Ja pilnmēness laikā divi vārtsargi sarunājas...

Dinamo ar vārtsargu izvēli šogad ir trāpījuši – abi padevušies varen sprauni, meistarīgi, bet – kas sevišķi svarīgi – stabili. Šuplers atklāti nekad nav teicis, ka viņš vienu no diviem – Holtu vai Telkvistu – redz kā pirmo numuru, taču noteiktā sezonas posmā ar to vajadzētu tikt skaidrībā. Jo parastās hokeja komandās tas ir normāli, ka viens tomēr ir galvenais. Labi, uzskatīsim, ka Dinamo nav parasta komanda un, ka trenerim un viņu padomniekiem ir skaidra koncepcija – kas šajā postenī būtu darāms vai notiks. Tāpat paturēsim prātā abu vārtsargu statusus pie mūsu aizgalda – Holts tika parakstīts vasaras sākumā, ar nodomu, likt viņam sargāt Rīgas hokeja atslēgu vismaz divus gadus. Nācis no Ziemeļamerikas, Kriss darīja piesardzīgus savus priekšniekus. Neba viņi no laba prāta līdz pēdējam meklēja vēl vienu labu vārtsargu, kam vajadzēja nozīmēt – amerikānim nevar līdz galam uzticēt vezuma vilkšanu, jo šis tomēr ir Eiropas hokejs. Arguments vietā. Sarunās ar šo rindu autoru šādu piesardzību neslēpa ne komandas galvenais menedžeris, ne treneris. Zviedra vārtsarga Mikaela Telkvista parādīšanās bija atbilde neziņai un nedrošībai, kas visai atklāti vajāja trenera korpusu. Tā bija kā apdrošināšanas polise, lai gan visu pārbaudes spēļu ciklu bija redzams, ka Šuplers to uztver kā drošāko no variantiem. Viņam Telkvists bija pirmā izvēle un tikai pēc tam nāca Holts. Ja nebūtu neveiksmīgais potītes savainojums, ko Telkvists guva pirmsezonas spēlē pret Liepājas Metalurgu, nav šaubu – Dinamo sāktu sezonu ar zviedru vārtos un tad arī, iespējams, visām vārtsargu rokādēm būtu cits ietvars. Taču laime klauvē pie durvīm, nelaime – piezogas neaicināta...

Lai gan daļa līdzjutēju ir pārliecināta, ka tas nav nemaz tik slikti, ka mums ir divi vārtsargi, kuriem var uzticēties, pasaules hokeja pieredze rāda, ka parasti klubos ir tikai viens pirmais numurs. Ja tāds nav, tad sezonas gaitā par to kāds no diviem vai trijiem (cik nu atļauj rocība un notikumu sakritība) pretendentiem kļūst. Kāpēc vienam ir jābūt galvenajam? Pirmkārt, komandas saspēles dēļ, jo pārliecinošs vārtsarga sniegums ļauj partneriem justies uz laukuma drošāk un pieņemt adekvātus lēmumus aizsardzībā. Otrkārt, labam vārtsargam tāpat kā jebkuram laukuma spēlētājam ir svarīgi sajust treneru uzticību – jo labs vārtsargs grib spēlēt, nevis atrasties uz rezervistu soliņa. Pārliecība par saviem spēkiem tiek rūdīta uz ledus, nevis, skatoties notikumus no malas. Protams, Rīgas gadījums ir īpašs, jo prasa no treneriem atbildīgu izvēli – proti, vienam tomēr ir jāsēž malā. Bet – ne jau mēs vienīgie tagad ar pīpi uz jumta vai pie velosipēda rasējumiem. Pagaidām izskatās, ka malā sēdētāju drīzāk nosaka savainojums vai tas pats pieminētais horoskops un nejaušu domu sakritība, nevis treneru skaidrs rīcības plāns. Tā tas bija pirms sezonas, tā tas notiek arī sezonas laikā. Vien atgādinu, ka komandai pirmoreiz ir vārtsargu treneris kā pilna laika štata vienība (Sergejs Naumovs), tomēr lēmumu – kurš šovakar sargās vārtus – pieņem galvenais. Vārtsargu trenerim ir jādara viss, lai viņa pakļautībā esošie darboņi būtu pēc iespējas labākā sportiskā formā, turklāt – tas attiecas ne tikai uz Holtu un Telkvistu, bet arī uz trešo numuru – Lūsiņu. Starp citu, pēc Holta potītes mežģījuma Kazaņā, Edgars varētu būt iespēja kādu laiku posties spēlēm nevis uzvalkā, bet gan pilnā vārtsarga ekipējumā. Tātad – arī viņš nekādu muļķi treniņos nevar dzīt, jo notikumi var sagriezties neprognozējami.

Dinamo ir vienīgā komanda KHL, kas abiem saviem galvenajiem vārtsargiem uzticējusi teju vai vienādu spēļu skaitu. Citi arī mētājas, taču beigās vienam tiek vairāk, bet ir komandas, kas nešaubīgi ir izvēlējušies galveno vārtu sargu un liek visu kārti uz viņu... Pārlūkoju Dinamo aizvadītās spēles un mēģināju sameklēt kopsakarības vārtsargu izvēlē– saprotams, tie ir vērojumi no malas, jo vēl pastāv informācija, kas mums paslīd garām, nemanot (slikta pašsajūta, vārtsarga spēles stils pret konkrētu komandu, trenera intuīcija utml.):

- sezonas pirmās piecas spēles tika uzticētas Holtam. Tā bija piespiedu izvēle, jo Telkvists tajā laikā ārstēja savainojumu. Laimīgā kārtā Holtam sākums izdevās – no izbraukuma tika atvestas trīs uzvaras un viens zaudējums, bet debijas spēlē savā laukumā pret AK Bars tika piedzīvots zaudējums (4:5).

- tā kā Telkvists ar darbībām un pašsajūtu rādīja, ka viņam ar veselību viss ir kārtībā, treneris sezonas sestajā spēlē vārtos liek zviedru un tiek pie uzvaras pār Ņefthimik (6:3). Loģiska rokāde, jo varētu iztēloties, ka Holts savas pirmās ugunskristības ir saņēmis un prasās ievilkt elpu, turklāt – paturam prātā, ka Šuplers treniņnometnē un pirmssezonas spēlēs galvenā jeb pirmā numura vietu atvēlēja zviedram. Tātad – agrāk vai vēlāk Telkvistam bija jānāk vārtos kā galvenajam.

- tālāk seko trīs zaudējumi pēc kārtas (Automobilistam, SKA un Jugrai) un visos šajos mačos vārtus sargā Telkvists. Tātad – iezīmējas pirmā sakarība: treneris ir abiem vārtsargiem devis ieskrējienu, turklāt, nav ņēmis galvā arī zaudējumu sērijas. Proti, var domāt, ka spēles laiks vārtos netiks koriģēts pēc spēles sasniegtā rezultāta. Starp citu, Telkvista trīs zaudējumi iekrīt pilnmēness laikā...

- pēc paspēles Jugrai, vārtos atkal tiek likts Holts un uzreiz tiek pie uzvaras – 5:1 pret Baris. Tad seko dramatiskā spēle pret Avangard ar uzvaru bullīšos, zaudējums izbraukumā Spartakam un mājas uzvara pret Torpedo un Lokomotiv. Ielāgojāt – Holtam atkal piecu spēļu sērija, ar ļoti labu bilanci.

- Krisam spēle vedās, viņš ir uz viļņa, taču... Vārtos pret Atlant atkal atgriežas Telkvists. Viens no publiskajiem skaidrojumiem – jādod otram vārtsargam atelpa. Un Šuplers trāpa mērķī – uzvara ar 3:0! Seko divas ļoti skaistas uzvaras pār maskaviešu Dinamo un Spartak ar Telkvistu pie ruļļiem un... viņš atkal paliek malā. Spēli pret Severstaļ jau zaudējam ar Holtu vārtos.

- tagad prātā pavīd ideja, ka Holts turpinās, jo zaudējumi līdz tam brīdim nav bijuši treneriem kā atskaites punkts vārtsargu izvēlei, taču... pret SKA atkal vārtos atgriežas Telkvists un zaudē šo un nākamo spēli (pret Znaroku Rīgā). Starp citu, abi pēdējie zāģi atkal sakrīt ar pilnmēnesi un ... Telkvistu vārtos.

- Holtam liek sargāt nākamo maču pret Vitjaz, kur viņš rāda brīnumus, bet komanda – nē (0:2). Tas, ka amerikānis ir noķēris spēli, redzams arī nākamajā spēlē, ko Rīga jau uzvara ar viņu vārtos (Minska – 4:3). Tagad var iztēloloties, ka Krisam tiks dota vēl vismaz pāris maču sērija, taču... pret CSKA un Ufu jau atkal tas gods iekrīt Telkvistam un, diemžēl, tabulā ierakstam vēl divus zaudējumus.

- Pret Austrumu konference grandu no Magņitogorskas zviedrs paliek rezervē un Holts parāda meistarklasi – 5:3! Pēc divām dienām ar Traktoru, amerikānim vairs tik pārliecinoši neizdodas (1:4; pilnmēness!!!) un pilnīgi izprotama ir treneru izvēle izbraukuma pēdējā mačā ar CSKA atkal dot vārdu Telkvistam. To zviedrs uzvar (5:4) un uzvaras ar viņu vārtos iebirst savā laukumā sekojošajās cīņās pret Sibirj (3:2) un Amur (2:1). Tātad – vārtsargs ir uz viļņa, viņš ceļ ārā punktus... Kas notiek, ja vārtsargs ir uz viļņa? Pareizi. Nākamajā spēlē pret Novokuzņecku treneri vārtos ieliek... Holtu. Pretinieks patiešām vārgs un uzvara ir droša (4:1), bet – kad Holtam pēc četrām dienām jāiztur līdzīgs eksāmens pret Spartak, tas tiek izgāzts. Nevarētu teikt, ka Holta dēļ (1:2), jo kopumā Kriss joprojām demonstrē labu formu. Tomēr – laba forma Dinamo vārtsargam vēl negarantē vietu vārtos.

- zaudējuši spartakiešiem, Dinamo izbraukumā pret Automobilist atkal iznāk ar Telkvistu. Septembrī ar viņu vārtos zaudējām savā laukumā un paspēlēts tagad tiek arī Jekaterinburgā (3:5). Tagad vairs paslēpes netiek spēlētās un nākamajā cīņā pret Ņeftehimik vārtus uztic Holtam. Ja nebūtu Krisa tajā vakarā vārtos, mums neredzēt arī to vienu punktu, ko pagrābām pēc zaudējuma pēcspēles metienos.

- un tieši brīdī, kad visas zvaigznes, piena ceļi un greizie rati čukst priekšā, ka Holtu nevajag mainīt, viņš ir labs un, ja vajadzēs, izvilks arī nākamo spēli pret AKBars, treneru kolektīvs beidzot padodas kaut kādai nezināmai iekārei – Holts patiešam tiek pieteikts šai spēlei. Tiesa, parādīt viņš var sevi līdz mača septītajai minūtei, kad gūst savainojumu... Telkvists nāk viņa vietā un ir lielisks!

Ko mums no tā visa būs saprast? Dinamo spēlē ar diviem vārtsargiem, bet viņu nomaiņa vai vieta vārtos pagaidām nepakļaujas zināmai pēctecībai vai lietu kārtībai, citi to sauc arī par loģiku. Tāpat – mums nav nekāda nojēga, pēc kādiem kritērijiem vārtsargi tomēr izpelnās vietu vārtos. Patiesībā, mums tas nav arī jāzina, jo priekš tam ir komandā atbildīgi cilvēki, kam ar to jātiek galā. Taču – no malas vērot mums ir tiesību... Vienubrīd no treneru puses atnāca ziņa, ka vārtsargi savu vietu laukumā saņem pēc iepriekš sastādīta plāna. Proti, viņi diezgan skaidri novembrī zināja, kurā brīdī spēlēs kolēģis un, cik, spēļu ļaus sargāt pašam... Interesanti. Pēc spēles ar AK Bars spēļu bilace bija šāda – Holtam 18 plus iesāktā cīņa Kazaņā, Telkvistam – 16. Abiem pa septiņām uzvarām, zaudējumi – attiecīgi 6 un 8. Holtam piecas pēcspēļu soda metienu sērijas, Telkvistam – viena. Uz Holta vārtiem izdarīti 601 metiens, uz Telkvista – 559. Attiecīgi, abi ielaiduši – 44 un 45 ripas. Vidējie rādītāji spēlē – Holts 2,38 (16. rādītājs KHL), Telkvists 2,83 (26.). Abiem pa vienai sausai spēlei. Holts pēc atvairīto metienu procenta ir piektais līgā, Telkvists – sešpadsmitais.

Paģērēt, ka Dinamo par katru cenu vajag vienu izteiktu pirmo vārtsargu, nav šo rindu autora untums. Ar šīm atkāpēm gribēju tikai atgādināt, ka pārsvarā pasaulē dara savādāk. Pastāv arī izņēmumi, taču tie visbiežāk neatnes gaidīto rezultātu. Komandas vadībai ārkārtīgi patīk uzsvērt, ka starp Holtu un Telkvistu valda ļoti labas cilvēciskās attiecības. Noteikti, ka tā arī ir. Vienīgi, hokeja komanda jau nav radīta, lai koptu divu vārtsargu draudzību (nav nekāda sakara ar netradicionālām seksuālām attiecībām). Iespējams, ka trenerim priekš sevis vajag tieši tādu kombināciju, kad divstobrenē ir divas patronas. Vienīgi, atkal pretjautājums – vai sliktam medniekam ar divām būs gana? Dinamo nav tā komplektēta, ka vārtsargam te ir loma „viena no...”. Rīgā vārtsargs ir vairāk kā puse no uzvarētas spēles... Eksperiments ar diviem vārtsargiem nav slikts, tikai sezonas gaitā tam vajadzētu pāraugt nevis izmēģinājumu dārziņā, bet gan vienā kārtīgā dūrē starp pretinieku acīm. Holts tāds bija pat neskatoties uz trenera (-u) nekonsekvencēm, līdz brīdim, kad viņš guva savainojumu. Telkvists peldēja, lai gan pēc tehnikas viņš noteikti ir klasi augstāk par savu kolēģi... Tagad Mikaelam nav citu variantu, kā attaisnot situācijas skaudrumu. Pret AKBars viņš bija solīds... Bet jautājums tomēr komandu vajās – kurš ir Rīgas Dinamo pirmais vārtsargs? Jo pirmais vārtsargs var būt tikai viens.