Dzejnieki

Pulss vēl ir

...ja vien pēdējā laika notikumi nesakristu tā, kā viņi sakrita. Lai arī šķita, ka šī organizācija ir mirusi dabīgā nāvē, bet par nelaiķiem vai nu ko labu, vai – vispār neko, izrādās, ka tā nebūt nav. Lai arī pompozās aktivitātes ir apsīkušas, ārzemju treneri – aizbraukuši, tomēr sava rosība vēl pastāv. Tiesa, tā ir minimāla. Palīdzība vēl joprojām tiek sniegta Jānim Timmam un, iespējams, ka varbūt vēl kādam, taču tādā gadījumā – ļoti klusi un slepeni. Šim projektam bija varena aizmugure – cits tuvāk, cits tālāk, taču klāt stāvēja tādi vīri kā Mārtiņš Lauva, Guntis Šēnhofs, Edgars Šneps, Ojārs Kehris, Kosta Jankovs un citi. Sākums bija skaļš, sevī ietverot arī daudz šika. Kā piemēru var minēt kopīgas vakariņas restorānā, kur spēlētājiem tika ierādīta skaistā un pārtikusī dzīve, kas viņus sagaida. Viss pamazām apsīka, serbu speciālistiem bija grūtības samaksāt, tāpēc viņiem tika ierādītas citas darba vietas. Piemēram, ar Zlatanu Presiču parāds tika nokārtots džentlmeniski – aizrunājot vietu „Khimki” sistēmā. Spirināšanās kādu laiku vēl turpinājās, aģentūras tuvumā parādījās dažādi basketbolā pazīstami cilvēki, proti, Raivo Otersons, Uģis Viļums un citi, taču labi iesāktais projekts pamazām norima, līdz apklusa pavisam.

Tomēr leģendārie līgumi, kas lielākajai daļai tika saslēgti uz 15 gadiem, vēl ir spēkā. Turklāt spēlētāju mēģinājumi tos lauzt līdz šim ir bijuši nesekmīgi. Kā izrādās, ne visiem līgumi ir tik gari, dažam – tikai uz 5 gadiem, turklāt tuvojas beigām. Dažos līgumos ir iestrādāti knifiņi, kas paredz to automātisku pārslēgšanu gadījumā, ja klubā mēnesī tiek saņemti tik un tik eiro. Lai arī ir skaidrs, ka šobrīd BAA gaida, kamēr gailis izdēs olu, tomēr cerība uz ģenētikas progresu liecina par to, ka cīņasspars vēl nav norimis.

Paverdzinošie līgumi vēl spēkā

SA+ rīcībā nonāca daži saistoši dokumenti, un vienā no tiem ir aprakstīta kārtība, kādā līgumu var izbeigt pēc spēlētāja iniciatīvas.
„Basketbolista tiesības izbeigt Līgumu pirms termiņa. Basketbolistam ir tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma turpmākas izpildes, iesniedzot BAA par to rakstveida paziņojumu vismaz 30 (trīsdesmit) dienas pirms šādas atkāpšanās, ja:

Basketbolists tā vēlas (bez jebkāda iemesla), pirms tam samaksājot BAA Kompensāciju pilnā apmērā, vai

Basketbolists nolēmis nekļūt par profesionālu basketbolistu (kas spēlē basketbolu par atlīdzību) vai objektīvu iemeslu dēļ (traumas utt.) neturpināt profesionāla basketbolista karjeru, izbeidzot to pavisam, vai

BAA ar tiesas spriedumu ir atzīta par maksātnespējīgu saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo tiesību aktu prasībām, vai...”

Kompensācija, kas basketbolistam ir jāsamaksā – 500 tūkstoši eiro. Diezgan sālīti...Arī par šo vietu tiesā varot pastrīdēties, kompensācijas apmēru nokaulējot, jo realitātē ir grūti iztērēt vairāk par 2000 eiro gadā spēlētāja audzināšanā, taču jāsaka: iespējams ir, bet – grūti. Protams, ir arī punkti, kur atrunātas aģentūras opcijas līguma laušanai, taču viņiem – visi ceļi vaļā. SA+ izdevās noklausīties jurista vērtējumu par šiem līgumiem. Teorētiski spēlētāji varētu no šiem līgumiem, kas, pēc jurista atzinuma, ir sastādīti ļoti meistarīgi, atbrīvoties tiesas ceļā, taču tas būtu ļoti ilgs, grūts un dārgs process. Interesanti, ka līgumi nosaka to, ka aģentūra izvēlas spēlētāja klubu, pozīciju laukumā un aģentu. Šis būtu FIBA reglamenta pārkāpums, taču – FIBA neregulē BAA darbības, jo BAA ir privāta organizācija. Šajā gadījumā noslēgtie līgumi ir uzņēmuma, ne darba līgumi, kurus regulē civillikums. Proti, BAA šajā gadījumā ir uzņēmums, bet spēlētājs – pasūtītājs. Pasūtītājs ir tiesīgs atkāpties, ja BAA maina plānu.

Šeit vieta lielākai atkāpei. Ja par plānu mēs uzskatām līguma pielikumu, kur ir norādīts BAA sniedzamo un nodrošināmo pakalpojumu apraksts, tad ir skaidri un gaiši redzams, ka vairs netiek sniegta liela daļa tur norādīto pakalpojumu. Piemēram, īpaši mīlīga ir vieta, kas saucas „Apmācība un trenēšana”, kur BAA bija paredzējusi arī basketbola noteikumu apgūšanu. Tas tā – humoram. Kopumā neizpildīto, precīzāk, šobrīd nepildīto saistību ir daudz, jo arī 200 eiro gadā psihologa pakalpojumiem viņi noteikti nav saviem spēlētājiem atvēlējuši. It kā pietiekami daudz neizpildītu saistību, ko varam traktēt kā plāna maiņa, taču – arī to pierādīt ar tiesas palīdzību būs ļoti grūti. Problēma tāda, ka Latvijā civillikums ir ļoti neelastīgs, kamēr citās valstīs šādos gadījumos būtu pieļaujamas atkāpes. Ir bijuši mēģinājumi caur Ministru kabinetu izbīdīt grozījumus, taču pagaidām bez sekmēm.

Pašiem jābūt uzmanīgiem

Taču stāsts ir pamācošs, nesen kļūstot atkal aktuāls. Proti, tikko izziņotā VEF profesionālā basketbola skola liek atskatīties pagātnē. Saukļi šajos jaunatnes super projektos pārklājas, tāpat arī cilvēki. Par VEF jauno veidojumu sīkāk „Sporta Avīzes” 10. aprīļa numurā. Skaidrs, ka arī jaunā skola ar saviem audzēkņiem jeb to vecākiem vēlēsies slēgt ilgtermiņa līgumus. Pagaidām, kamēr viņi vēl nav sastādīti, nevienam neko nepārmetīsim, vien aicināsim – esiet uzmanīgi!

Tomēr BAA pārmest neko daudz nevar, jo ne jau viņi paši parakstīja šos līgumus. Bija tādi, kas uzreiz tos atsvieda atpakaļ, taču tādu bija maz. BAA tiešām centās un tiešām darīja visu, kas bija viņu spēkos, lai spēlētājus iztēstu par basketbolistiem, un diezgan droši var teikt, ka bez šīs organizācijas ieguldījuma Dāvis Bertāns šobrīd nespēlētu Belgradā, tāpat arī pārējie pavisam noteikti pacēla savu kvalitātes latiņu. Kā izrādās, ir arī tādi, kam viņi vēl rod iespēju palīdzēt, lai arī šķita, ka paši jau ir zārkā. Lai raksturotu pašreizējo situāciju, prātā uzreiz ataust Jāņa Groduma izķērktās rindas:

„Lai šķobās mute, dzejniekiem brēc sirdis
Tie nomiruši dzīvo vēl un vēl”

Arī šie dzejnieki dzīvos vēl un vēl – vismaz nākamos 12 gadus...