Bīčs beidzies. Artis Caics par aizvadīto sezonu
Kāda padevusies pludmales volejbola vasara, iespaidiem dalās Latvijas trešā spēcīgākā bīča pāra kopā ar Tomu Šmēdiņu dalībnieks, Novisadas Challenger turnīra un Latvijas čempionāta uzvarētājs Artis Caics. Kādi šosezon bija mērķi, vai tos izdevās piepildīt, kāds ir bīča līmenis čelendžeros un kur viņš kā „Lāses” cēlājs ziemā trenē uzbrukuma sitienus.
„Sezona visā visumā padevusies laba. Izbraukājām uz visiem turnīriem, kuros plānojām piedalīties. Labi izdevās aizvadīt sezonu Latvijā, arī čelendžeros labi nospēlējām. Protams, vienmēr var labāk. Tieši pasaules tūres posmos drusciņ pietrūka, lai būtu izpildījuši savu mērķi – tiktu pamatturnīrā. Vienreiz divu punktu pietrūka. Esam labi pastrādājuši. Gaidām nākamo vasaru, un strādāsim vēl nopietnāk. Uzstādīsim augstākus mērķus un centīsimies tos realizēt. Šosezon rādījām savu spēli, bet nedaudz pietrūka pieredzes un veiksmes. Pārējais viss vairāk vai mazāk bija – uzbrukums, aizsardzība, serves, bloks, sadarbības...”
Vaicāts par auguma lomu pāra bīča gaitās, Artis nosmej un attrauc, ka pāris centimetru klāt „nenāktu par ļaunu, bet jāsadzīvo ar to, kas ir,” savukārt reaģējot uz mājienu, ka pie uzbrukuma ziemas sezonā viņš taču netiek, Artis stāsta: „Ziemā spēlēju cēlāja pozīcijā, un uzbrukums daudz netiek atstrādāts. Kad sākas vasara, pretinieki vairāk spēlē uz mani, bet tas ir pluss, jo tādā veidā varu iespēlēties un iepraktizēties, un sezonas vidū jau ir tīri normāli, sajūtu savu spēli. Nav tik traki, bet strādāt pie kā ir.
Čelendžeros līmenis ir pieklājīgs – kā Pasaules kausa kvalifikācijā. Līmenis ir augsts, un ir spēcīgi pretinieki un sīvas cīņas. Vinnējām arī Latvijas čempionāta finālposmu. Latvijā līdz fināliem parasti tiekam viegli, kad nepiedalās abi spēcīgākie Latvijas pāri. Arī, kad Mārtiņš ar Jāni bija Latvijā turnīrā jūnijā, līdz finālam tikām viegli, bet pret viņiem nav viegli spēlēt, jo viņi ir ļoti augstas klases spēlētāji. Latvijas čempionāta izšķirošajā posmā mums gāja diezgan viegli. Finālā izšķirīgajā spēlē pret Ingaru Ivanovu un Artūru Kiseļevu, domāju, vinnējām tāpēc, ka bijām spēlējuši turnīros ārpus Latvijas. Bija pārliecība par saviem spēkiem (1. setu uzvarējām, otro zaudējām. – D.Ā.), izšķirošajā trešajā setā noturējām savu spēli, nepieļāvām kļūdas un neļāvām pretiniekam mūs apspēlēt.”
„Nav mums iespējas visu ziemu trenēties siltās smiltīs. Ir, protams, „Brazīlija”, bet par to tagad neatliks laika domāt, jo priekšā sezona „Lāsē”. Koncentrējos uz ziemas sezonu. Galvenais ir finansējums, lai mēs vasarā kaut kur varētu aizbraukt. Šosezon mums ļoti palīdzēja „Hipo fondi”, kas mūs atbalstīs arī nākamgad. Liels paldies viņiem, tāpat Kuldīgas domei, kas mums piepalīdzēja. Lielu daļu naudas par turnīriem maksājām no savas kabatas... Cerams, ka nākamgad būs vieglāk.”
Uz provocējošo jautājumu, vai gribas braukt uz olimpiskajām spēlēm, ir neiespējami atbildēt ar „nē”: „Protams, ka gribam (smejas), bet tas ir ļoti saistīts ar finansēm, lai mēs varētu izbraukāt visus Pasaules kausa posmus, kur var gūt ieskaites punktus. Domāju, ja būtu tāda iespēja šogad vai nākamgad braukt uz visiem turnīriem, attīstīties un pilnveidot savu spēli, varētu arī pacīnīties par tikšanu olimpiādē. Tikai jātrenējas un jāspēlē.”