Laukumā uz paša atbildību

Jau pirms pēdējām divām LBL spēlēm „Latvijas Universitātes” izpildījumā saglabājās tikai intriga par to, vai LU arī šogad piedalīsies LBL izslēgšanas spēlēs. Cita – par Latvijas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju – varēja kļūt aktuāla tikai gadījumā, ja LU pārstāvošais Žanis Peiners paliktu uz nullēm, bet viņa tuvākais sekotājs no „Barons kvartāla” Māris Gulbis sāktu mest bumbu grozā, ja ne kā Maikls Džordans, tad vismaz kā Valdis Valters vai Aigars Zeidaks.

Jau pirmajā no divām spēlēm, pret „Turību”, LU nodrošināja izslēgšanas spēļu pavasari, bet teorija par citu LBL šīs sezonas pamatturnīra rezultatīvāko spēlētāju nekā Žanis Peiners jau pārvērtās fantastikā. Tagad Peiners otro gadu pēc kārtas saņems LBL rezultatīvākā spēlētāja balvu. Ja pagājušogad viņš sakrāja vidēji 18,08 punktus spēlē, šogad jau 20,73 punktus. Ko tas viņam ir prasījis? Ieklausīšanos sevī, savu vēlmju un iespēju salāgošanu, neticības un izbrāķēšanas pārvarēšanu, spītu...

Par 22 gadus veco basketbolistu kā izcilu talantu sāka runāt jau tad, kad viņš vēl trenējās un spēlēja Rēzeknē. Pārceļoties uz Rīgu, nāca atskārsme, ka karjerai var traucēt sirds problēmas, kuru dēļ gandrīz sezonu Žanim nācās aizmirst par spēlēšanu. Kopš tā laika arī ārzemēs veiktās medicīniskās pārbaudes iesniedzas jau ne pirmajā desmitā. „Nekā jauna nav,” veselības frontē sportistam bez izmaiņām. „Pirms mēnešiem trim biju uz sirds pārbaudi. Teica, ka sirds ir normāla – vārstuļi, izejas, ieejas, viss normas robežās. Ir ierakstīti pārsitieni, bet to nevar noteikt, no kā tie rodas un kā tos novērst. Pulss nav smuks, kad pārsitieni rodas, bet ārsti nevar pateikt, vai tādos brīžos kas var notikt, vai būs viss kārtībā. Labāk nekļūst, bet sliktāk – arī ne,” šobrīd it kā ir zināmas stabilitātes periods.

Latvijas sportā ir traģiski piemēri, ka ar sirdi jokot nevajag, - basketbolā, hokejā... Arī pasaulē nav reti gadījumi, kad (visbiežāk futbola laukumā) dažādu sirdskaišu rezultātā sportisti iet bojā tieši savā darba vietā – laukumā... Peiners ir iemācījies sadzīvot ar šo, teiksim tā, organisma īpatnību: „Varbūt agrāk uztraucos par to, bet tagad jūtu, kad tādi pārsitieni varētu uznākt, ieelpoju dziļāk vai nomierinos, un pārsitieni nesākas. Ja jūtu, ka tie varētu sākties laukumā, pa galvu pa kaklu neskrienu, atdodu piespēli, un pietiek ar diviem – trim elpas vilcieniem, lai pārsitieni nesāktos.”

Saprotot, ka ar sirdi jokot nevar, ārsti nav sajūsmā, ka Žanis spēlē. No otras puses, nomirt var arī gultā jeb banālā veidā no lāstekas, piemēram. Nedarīsi, neuzzināsi. Arī basketbola komandas nerīko dūru un vārdu kaujas cīņā par Peineru. Kā krievu tautas pasakā par kukulīti – no lāča aizbēgu, no vilka aizbēgu... Tikai šoreiz bēdzēju lomā klubi, kuri ir baidījušies uzņemties atbildību: Valdis Valters un VEF no Peinera aizbēga, Uvis Helmanis un „Barons” aizbēga, tikai „Latvijas Universitāte” nebēga, un treneri Mārtiņš Zībarts un Artūrs Visockis – Rubenis jau trešo gadu visu komandu būvē ap Žani. Ir gan kāda nianse – tikai pēc tam, kad basketbolists bija apliecinājis, ka laukumā ies uz savu atbildību. Tāda jau cilvēka daba – kamēr neviens nevar dot simtprocentīgu garantiju, riskē tikai retais, bet ar risku vinnē vēl retāk.

Priekšā LBL pleiofi un bakalaura darba aizstāvēšana savas universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē, jo galva Žanim ir laba un viņš rēķinās ar situāciju, kurā ar sportu maizi pelnīt nevarēs, pēc tam... Pēc tam kluba meklējumi nākamajai sezonai. Vai tas būs Latvijā, vai ārzemēs, Peiners šobrīd galvu nelauza. Tikai gribētos kādu pakāpienu augstāk... Atkal būs krievu tautas pasaka... Kurš uzdrošināsies, kurš noticēs, kurš nolems izmēģināt, kurš nolems dot atlaides treniņprocesā, kamēr citi trenēsies bez tām. Droši vien atkal tiks prasītas paša basketbolista garantijas.

Spēlēt viņš var labi. Par spīti savam „dragājošajam stilam” talants ir redzams ar neapbruņotu aci. Ja ar visām veselības problēmām Žanis ir rezultatīvākais spēlētājs LBL, tad bail pat iedomāties, kā (un kur) viņš spēlētu, ja nevajadzētu uztraukties par veselību. Varbūt arī iespēja kaut patrenēties kopā ar Latvijas izlasi viņam būtu tikusi ātrāk (vienības vecākais treneris Ainars Bagatskis visticamāk šovasar iespēju pamēģināt Peineram dos). Ar kluba piemeklēšanu ir solījis palīdzēt arī basketbolista atklājējs, basketbola skolas „Rīga” vadītājs Guntis Šēnhofs. Sapnis par profesionālo sportu joprojām ir dzīvs.

P.s. Vairāk par šo sezonu Žaņa Peinera dzīvē un nākotnes iecerēm lasiet šīs dienas "Sporta Avīzē".