Par Kuldu un īstenajiem latviešiem

2010-05-14 17:23 Jānis Matulis

Par Kuldu un īstenajiem latviešiem — Lai tev, Artūr Kulda, izdodas spoža debija pasaules čempionātā!
Foto: Romāns Kokšarovs

Kā jau to varēja gaidīt, šodien lielai daļai Latvijas hokeja fanu nokrita zvīņas no acīm: tas Artūrs Kulda, kuru tik ļoti gaidījām ierodamies no Čikāgas, nemaz nav latvietis, bet krievs... Un neprot latviski!

Jau pirmsolimpiskajās batālijās nosmīnēju bārdā, lasot fanu atsauksmes, ka Oļegs Znaroks Kuldu neņem uz Vankūveru tikai tāpēc, ka Artūrs ir latvietis un, kā zināms, Znaroks latviešus neciešot. Ja ciestu, sen pats būtu latviski iemācījies. Tāds diemžēl ir vidējā latvieša/hokeja fana spriešanas līmenis. Un, protams, diezgan liela nezināšana ne tikai hokeja jomā, toties ar tendenci pamācīt rakstu autorus/muļķus un diskusiju partnerus.

Pirms dažām dienām rakstīju, ''ka Latvijas izlasi aizsardzībā var papildināt Artūrs Kulda, tādējādi atceļojot uz savu dzimteni. Ja cilvēks dzimis Potsdamā, tad laikam Vācija ir viņa dzimtā zeme.'' Un kāds Ontario, kurš diezgan bieži savos spriedumos ir ļoti kategorisks, arī šoreiz ir ''gudrs'': ''kur tu matuli izravi ka kulda dzimis potsdama? kapec visur info ir ka vins ir dzimis riga? pie velna kad beigsies vienreiz sitas idiotisms? vai tad dzivojam kaut kada jobanaja afrika ka kaut kadi analfabeti ka NEVAR cilveki konkreti precizi noradit tad visas vietas kur precizi ir dzimusi hokejisti?..'' Jā, Kulda ir dzimis Vācijā un viņa dzimtā valoda ir krievu.

Nu un tad? Un kas par to, ka Kulda savu interviju sniedza krievu valodā? Vai tāpēc viņš sliktāk spēlēs hokeju? Un latviski Artūrs, starp citu, prot, jo trenējies ''Latvijas bērza/Prizmas-88'' komandā pie Aivara Skudras, kur vairumam puišu dzimtā valoda bija latviešu. Bet ar ko gan lai viņš Amerikā runā latviski? Tādēļ palūdza, ka saruna šeit Manheimā varētu notikt viņam labāk saprotamā valodā. Un ko tad mums vajag: lai viņš desmit minūtes mokās ar latviešu/angļu/krievu vārdiem, vai ātri un konkrēti atbild uz žurnālistu jautājumiem.

Kaut pats esmu beidzis Pētera Stučkas Latvijas valsts universitāti, nekautrējos mācīties arī no tiem, kam varbūt augstākās izglītības nav. Hokejistiem spēlēšanas laikā, tās, protams, nav, taču tas nenozīmē, ka viņi ir muļķi. Mans jautājums Aleksandram Beļavskim 2000. gadā bija apmēram šāds: ''Kā tu jūties? Kā Baltkrievijā dzimis polis? Kā Zviedrijā dzīvojošs latvietis/krievs? Kā zviedrs?''

Saša pasmaidīja: ''Zini, es jau sen cilvēkus nedalu pēc tautībām, vai vietas, kur viņš ir dzimis. Man galvenās ir viņa cilvēciskās vai profesionālās vērtības.'' Un to es esmu iemācījies no Beļavska. Kaut arī pirms tam ne ''Dinamo'', ne Latvijas izlasē spēlētājus nedalīju krievos un latviešos.

Mums latviešiem, arī ''Vienotībai'', ''Tēvzemei/LNNK'', ''Visu Latvijai!'' utt. mazāk vajadzētu uztraukties par Kuldas vai Znaroka valodas prasmēm, bet gan par to, kādā valodā runās un kas būs Īrijā, Anglijā un citviet pasaulē aizbraukušo latviešu bērni. Un, vai vispār Latvijā būtu darbaspēks, kas pēc 15-20 gadiem maksās pensijas Repšem, Godmanim un Kristovskim...