Pirms 10 gadiem. Verpakovskis no Liepājas pārceļas uz Rīgu!

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 262 (2000. gada 27. novembris – 3. decembris)

„Skonto” papildinājumu meklē... Liepājā

Pēc aizvadītās sezonas divi Latvijas futbola izlases kandidāti Māris Verpakovskis un Artūrs Zakreševskis parakstīja līgumus ar "Skonto". Abi ir „Liepājas metalurga" futbolisti, kas pēdējās trīs sezonās mēģināja ar "Skonto" cīnīties par zelta medaļām.

„Kamēr pašmāju basketbolā vai hokejā dažiem klubiem nākas mēnešiem strīdēties par kāda spēlētāja cenu un juridisko piederību, tikmēr "Skonto" un "Liepājas metalurgs" par diviem spēcīgiem futbolistiem faktiski vienojās pāris nedēļu laikā. .. "Skonto" komandas galvenais treneris Aleksandrs Starkovs atzina: "Tā bija delikāta situācija. Tomēr jebkuru situāciju var atrisināt, ja to dara civilizēti. .. Mums bija divas tikšanās ar Liepājas kluba vadību, un var teikt, ka ātri atrisinājām visus jautājumus."

Pēc Latvijas Futbola federācijas reglamenta vispirms potenciālais pircējs rakstīja oficiālu vēstuli noskatīto futbolistu saimniekam, informējot, ka vēlas sākt pārrunas ar spēlētājiem un arī viņu kluba vadību. Ja šāda vēstule netiek aizsūtīta pirms sarunu sākuma, pircējiem draud disciplinārs sods. Ja sarunu gaitā futbolisti izsaka apmierinātību ar pāriešanu uz jauno komandu un klubi panāk principiālu vienošanos par viņu pāreju, tad priekšplānā izvirzās jautājums par transfēra summu.

Tā kā gan Verpakovskim, gan Zakreševskim bija beidzies līdzšinējais līgums ar "Liepājas metalurgu", pircējiem bija jāatvadās no mazākas naudas summas, nekā tas būtu gadījumā, ja tiktu lauzts spēkā esošs individuālais kontrakts. Reglamentā bija noteikts, ka kompensācijas lielumam jābalstās uz spēlētāja kopējo ienākumu pēdējo 12 mēnešu laikā (līgumā paredzētā spēlētāja alga un prēmijas). Šī kompensācijas summa jāreizina ar koeficientu, kas atkarīgs no spēlētāja vecuma: 14-22 gadu veciem futbolistiem tas ir trīs, 23-28 gados tas ir divi, bet vecākiem futbolistiem - viens.

Summas arī šoreiz palika nenosauktas. „Treneris Starkovs tikai nedaudz pavēra noslēpumainības plīvuru: "Reglamentā ir noteikts, kāda ir futbolista transfēra summa, un ap šo summu arī grozījās saruna. Mēs neesam vienojušies ar liepājniekiem tikai par kādu konkrētu naudas summu. Varu pateikt, ka par abu futbolistu iegādi esam parakstījuši daudzpakāpju līgumu."

2000. gada martā tika risināts divu citu Liepājas futbolistu - Rolanda Buldera un Andreja Osičenko - pāriešanas jautājums uz FK "Ventspils". Toreiz atklātībā nāca fakts, ka Bulders 1999. gadā Liepājas klubā nopelnījis 11 000 USD, bet Osičenko šī summa svārstījusies no 8000 līdz 9000 USD. Pieņemot, ka 2000. gada sezonā liepājnieki pelnīja apmēram tikpat - 10 000 USD, par 21 gadu veco Verpakovski "Liepājas metalurga" saimnieki varēja prasīt aptuveni 30 000 USD, bet par 29 gadus veco Zakreševski - 10 000 USD (vienam koeficients ir trīs, bet otram - viens). Tā gan ir minimālā transfēra summa, un Liepājas klubs varēja prasīt nedaudz vairāk, norādot izdevumus, kas bija nepieciešami spēlētāja sagatavošanā.

Gadījumā, ja "Skonto" kādu no šiem futbolistiem vēlāk pārdotu ārzemju klubam kluba "Liepājas metalurgs" direktors Aleksandrs Ragoza apstiprināja, ka tādā gadījumā arī uz Liepāju atceļos kāda naudas summa. Verpakovskis un Zakreševskis noslēdza individuālos kontraktus ar "Skonto" uz četriem gadiem. Treneris Starkovs jutās apmierināts:

"Pēdējos pāris gados no "Skonto" aizgājuši 7-8 pietiekami augstas klases futbolisti ar Latvijas pilsonību: Pahars, Astafjevs, Bleidelis, Babičevs, Stepanovs, Koļiņko, Rubīns... Tādējādi mums rodas nepieciešamība pēc pašmāju spēlētājiem, jo leģionāru skaits laukumā ir ierobežots. Verpakovskis un Zakreševskis jau nākamajā sezonā palīdzētu mums šo problēmu atrisināt. Domāju, ka Liepājā Māri pienācīgi nenovērtēja, jo viņš nebija komandas pamatsastāva spēlētājs. Tagad dosim viņam izdevību parādīt sevi mūsu komandā. Pēc Rubīna aizbraukšanas uz Angliju Verpakovskis varētu pastiprināt "Skonto" uzbrukuma spēku. Savukārt Zakreševskis ir rūdīts aizsargs un allaž bijis izlases kandidātu pulkā, tāpēc ceru, ka viņš mums noderēs."

"Skonto" treneru redzeslokā bija vēl viens Liepājas futbolists - uzbrucējs Viktors Dobrecovs, kurš 1998. un 1999. gadā kļuva par virslīgas rezultatīvāko spēlētāju...

Sportacentrs.com atkāpe: Var teikt, ka Māris toreiz varēja tikt pataisīts par nodevēju, taču tik dramatiski pavērsieni nenotika. Laikam jau liepājnieki saprata, ka par augstas klases futbolistu Verpakovskis izauga Rīgā, kur ar savu pieredzi noderēja arī Zakreševskis, nospēlējot klubā 6 sezonas.

Pasaules čempions Romāns Vainšteins atklāti par...

Par tādu atklātu sarunu biedru kā pasaules čempions riteņbraukšanā Romāns Vainšteins var tikai priecāties. Intervijā „SA” Kuldīgas goda pilsonis atklāti stāstīja gan par izjukušo laulību, gan savu tautību, gan iespējām nopelnīt profesionālajā riteņbraukšanā.

„- Atceros, ka sacensību dienas rītā pirmais, ko pateicu, tikko pamodies, bija: "Es šodien uzvarēšu." To es pateicu cilvēkiem, kas tajā brīdī man bija apkārt. Vispirms to pateicu savam masierim, bet ejot uz brokastīm, to pateicu arī savai draudzenei. Visu gadu biju gatavojies tieši šīm sacensībām un neviļus sevi pieradināju pie domas, ka man ir jāuzvar šis čempionāts. Jutu, ka tieši uz pasaules čempionātu biju sasniedzis savu labāko sportisko formu, un savas iedomas vajadzēja pierādīt ar reālu uzvaru. Kāpēc es to pateicu citiem, nezinu. ..

Es domāju, ka daudzi no tiem, kuri aizbrauca uz olimpiādi, samaksāja augstu cenu. Praktiski neviens no olimpiešiem pasaules čempionātā nevarēja parādīt to, ko parādīja Sidnejā. Piemēram, olimpiskais vicečempions Vinokurovs pasaulē neko nevarēja izdarīt. Vēl varu nosaukt Žalabēru, Bartoli... Lielākā daļa no viņiem pasaules čempionātā neko nevarēja izdarīt. Es, Čmiļs un vēl daudzi citi pierādījām, ka braukt uz Sidneju nebija vērts. ..

Sākumā uz "Vini Caldirola" vīna etiķetes bija jābūt citādākam uzrakstam itāļu valodā, kas latviski skanētu šādi: sarkanais uzvarētājs. Latvijā šis uzraksts uzreiz asociējās ar komunismu, un šā vīna importētāja "Interbaltija" noņēma šo uzrakstu nost un uzlika vienkārši "Uzvarētājs". Šim uzrakstam nav nekāda sakara ar manu uzvaru pasaules čempionātā. Par godu čempionātam uz Ziemassvētkiem tiks izlaista šampanieša partija ar komandas krekla attēlu. ..

Tā ir taisnība, ka no tēva puses esmu ebrejs, bet mana māte ir latviete. Arī tā ir taisnība, ka tēva vecāki, kas arī ir ebreji, Latvijā ieceļojuši Pirmā pasaules kara laikā. Tajā laikā, kad Latvijai gāja pāri krievu un vācu kari, šīs tautības cilvēki tika iznīcināti. Lai paslēptos no šīs linča tiesas un izdzīvotu, tika mainīti uzvārdi. Līdz ar to maniem senčiem tika nomainīts uzvārds, un, kad piedzima mans tēvs, arī viņam krievu pasē bija cits ieraksts. Tēvam tika nomainīts pat dzimšanas datums, lai domātu, ka viņš ir dzimis krievu laikā. Viss tika darīts tāpēc, lai nebūtu aizdomas par bagāto ebreju, kurš dzimis Latvijā, un lai izvairītos no izsūtīšanas vai pat no nāves. .. Varbūt man ir svešas ebreju tradīcijas, bet sevi par tīru latvieti neuzskatu. Esmu dzimis un audzis Kuldīgā latviskā garā, jūtos un dzīvoju kā latvietis, bet zinu, ka daļa manu asiņu pieder ebreju tautai.

- Tev šogad ir bijušas lielas pārmaiņas: jau pirms čempionāta zināji, ka pārej uz jaunu komandu, visapkārt tiek mēļots par pārmaiņām tavā personiskajā dzīvē, tiek pieminēta "Vini Caldirola" īpašnieka meita Elizabete.

- Situācija ir tāda, ka jau no gada sākuma nedzīvoju kopā ar savu bijušo ģimeni. Protams, es turpinu tikties ar savu meitu, kura reizēm dzīvo arī pie manis. Jā, esmu atradis sev jaunu draudzeni, ar kuru kopā dzīvoju jau pāris mēnešu. Vēl ir iesniegta tiesā šķiršanās, kurai bija jānotiek šodien ceturtdien. - "S.A.", bet kura nenotika, jo nebija ieradusies otrā puse. Tiesa tika atcelta vēl uz sešiem mēnešiem, bet praktiski šī laulība jau ir izirusi un ar savu jauno draudzeni Itālijā dzīvojam citā dzīvoklī, kuru iegādājos jau gada sākumā. Arī tā ir taisnība, ka Elizabete ir manas bijušās komandas saimnieka meita. ..

- Vai arī tu esi no tiem sportistiem, kuram nepatīk runāt par savu algu?

- Jūs gribat zināt, cik es saņemu?

- Ja tu pateiktu, mēs nedusmotos.

- Cik saņem Irbe un Ozoliņš?

- Ozoliņam ir pieci miljoni, Irbem - divreiz mazāk.

- Ja parēķinām, ka viņiem vēl jānomaksā nodokļi, tad es varētu saņemt mazāk nekā Ozoliņš, bet vairāk nekā Irbe. Pārējo rēķiniet paši.

Sportacentrs.com atkāpe: Romāns Vainšteins pierādīja, ka viņam ir taisnība, nebraucot uz Sidnejas olimpiādi. Ej, nu, sazini, varbūt viņš tiktu uz pjedestāla arī Austrālijā, bet tagad mums jau 10 gadus ir pasaules čempions riteņbraukšanā.

38 gadu vecumā atkal izlasē!

Kopā ar nelaiķi Andreju Bondarenko pagājušā gadsimta beigās atbraucis uz Latviju VEF gara auguma spēlētāju deficīta apstākļos no Ukrainas, 2,08m garais un 115kg smagais Igors Meļņiks paspēja izspēlēties gan PSRS čempionātā VEF rindās, gan Latvijas izlasē, gan ārzemju klubos, bet Latvijas 2000. gada beigu modelī tika uzaicināts no Igaunijas kluba „KK Rakvere”.

Pēdējoreiz Igors Meļņiks Latvijas izlases rindās laukumā devās 1997. gada vasarā, kad Eiropas čempionāta finālturnīrā Spānijā latvieši saņēma pamatīgu pērienu un palika pēdējie. Bija jāpaiet trijiem gadiem, lai Latvijas izlases lielā galvassāpe ungāru tornis Roberts Gujāšs treneriem savā telefonu grāmatiņā atkal liktu meklēt Meļņika vārdu.

- Šobrīd tev aiz muguras ir tikai viena spēle izlases sastāvā intervija notika pirms mača ar Šveici. - I.J.. Kā izdevās iekļauties kopējā spēlē?

- Pilnīgi neizdevās iekļauties - droši varu teikt, ka uzbrukumā izgāzos. Taču šajā spēlē mans galvenais uzdevums bija noturēt Gujāšu, un vismaz man pašam šķiet, ka ar šo uzdevumu abi ar Šturmu tikām galā. ..

- Vai uzaicinājums uz izlasi tev bija pārsteigums?
- Pats uzaicinājums uz konkrētajām spēlēm nebija pārsteigums, jo apmēram augustā man piezvanīja Krauliņš un painteresējās par maniem plāniem, informējot, ka, iespējams, būs nepieciešama mana palīdzība Latvijas izlasei. Tobrīd gan tas bija nedaudz negaidīti, jo trīs gadus neviens nebija interesējies. ..

- Tavi uzdevumi izlasē un klubā atšķiras diezgan kardināli.

- Protams. Klubā visa spēle tiek organizēta uz mani un mans uzdevums ir gūt punktus, savukārt izlases rindās galvenais bija "nokapāt" aizsardzībā. Kā jau teicu, uzbrukumā man pagaidām nav izdevies iekļauties komandas zīmējumā, līdz ar to par punktu gūšanu un stabilitāti vēl runāt nevar. ..

- 38 gadi basketbolistam jau ir solīds vecums...

- Manuprāt, tie ir tādi padomju laiku aizspriedumi - ļoti daudz mana vecuma spēlētāju šobrīd veiksmīgi spēlē gan Krievijas čempionātā, gan citur Eiropā, nemaz nerunājot par NBA. Protams, es nesalīdzinu spēles līmeni, taču daudzas NBA zvaigznes ir tieši manā vecumā. Igaunijas izlases centrs Metstaks ir vecāks par mani, bet joprojām spēlē labā līmeni. Mūsdienās sports vispār "noveco" - atliek paskatīties kaut vai uz to pašu vieglatlētiku, kur vidējais vecums kļūst arvien lielāks.

Igors Meļņiks
Dzimis: 1962. gada 14. augustā Ukrainā
Pozīcija: centrs
Debija Latvijas izlasē: 1992. gada 7. maijā
Spēles Latvijas izlasē: 41
Bijušie klubi
1989./90. g. - VEF (Rīga)
1990./91. - "Dinamo" (Maskava)
1991./92. - "ASK/Brocēni" (Rīga)
1992./93. - "Auxilium Torino" (Turīna, Itālijas A-1 līga)
1993./94. - "Montpellier Basket" (Monpeljē, Francijas augstākā līga)
1994./95. - "SWH/Brocēni" (Rīga)
1995./96. - "BK Kiev" (Kijeva, Ukraina)
1996./97. - "Spartak" (Maskava)
1997./98. - "Spartak" (Sanktpēterburga)
1998./99. - "Spartak" (Sanktpēterburga)
1999./2000. - "Spartak" (Sanktpēterburga), "Uniks" (Kazaņa)
Pašlaik: Igaunijas čempionātā - rezultatīvākais spēlētājs (19,0 punktu), otrais precīzākais soda metienos (56/47 - 84%), piektais labākais cīņā par atlēkušajām bumbām (8,6), trīspadsmitais pēc spēles laika (vidēji - 31,40 minūtes)

Sportacentrs.com atkāpe: Iespējams, tieši, pateicoties Meļņika un Šturma pūlēm cīņā pret Gujāšu, Latvijas izlase nokļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tur Igors vairs nespēlēja, jo bija uzlēkusi jauna zvaigzne – Kaspara Kambalas zvaigzne pie Latvijas basketbola debesīm. Tomēr, ticiet vai ne, Igors joprojām ir desmitais rezultatīvākais Latvijas izlases basketbolists!

Pārējās tēmas

Redakcijas slejā „SA” vaicā, kāpēc valsts, dalot naudu par sasniegumiem sportā, Pelnrušķītes kārtā iecēlusi neolimpiskos sporta veidus, konkrēti – motosportistus Kristeru Serģi un Arti Rasmani? Nav šaubu, ka olimpisko medaļu ieguvēji pelnījuši savu, bet pēc izskaidrošanas toreiz prasījās Volejbola federācijai par izcīnītajām godalgām Eiropas pludmales čempionātā junioriem piešķirtie 7 000 latu, kamēr Motokrosa federācijai par uzvarām pasaules un Eiropas čempionātos kopā tika tikai 750 (septiņi simti piecdesmit latu). Basketbola federācija savukārt „par panākumiem” piešķirti 20 000 latu, kaut gan to dienu panākumus nevarēja redzēt toreiz un nevar atcerēties šodien. Par šo tēmu arī „SA” karikatūra. Godīgi nopelnītas prēmijas olimpisko medaļu īpašniekiem: Igoram Vihrovam par Sidnejas zeltu un trešo vietu Eiropas čempionātā - 103 000 latu (nodokļi nomaksāti), soļotājam Aigaram Fadejevam - 50 000 latu, džudistam Vsevolodam Zeļonijam - 30 000 latu.

Ar divām uzvarām pār Ungāriju un Šveici jau gandrīz zaudētās cerības nokļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā Armanda Krauliņa vadībā atgriezusi Latvijas basketbola izlase, Valda Valtera toreizējā apzīmējumā – „zudusī paaudze” ar Robertu Štelmaheru priekšgalā. Toties pēc atkārtotiem zaudējumiem Spānijai un Čehijai šādas izredzes zaudējusi Latvijas sieviešu izlase basketbolā. Pēc ekskursijas maršrutā Bostona – Bafalo – Bostona pie sezonas debijas Bostonas "Bruins" vārtos, un vienlaicīgi – uzvaras (pret Detroitu (5:4)), ticis hokeja vārtsargs Pēteris Skudra. Taču nākamajā mačā abu NHL latviešu vārtsargu derbijā - Skudra pret Irbi ("Hurricanes") - labāk veicās Artūram (3:1). Savā trasē Siguldā Pasaules kausa pirmajā posmā ceturto vietu izcīna kamaniņbraucēja Iluta Gaile, savukārt Anna Orlova sezonu sāk ar diskvalifikāciju, jo viņas kamanas ar parastajiem svariem svērušas 22,5 kilogramus, trasē – 23 (atļautais svars), bet pirms mačiem jau 23,3 un pēc mačiem – 23,6 kilogramus!! Pirmajam Latvijas olimpiskajam čempionam (vingrošanā) Igoram Vihrovam par godu „Latvijas Pasts” laidis apgrozībā pastmarku. Nododot 1995. gadā Drēzdenē ražoto divnieku bobu antikvariātā, 1999./2000. gada ziemā cītīgi tika strādāts pie Sanda Prūša jaunā braucamrīka. Aptuvenas aplēses liecināja, ka tāds dampis izmaksājis 50 000 zaļo.