Pirms 10 gadiem. Četri tūkstoši latviešu pošas uz Sanktpēterburgu!

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr.224 (2000. gada 6. marts – 12. marts)

Uz lēto Sanktpēterburgu atbalstīt savējos pasaules hokeja čempionātā

Vēl nepilni divi mēneši atlikuši līdz „desantam” Krievijas inteliģences galvaspilsētā Sanktpēterburgā – latvieši brauks atbalstīt savu valstsvienību hokejā. „Nav grūti aprēķināt, ka maija pirmajās dienās pilsēta tiks iekrāsota sarkanbaltsarkanajās krāsās. Šis čempionāts Latvijas līdzjutējam būs iezīmīgs ne tikai ar to, ka spēles klātienē noskatīsies rekordliels skaits mūsējo, bet arī ar savu lētumu.
Lai gan Sanktpēterburga skaitās viena no dārgākajām pasaules lielpilsētām, aritmētiski vidējam Krievijas izlases līdzjutējam vienīgās šausmas par šīs pilsētas dārdzību var uzdzīt spēļu biļešu cenas. .. pašiem čempionāta rīkotājiem, nosakot biļešu cenu vērtību, vārds netika dots. .. Šīs cenas patiešām ir šausminošas Sanktpēterburgas iedzīvotājiem, taču ne latviešiem. Tie līdzjutēji, kuri kopā ar Latvijas izlasi bijuši Somijā, Šveicē un Norvēģijā, par šīm cenām nebūs pārsteigti, un vidējā biļetes cena - Ls 10 uz spēli (dārgākās biļetes ir centra sektoros, lētākās - stāvvietās) - nav tik atbaidoša, lai līdzjutēju pulks saruktu kaut uz pusi.

Pasaules čempionāts sakrīt ar 55. gadadienu uzvarai Lielajā tēvijas karā pār fašistisko Vāciju. Atzīmējot šos svētkus, čempionāta orgkomiteja Lielā tēvijas kara varoņiem kā dāvanas izsniegts 50 tūkstošu bezmaksas biļešu. .. Dārgākā vilciena biļete vienā virzienā maksā ap Ls 40. Par šo summu jūs varat izbaudīt visu komfortu, ko spējīgs sniegt Latvijas dzelzceļš. Par šiem latiem jums tiks ierādīta vieta divvietīgā kupejā. .. Šķiet, ka šis čempionāts būs pirmais, uz kuru līdzjutējam nebūs jābrauc ar savu ugunīgo dziru. Parasti pāri robežām dažādiem veidiem tika vesta neskaitāmi liela degvīna vai spirta litrāža, taču šoreiz var notikt pretējais process. Vēl pagājušajā nedēļā lētākais pusstops maksāja 35 krievu rubļus, jeb 70 santīmu latviešu naudā. Piemēram, pirms gada Norvēģijā no Latvijas atvestā šņabja pudele ātri sagatavotajā "točkā" maksāja ap desmit latiem. Starpība ir ļoti liela, un šķiet, ka par to būs priecīgi visi Sanktpēterburgas sīkbodnieki, kuru tuvumā dzīvos pulciņš izslāpušo latviešu. ..
Viens izbrauciens ar metro maksā trīs rubļus (seši santīmi), ar virszemes transportu - autobuss, tramvajs, trolejbuss - jāmaksā vēl mazāk - tikai divi rubļi par braucienu (četri santīmi). .. Viens nobraukts kilometrs "taksī" maksā tikai četrus rubļus jeb astoņus santīmus. Tiesa, ja taksists jūt, ka viņa mašīnā ir iekāpis nekrievs, tad šī maksa par braucienu varot kļūt divreiz dārgāka.”

Sportacentrs.com atkāpe: Pēc divām spēlēm KHL izslēgšanas spēļu 1. kārtā šogad pret „Ziemeļu Parīzes” SKA jautājums par Lielā tēvijas kara veterānu un Oktobra revolūcijas pieminēšanu latviešu sakarā atkal ir kļuvis aktuāls. Tāpat kā pēc Latvijas – Krievijas spēles pasaules čempionāta 2. etapā (3:2 Latvijas labā).

Armands Krauliņš: „Mums jātiek finālā!”

Pēc pirmā riņķa Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm Latvija savā apakšgrupā ieņēma priekšpēdējo vietu aiz Ungārijas, Šveices, Anglijas... Par to „atskaitīties” intervijā „SA” dabūja izlases galvenais treneris Armands Krauliņš.

„Lielākais mīnuss, ka nevaram savākt tos spēlētājus, kas reāli varētu palīdzēt izlasei. Nevienā mačā nebija visu labāko Latvijas basketbolistu, kas varētu palīdzēt. Es nesaukšu visus uzvārdus, jo par to jau ir daudz rakstīts, taču spēlēt nevarēja, piemēram, Laksa, Vecvagars, Valeiko. .. mēs neesam tik spēcīgi, jo gadījumā, ja viens "izkrīt", ir lielas problēmas. Bet mums "krīt ārā" strīpām! .. Šie mači pierādīja, ka visiem spēlētājiem ir vēlme aizstāvēt Latvijas krāsas un ka viņi var cīnīties par uzvaru un uzvarēt. Man ļoti patika veselīgā gaisotne izlasē pēdējās divās spēlēs - spēlētāji bija saliedēti, uzvarēt griboši. ..

Pirms sezonas visi atzīmēja, ka otrā vieta jau ir garantēta. Nevar sadalīt pretiniekus pa plauktiņiem: tas tajā, bet tas tajā vietā! Visas avīzes rakstīja par apkaunojošo zaudējumu Anglijai. Skaidrs, ka no divām mājas spēlēm pret Angliju un Ungāriju vismaz vienu vajadzēja uzvarēt. .. Ja būtu Laksa, tad Gujāšs 30 punktu neiemestu. Viņš ir viens no tiem centriem, kas vislabāk māk segt aizsardzībā. .. Ar mūsu zonas aizsardzību problēmas bija gan slovākiem, gan horvātiem, bet pret mums tā nepalīdz, jo spējam to apspēlēt. .. Visur rakstīja, ka šī pašreizējā izlase ir zudusī paaudze, taču tā tas nav. ..

Patīkami, ka "poļi" atbrauca labā fiziskajā kondīcijā, un pats svarīgākais, ka viņi bija cīnītāji arī psiholoģiskajā ziņā. .. tomēr spēlētāji atgriezās mājās, un tādos gadījumos koncentrēties ir grūtāk. Savu profesionalitāti viņi pierādīja arī vēlāk, kad Štelmahers no Horvātijas uzreiz devās uz Poliju, bet Šneps un Miglinieks uz savu klubu aizlidoja no Londonas, nemaz neiegriežoties Latvijā.

.. pēc mača ar ungāriem paši treneri atzinām, ka pieļāvām kļūdu, un tagad es varu apgalvot, ka otrajā spēlē Gujāšs nebūs minams starp rezultatīvākajiem. Skaidrs, ka no šveiciešiem atbildes spēlē būs jāuzmanās. No visiem ir jāuzmanās. Ar ko mēs esam pārāki par citiem? Ar to, ka 1935.gadā bijām Eiropas čempioni? Ar šādu apziņu dzīvot nevar.”
Sportacentrs.com atkāpe: Otrajā aplī Latvija izcīnīja četras uzvaras (divas visos) pēc kārtas, piekāpjoties tikai Horvātijai, un izcīnīja tiesības spēlēt EČ finālturnīrā Turcijā, kur sataisīja pamatīgu ļembastu, īpašu sveicienu nododot lietuviešiem. Kas attiecas uz Gujāšu, kurš Rīgā sameta 27 punktus, Krauliņš vārdu turēja – Ungārijā viņš spēja tikai desmit.

Skeletons arī Latvijā!

Pirms desmit gadiem Latvijā notika tas, kas nenotiek pašlaik, kad mums ir pašiem savs olimpiskais vicečempions skeletonā, – Latvijas čempionāts, kurā piedalījās šodien neaptverams sportistu daudzums – deviņi! Par pirmo meistarsacīkšu uzvarētāju 15 gadu vecumā kļuva Martins Dukurs, otrajā vietā atstājot trīs gadus vecāko brāli Tomasu. Trešais finišēja Ģirts Ostenieks, kurš vēlāk Siguldas trasē traģiski gāja bojā, ar savu braucamo ietriecoties bobā... Sestais bija pašreizējais Latvijas skeletona izlases treneris Ivo Pakalns.

„Latvijas skeletonistiem kvalificēties Soltleiksitijas olimpiādei nebūs īpašu grūtību. Lai izpildītu olimpisko normatīvu un nopelnītu ceļazīmi, nākamsezon mūsu valsts pārstāvjiem jāpiedalās trijās starptautiskajās sacīkstēs. Šosezon Ģirts Ostenieks startēja divos, bet Tomass Dukurs - vienā Pasaules kausa posmā. Tomēr Latvija Nāciju ieskaitē ieņēma tikai 14.vietu. Ja nākamsezon izdosies pakāpties kaut vai par divām pozīcijām augstāk, Soltleiksitijā Latvija skeletona sacīkstēm varēs pieteikt divus sportistus. Šobrīd reālākie potenciālie olimpieši ir Tomass Dukurs un Ģirts Ostenieks. ..

Siguldas trases direktors Dainis Dukurs, kurš ir uzņēmies šefību par šā sporta veida attīstību Latvijā, uzskata, ka ..latviešiem izsisties uz augšu palīdzēs ne vien labās treniņiespējas (kā nekā - pašiem sava trase), bet arī tas, ka Siguldas trase skeletonam ir ļoti sarežģīta. D. Dukurs: - Manuprāt, malšanās cauri Siguldas "dzirnavām" mums palīdzēs ātrāk izsisties uz augšu. Kāpēc - "dzirnavām"? Siguldas trase ir sarežģīta ne vien skeletonam, bet arī bobslejistiem un kamaniņu braucējiem, jo tajā ir vairākas grūtas un bīstamas virāžas. Skeletona izpratnē šī trase pat nav izbraucama. Tāpēc puiši Siguldā gūst ļoti labu skolu un ir iemācījušies virāžas izbraukt pa vienu līniju. Neviens cits pasaulē tā nedara. Visi brauc viļņveidīgi. Pasaules kausa posmā Lillehammerē daudzi bija izbrīnīti par to, ka mūsējie, pieturoties pie šādas manieres, var izbraukt virāžas. Ja mēs, aizbraukuši uz skeletona skolu Lillehammerē kā iesācēji, treniņos iebraucām pirmajā divdesmitniekā, tad es jūtu, ka mums ir labas perspektīvas. ..
Viens no maniem primārajiem mērķiem ir izdarīt visu, lai tuvākajā nākotnē Siguldā notiktu viens no Pasaules kausa izcīņas posmiem skeletonā. Kāpēc es esmu pievērsies skeletonam? Šāda doma man parādījās jau sen, jo uzskatīju, ka Siguldas trase nav pietiekami noslogota un skeletons šo robu varētu aizpildīt. Tas bija pamats. Tad es sapratu, ka pats nevaru braukt, bet to varētu darīt mani dēli, un šo ideju sāku īstenot dzīvē." ”Latvijas čempionātā sportisti startēja ar gandrīz 10 gadu veciem skeletoniem, kurus 1995. gadā, kad Siguldā angļiem, somiem, krieviem, igauņiem un latviešiem tika organizēta skeletonistu skola, atdāvināja FIBT. Šie braucamrīki būtībā ir norakstāmi, un tāpēc D. Dukurs nolēmis vasarā paša spēkiem uzbūvēt vismaz divus skeletonus. Pieredzes šajā lietā viņam nav, taču Dainis uzskata, ka tas nebūs šķērslis: "Ja esmu uzbūvējis piecdesmit bobu, tad uztaisīšu arī divus skeletonus." Pirmais Latvijas čempionāts skeletonā 1.Martins Dukurs 1:55,903 2.Tomass Dukurs 1:55,962 3.Ģirts Ostenieks 1:56,491 4.Eduards Kozlovskis 1:59,869 5.Jānis Zāģeris 2:00,062 6.Ivo Pakalns 2:01,334 7.Mārtiņš Bite 2:01,740 8.Aivars Kozlovskis 2:04,698 9.Haralds Macurs 2:05,811
Sportacentrs.com atkāpe: Dainis Dukurs daudz runā, bet vēl vairāk dara. Kas no tā, ko viņš ir solījis skeletona sakarā, nav izpildīts? Pat PK posms Siguldā ir noticis, kad PK posmi vēl notika atsevišķi bobslejā un skeletonā. Skeletoni pašu būvēti, slieces. Un divi latvieši pasaules vadošo sportistu četriniekā. Ja vēl valstij, Latvijas Olimpiskajai komitejai vai vienkārši sporta veida labvēlim atrastos kādi tūkstoši latu, lai varētu nodrošināt jauno sportistu treniņus (Dainim vēlme strādāt ir!)...

Pārējās tēmas

Piecus gadus par Latvijas futbola izlases otro treneri nostrādājis Aleksandrs Starkovs, tāpēc „SA” aicināja treneri uz interviju, lai noskaidrotu, kā viņam ir gājis pie visiem saviem galvenajiem – J. Giļa, R. Dzodzuašvili un G. Džonsona. Lielajā intervijā par norvēģa Andresena šmaukšanos un Maļuhina pēdējo šāvienu problēmām pirms sezonas pēdējiem startiem stāsta policijas leitnants Ilmārs Bricis. Pēc 7 spēlēm Atlantas „Trashers” rindās NHL uz farmklubu IHL nosūtīts Herberts Vasiļjevs. Viktors Ščerbatihs, kura sportošanai no A līdz Z veltīta vēl viena avīzes lappuse, uzlabo Latvijas rekordus atsevišķās disciplīnās un summā (201+250=451), bet Sandim Prūsim kopā ar Mārci Rulli 6. reizi kļūstot par Latvijas čempioniem, tiek meklēta maiņa (tēmēts Gata Gūta virzienā). Avīzes slejās atrodamas liecības par riteņbraukšanas labajiem laikiem, kad profesionāļos 2000. gada sezonā brauks pieci Latvijas sportisti: R. Vainšteins, R. Belohvoščiks, A. Piziks, D. Ozols un A. Naudužs. Futbola klubs „Rīga” uzvar LFF ziemas turnīrā, A. Ņiživija Jaroslavļas „Torpedo” Krievijas čempionāta izslēgšanas spēļu 1. kārtā piekāpjas kluba biedriem no Ņižņijnovgorodas, M. Pahars ar 9 vārtiem Anglijas premjerlīgā futbolā dala 10.–14. vietu labāko vārtu guvēju sarakstā, bet R. Grafs izpelnījies ievēlēšanu NCAA debitantu „All Stars”!