Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

27. nedēļa. Nu, kāpēc vīrieši nevarētu dzemdēt?

27. nedēļa. Nu, kāpēc vīrieši nevarētu dzemdēt?
Pēdējās divas vietas Latvijas olimpiskajā delegācijā izcīnīja Ozoliņa-Kovala (pa kreisi) un Mūze.
Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze"

Jau piekto sezonu pēc kārtas ar vienu patīkamu izņēmumu tieši pirms kvalifikācijas perioda beigām labāko rezultātu izdodas sasniegt šķēpmetējai Sintai Ozoliņai-Kovalai, līdz ar to nodrošinot dalību sezonas lielākajos mačos. Pekinā pirms četriem gadiem bija pat personiskais rekords. Kā būs Londonā?

Lai man piedod tie vieglatlēti, kuri šeit netiks minēti un būs piemirsti, taču liekas, ka Latvijā pēdējos gados piecos ir tikai divi sportisti, pareizāk būtu teikt – sportistes, kas ar apbrīnojamu regularitāti savu labāko sportisko formu sasniedz īsi pirms sezonas lielākajiem mačiem (olimpiskajām spēlēm un pasaules un Eiropas čempionātiem) vai to laikā. Viena ir pēdējo divu gadu vienīgā medaļniece lielajos mačos tāllēcēja Ineta Radeviča, otra – šķēpmetēja Sinta Ozoliņa-Kovala.

Ineta uz 2008. gada olimpiādi Pekinā neaizbrauca, jo pieteicās mazulis. Tomēr gandrīz visas ambīcijas tika apmierinātas 2010. gada Eiropas čempionātā ar Latvijas himnas atskaņošanu par godu viņai un pagājušā gada pasaules čempionātā Tegu, kur pirmo reizi neatkarīgās Latvijas gados kāds no valsts vieglatlētiem kāpa uz goda pjedestāla. Tomēr droši vien, ka ne visas ambīcijas Radeviča ir apmierinājusi. Ja ir „tikai” bronza, gribas zeltu, ja aizlec 6,92 metru tālumā un sasniedz Latvijas rekordu, gribas arī septiņus metrus. Ja pēc panākumiem pēdējās divās sezonās Ineta gatavojas arī savām otrajām un visticamāk – pēdējām olimpiskajām spēlēm Londonā, tad vēlme sasniegt kaut ko vēlreiz ir. To apliecina arī fināls Eiropas čempionātā, kad sportiste nebija sportiskās formas virsotnē. Tas plānots Londonā. Pēdējo divu sezonu laikā apbrīnojams scenārijs – dalība sezonas svarīgākajos mačos, medaļa tajos un izpildīts kvalifikācijas normatīvs nākamā gada lielsacensībām.

Savukārt Sinta devās uz olimpisko Pekinu, kur izdevās sasniegt jaunu personisko rekordu, kā pirmajai Latvijas šķēpmetējai jaunā veida pīķi raidot pāri 60 metriem (60,13 m). Mājās tika lidots ar 11. vietu kabatā un jaunu dzīvību zem sirds. Tādēļ arī 2009. gads sanāca tāds „vieglāks” un bez dalības pasaules čempionātā Berlīnē. Toties jau 2010. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas normatīva ganībās Latvijas čempionātā Jēkabpilī 9. jūlijā tika aizmests 57,58 metrus tālu, bet normatīvs galu galā saganīts nedēļu vēlāk Valmierā Valsts prezidenta kausu izcīņā (60,08 m). Eiropas meistarsacīkstēs gan nācās palikt kā pirmajai aiz pamatsacensību svītras....

Pagājusī sezona Sintai pagaidām visvairāk augstvērtīgiem rezultātiem rotāta. Tomēr tendence nemainās: 7. maijs 58,18 metru, 19. jūlijs – 58,49 metri, 9. augusts 59,50 metru! Arī Tegu labs rezultāts – 58,15 metru, kaut vietu pašai gribējās augstāku par astoņpadsmito. Šogad atkal tas pats, un kvalifikācija Londonai sasniegta tikai priekšpēdējā atļautajā dienā Latvijas olimpiādē Liepājā – 62,53 metri jau pirmajā mēģinājumā un bez Londonas normatīva un jauna personiskā rekorda arī šogad spēcīgākās Latvijas šķēpmetējas gods, apsteidzot Madaru Palameiku ar 61,45 metriem un Līnu Mūzi ar 61,04 metriem, kura, starp citu, 61 metram, kas reizē ir arī kvalifikācijas normatīvs olimpiskajām spēlēm, tikai pēdējā atļautajā sacensību dienā Lietuvā! Šo Sintas metienu visatbildīgākajā brīdī ar lielisku rezultātu un priekšpēdējā (pirms Mūzes) Londonas vilciena sēdekļa ieņemšanu „SA+” arī novērtē kā izcilāko notikumu pagājušajā nedēļā.

Kādreiz runāja par sportistiem, kuri labākos rezultātus sasniedz pavasarī, dažas nedēļas vai mēnesi pirms sezonas svarīgākajām sacensībām, lai tikai tiktu uz mačiem, tai skaitā olimpiādi. Par šādiem „tūristiem” pēdējā laikā tiek runāts arvien mazāk, un bieži ir gadījumi, kad sportisti paši atsakās no starta sliktas sportiskās formas dēļ, kā to, piemēram, šogad pirms Eiropas čempionāta izdarīja barjersprinteris Staņislavs Olijars. Nez kāpēc ir pārliecība, ka Londonā ne Sinta, ne vakarējā juniore, Eiropas junioru vicečempione Līna negribēs tēlot statistu lomas.

Var tikai priecāties, ka gan Inetai, gan Sintai ir lieliski izdevies savienot sportisko karjeru ar ģimenes pieaugumu. Zinātnieki spēj izskaidrot, kāpēc sievietēm pēc bērniņa laišanas pasaulē rezultāti parasti uzlabojas, bet tie, kuri ir vecāki savām atvasēm, saprot, ko abām vieglatlētēm un viņu radiniekiem nozīmē šāda kombinācija – bērns plus sportošana. Tas ir grūti! Izvērtējot vīriešus vieglatlētus, kas dosies uz Londonu, nav tādu, kas labāko sniegumu vairākas sezonas no vietas demonstrē pirms galvenajiem mačiem un to laikā... Žēl, ka vīrieši nedzemdē...

P.s. Varbūt kāds pamanīja, ka jau otrajā Latvijas olimpiādē pēc kārtas par četrkārtēju uzvarētāju kļuva sprinteris Jānis Leitis?

  +2 [+] [-]

, 2012-07-10 16:12, pirms 12 gadiem
Jaa, Daini, tieshaam zheel