Pirms 10 gadiem. Divpadsmitais Latvijas spēlētājs NHL

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 228 (2000. gada 3. aprīlis – 9. aprīlis)

Astašenko debitē NHL

Līdzīgi kā šosezon varam priecāties par uzreiz triju Latvijas hokejistu (Bārtulis, Daugaviņš, Kulda) debiju hokeja „Mekā” NHL, pirms 10 gadiem par 12. Latvijas spēlētāju, kas debitēja NHL, kļuva Kaspars Astašenko.

„Pēc rudens treniņnometnes aizsargam gan neizdevās nostiprināties komandas pamatsastāvā, un sezonu viņš turpināja IHL klubā Detroitas "Vipers".” Tomēr nedēļu līdz NHL regulārās sezonas beigām Kaspars tika izsaukts uz Tampabejas „Lightning” vienību. „Man lika ierasties ar visām mantām - tas nozīmē, ka sezonu beigšu NHL,” stāsta Astašenko. .. Šeit spēlē tehniskāku un gudrāku hokeju, kas man pašam vairāk patīk. Nemulsina arī ātrums, jo visapkārt ir augstas klases hokejisti, kas savu vietu un uzdevumu laukumā zina. .. Treneris teica, ka viņu apmierina mana spēle aizsardzībā, un tieši tāpēc es tieku laukumā šajās epizodēs. Ar katru nākamo spēli mans spēles laiks laukumā palielinās, kas nozīmē - komandas vadība man uzticas. .. Domāju, ka Tampabeja pagarinās ar mani līgumu. Sarunas par jaunajām darba attiecībām vēl gan nav sākušās, taču klubs, piemēram, jau ir apmaksājis manu ceļu no Amerikas uz Latviju un atpakaļ - tas nozīmē, ka vadība grib mani redzēt savā komandā. Par vietu pamatsastāvā gan nevaru būt drošs, taču tagad man būs vieglāk, jo esmu jau pierādījis, ka NHL līmenim atbilstu.”

Sportacentrs.com atkāpe: Debijas brīdī Kaspara izredzes „aizķerties” NHL uz ilgāku laiku izskatījās labas. Divu sezonu laikā aizsargs Tampabejas vienības rindās aizvadīja 23 spēles, gūdams vienus vārtus un palīdzēdams komandai ar 2 rezultatīvām piespēlēm. Pēc tam cīņā par jaunu līgumu ar klubu pārcentās sportista aģents, un NHL uzspēlēt vairs neizdevās. Tomēr vēl pāris sezonas atpakaļ Itālijas prese rakstīja, ka Astašenko (togad spēlēja itāļu komandā) esot labākais šajā valstī spēlējušais aizsargs...

ASV – sapņu zeme Latvijas vieglatlētiem?

Gan šobrīd, gan pirms 10 gadiem ASV augstskolās mācības ar savām sekmēm sportā (stipendiju) pelnīja Latvijas sportisti. Citam tā bija iespēja kvalitatīviem treniņiem, citam – izglītības iegūšanai. Lai cik tas jocīgi būtu, daži mūsu vieglatlēti no šīs sapņu zemes atgriezās mājās, lai trenētos un mācītos tepat Latvijā.

„Barjerskrējējam Staņislavam Olijaram šobrīd ir atvērtas jebkuras ASV augstskolas durvis, un visur viņu sagaidītu ar atplestām rokām. Izņemot Dienvidkarolīnas universitāti, no kuras Staņislavs pirms gada aizbrauca, nepavadījis šajā mācību iestādē pat trīs mēnešus. Galvenie iemesli, kas jauno barjerskriešanas talantu pamudināja izšķirties par šādu soli, bija nekvalitatīvais uzturs un treniņsistēma. Sportists universitātes ēdnīcā bija spiests lietot uzturā eiropieša vēderam netīkamus ēdienus un drīz vien sāka apvelties, pāris nedēļās iedzīvojoties trīs liekā svara kilogramos. Savukārt treniņos Stasim, kura skriešanas un barjeru pārvarēšanas tehniku par nevainojamu bija atzinis pasaules un olimpiskais čempions Alens Džonsons (tieši viņš uzaicināja Olijaru trenēties uz ASV), bieži vien nebija kam paprasīt padomu, jo treneris bija aizņemts ar citu vieglatlētu trenēšanu.” Tāpēc Staņislavs atgriezās mājās, kur viņa talanta slīpēšanai treneri pievērsa vairāk uzmanības.

Kā nākamā pēc dažiem Vičitas universitātē pavadītajiem mēnešiem no ASV atgriezās Ieva Zunda, kuras specializācija ir 400m barjerskrējiens. Viņa īpaši nevarēja izvēlēties, kurā universitātē mācīties, jo viņas rezultāti nebija tik daudzsološi kā Olijaram. "Treneris man pievērsa ļoti maz uzmanības. Viņš neuzskatīja par vajadzīgu pulksten piecos, kad it kā beidzas viņa darba laiks, nākt uz maniem treniņiem. Man bija līdzi trenera Imanta Kukliča sagatavotais treniņplāns, pēc kura gatavojos. Taču tādā tehniskā sporta veidā kā barjerskriešana ir vajadzīgs kāds, kurš tevi pavēro no malas, analizē skrējienu un dod kādu padomu. Ja pusgada laikā treneris apmeklē tikai kādus desmit manus treniņus, tad tas, manuprāt, nav normāli. Tāpat kā tas, ka viens treneris gatavo gan sprinterus, gan vidējo distanču skrējējus, gan lēcējus, gan metējus. Barjerskriešana tomēr ir specifiska diciplīna," tā, stāstot par treniņapstākļiem, teica Ieva Zunda.

Pašreizējais Latvijas basketbola izlašu fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis uzskatīja, ka „atrašanās ASV viņam ir vienīgā iespēja veicināt savu izaugsmi. Vispirms tāpēc, ka Latvijā viņš tāpat vien 400 dolāru nekur nevarētu dabūt un, lai tos iegūtu, viņam nāktos daudz strādāt. Līdz ar to pavisam maz laika atliktu treniņiem, nemaz nerunājot par mācīšanos un labas izglītības iegūšanu.”

Tai pašā Vičitas universitātē kopā ar Ievu Zundu tika uzņemta arī Endija Rezgale, kuras rezultāts pamatdisciplīnā 1500m distancē ziemas sezonā bija ļoti zems (4:57), ar ko apmierināti nebija viņas treneri mācību iestādē.
Otro gadu Lūisa universitātē 2000. gada pavasarī studēja vēl viena Latvijas vieglatlēte Lana Jēkabsone, kura pat tika izvirzīta NCAA otrās divīzijas labākās vieglatlētes titulam. Lana tāpat kā iepriekšējā gadā NCAA otrās divīzijas čempionātā palika nepārspēta 800m distancē (2:08,53), kā arī uzrādīja sezonas labāko rezultātu (savā divīzijā) 400m distancē (55,11). Viņa bija vienīgā universitātes sportiste, kurai bijis pa spēkam uzvarēt NCAA ziemas un vasaras čempionātā. Tāpēc viņa varēja, piemēram, saskaņot ar treneri treniņlaikus.

Sportacentrs.com atkāpe: Nav vienotas receptes vieglatlētiem, hokejistiem, basketbolistiem, golferiem un citu sporta veidu pārstāvjiem, ko darīt pēc skolas beigšanas un kā nodrošināt panākumu sportā sasniegšanu. Dažam labāka ir došanās pāri Atlantijas okeānam, citam – palikšana Latvijā, vēl kādam – došanās pilnveidot savu meistarību uz kādu no, piemēram, Eiropas valstīm. Svarīgi ir „lauzt” savu dzīvi, ja piedāvātais traucē sasniegt izvirzītos mērķus, un apzināties prioritātes – mācības vai sports.

”Misters Jo” un pārējie 12 ārzemnieki Latvijas 1999./2000. gada basketbola sezonā

Kā jau katru gadu kopš Andra Vanaga pirmā uz Rīgu atvestā meļņa, arī 1999./2000. gada sezonā uz Latviju ceļoja viesstrādnieki – labāki un sliktāki, pašu noskatīti un „maisā pirkti”. Neviena NBA spēlētāja viņu vidū nebija, bet dažs labs no viņiem Latvijas basketbola vēsturē atstāja pēdas vairāku gadu garumā. Spēlētājiem vēl gan bija priekšā raušanās izslēgšanas cīņās.

Starp 13 ārzemniekiem laikam visvairāk atmiņā palicis Johans Nikolass, kurš, no „bročiem” pārcēlies uz Ventspili, joprojām bija izcils „lidotājs” un „dankotājs”, tiesa, baidījās lidot mazās lidmašīnās. Vēl Ventspilī paspēja parādīties palēnais saspēles vadītājs Dž.Dž. Polks, kurš „brīvlaišanu” piedzīvoja uzreiz pēc Jaunā gada svinībām, Mārvins Mūrs, bet pēc vienas spēles amerikāni nomainīja Darnels Hoskinss. Vēl viens ventspilnieks ukrainis Andrejs Kapinoss bija ar baltu ādas krāsu un pašapziņu, kādas bieži pietrūkst vietējiem spēlētājiem, un „vālēja” pa grozu trīspunktniekus vienu pakaļ otram tādā metiena tehnikā, kas daudziem bija jaunatklājums, tomēr darīja to apbrīnojami precīzi...

"Brocēnu/LMT" rindās tika iesaukts iepriekšējās sezonas Austrijas "UKJ Suba" sastāvā pret rīdziniekiem abās Saportas kausa spēlēs pret „bročiem” zem groziem saimniekojušais Čārlzs Ņūborns (labākais bumbu vācējs zem groziem visā kausa izcīņā), kuram gan ļoti patika „zālītes” smarža... Demetriuss Poulzs svara kilogrami labi izskatījās aizsardzībā, bet pārējie divi (Skipers un Dokerijs) reti kuram palikuši atmiņā.

"LainERS" rindās debitēja pirmais lietuviešu spēlētājs LBL vēsturē –Mindaugs Pranckevičs. Redžijs Stīlzs no ASV izturēja tikai divas spēles LBL līmenī, bet viņa aizstājējs O'Nīls Kamaka vairākās spēlēs spēja samest vairāk par 30 punktiem. Savukārt Gulbenes "ASK/Bukos" par centru tika ņemts krievs Andrejs Rjabcevs, kura ieguldījums 3 spēlēs bija 5 punkti un 8 izcīnītas atlēkušās bumbas...

Sportacentrs.com atkāpe: Uzticoties tikai spēlētāju aģentu slavas dziesmām par saviem aizbilstamajiem uz Latviju atceļojis ne viens vien līgai nederīgs produkts, bet vislabākie spēlētāji parasti bijuši klātienē noskatītie.

Pārējās tēmas

Dīvainu uzdevumu – izcīnīt 2. vietu pasaules U-18 čempionāta B grupā pirms tā norises Latvijā saņem Latvijas hokejisti. No vienas puses – kāpēc ne pirmo, no otras –, ja Latvijas izlases trenera rīcībā ir tikai mutiska informācija par pretiniekiem un 7 gadus izlase mīcījusies B grupā, kāpēc pieprasīta tik augsta vieta? „Ventspils” basketbolisti, pārvarējuši 1. izslēgšanas spēļu kārtu NEBL (Burosas „Magic M7” (Zviedrija)), nākamajā duelī pretī saņēmuši Kauņas „Žalgiri”, LBL ceturtdaļfinālos līdz 2 uzvarām Liepājas basketbolisti Pētera Višņēviča vadībā 1. spēlē sakāvusi „Lainers” vienību, bet pavisam klusi (līdzjutējiem īsti nemanot) aizritējusi tradicionālā LBL „Zvaigžņu spēle” Ventspilī, par ko atbildību uzņēmies Jānis Janševics. Pasaules kausa izcīņas otrajā posmā riteņbraukšanā trešais finišējis Latvijas riteņbraucējs Romāns Vainšteins. Daiļslidošanā pasaules čempionātā Nicā (Francija) piedalījušies pat četri Latvijas pārstāvji, tai skaitā vīriešiem pēc triju gadu pārtraukuma uz ledus atgriezās Konstantīns Kostins. Latvijas pārstāvji startēja bez ievērojamiem panākumiem, kamēr lietuvieši Margarita Drobjazko un Povils Vanags dejās uz ledus ieņēma 3. vietu. Eiropas ziemas čempionātā vieglatlētikā Portugālē augsto 4. vietu 10 000m distancē ieņēma Jeļena Prokopčuka – jauns Latvijas rekords (31:27,86 – iepriekšējais E. Bradu sasniegums labots gandrīz par minūti, bet savs iepriekšējais – par vairāk kā divām!). Hokejā izlase uzsākusi gatavošanos savam triumfa čempionātam Sanktpēterburgā, viens no tās kandidātiem Sergejs Seņins kļuvis par Dānijas čempionu „Fredrikshavn” sastāvā, „Liepājas Metalurga” puiši izcīnījuši 3. vietu AEHL turnīrā, šī brīža Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks Vācijas 2. bundeslīgā 43 spēlēs guvis 87 (30+57) punktus un bijis rezultatīvākais komandā, bet sezona WPHL čempionātā beigusies aizsargam Gatim Ceplim, kuram pieder vairāki interesanti Fortvortas „Brahmas” kluba rekordi: lielākais lietderības koeficients vienā spēlē (+6), lietderības koeficients viena mēneša laikā (+24), visvairāk uzvaras vārtu vienā mēnesī (4) un 13 spēles pēc kārtas ar rezultativitātes punktiem. Rubrikā „Sidneja 2000” vētītas tiek airētāja Andra Reinholda izredzes olimpiskajās spēlēs, par galvenajiem favorītiem Eiropas autokrosa čempionātā tiek uzskatīts vācietis Helmūts Vilds un četras(!) latviešu ekipāžas, bet pirms futbola sezonas sākuma „SA” sarūpējusi interviju ar vienīgo profesionālo tiesnesi Latvijā, kuram esot laukumā, treneri teicās sirmojam ātrāk, – Romānu Lajuku.