Muļķu lomā

...Francija! Tikmēr Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadība, noslinkojot vai arī negribot izrādīt necieņu Baltijas kausa izcīņas turnīram, palikusi muļķes lomā.

LFF pēc preses konferences, kurā paziņoja par sadarbības turpināšanu ar Starkovu, jau dabūja pamatīgu brāzienu medijos, ka nav pacīnījusies un tik vieglprātīgi atteikusies no iespējamās spēlēšanas ar tik spēcīgām komandām. Es tikmēr nolēmu palūkoties kaimiņu virzienā. Raugi, vai tik neiznāk tā, ka mēs parādām patriotismu, kamēr citi baltieši steidz runāt pārbaudes spēles ar pieminētajām komandām.

Izrādās, tieši tā arī ir noticis. Nadzīgākie bijuši igauņi par spīti Baltijas kausa izcīņas turnīra saimnieku statusam. Mājiniekiem it kā pieklātos darīt visu, lai trofeja paliktu pašu mājās, taču igauņiem bijis citādāks redzējums. Viņi paskatījās tālākā nākotnē nekā mēs. Skaidrs, ka spēlēšana pret Ukrainas un, iespējams, arī Francijas komandām Igaunijas valstsvienībai dos lielāku rīdījumu nekā divas spēles pret baltiešiem, kas FIFA rangā ir acīmredzami zemākās vietās.

Sākotnēji aina gan bija mazliet citādāka. FIFA mājaslapā ir norādīts, ka Igaunijas un Ukrainas spēle notiks 5. jūnijā. Zinot, ka Baltijas kausa izcīņa norisināsies no 1. līdz 3. jūnijam, un arī to, ka rīkotāji parasti spēlē turnīra pirmajā un pēdējā dienā, bija vairāk nekā skaidrs, ka trīs spēles piecās dienās ar vienu sastāvu igauņi diezin vai aizvadīs. Katrā ziņā tas nebūtu prāta darbs, jo tā ir pamatīga slodze. Tātad diezgan droši varēja prognozēt pamatīgu sastāva rotāciju, un arī to, ka uz pārbaudi pret Ukrainu igauņi vedīs ne jau tos vājākos vīrus jeb otro sastāvu.

Pirmdien piezvanīju uz Igaunijas Futbola asociāciju, un tajā mani informēja, ka spēle ar ukraiņiem pēc sāncenšu iniciatīvas nupat pārcelta uz 28. maiju. Kalendāru tas it kā mazliet atslogo, jo tad pārbaudi un Baltijas kausa izcīņas atklāšanas maču būtu trīs "brīvas" dienas, taču tik un tā skaidrs, ka ne jau ar vienu sastāvu septiņās dienās igauņi aizvadīs visas trīs spēles.

Bet tad sazinājos ar vienu igauņu žurnālistu, kurš pateica, ka Igaunijas Futbola asociācija turpina meklēt pretinieku pārbaudei arī 5. jūnijā, un šobrīd sarunu finišam vistuvāk esot tieši Francijas valstsvienība. Un tas tikai liecina, ka igauņiem Baltijas kausa izcīņa nudien nav prioritāte. Un nebūs jau arī pirmā reize, kad šajā turnīrā spēlē potenciālās rezerves, nevis vadošie valsts futbolisti.

Manuprāt, igauņi izdarīja to, ko mēs palaidām garām - iespēju rūdīt valstsvienību pret labas klases komandām, lai labāk sagatavotos 2014. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijai. Galu galā mēs šo ciklu sāksim pret trijām komandām, kas kvalitātes ziņā ir stāvu vai pat divus augstāk - Grieķiju, Bosniju un Slovākiju. Turklāt tieši pirms lielajiem finālturnīriem ir lielākās iespējas sarunāt pārbaudes maču ar smagsvariem, jo gribētāju ir daudz. Nez, kad nākamo reizi spēle pret Francijas izlasi būs tik tuvu?

Lai arī Baltijas kausa izcīņas sacensības nav peļama tradīcija, diezin vai kaimiņi būtu dikti iebilduši, ja nākotnes vārdā mēs tajā startētu ar komandu, kas veidota no Latvijas virslīgas labākajiem spēlētājiem, bet ar pirmo sastāvu rūdītos pret frančiem, krieviem vai ukraiņiem. Turklāt būtu nošāvuši divus zaķus vienlaicīgi, potenciālajiem izlases kandidātiem dodot iespēju izjust gaisotni, kāda valda tikai valstsvienībā. Turklāt, ja runājam par grandiem, labi zināms, ka par šādām spēlēm ir diezgan liela ārzemju mediju un arī skautu interese. Varbūt viens otrs pat iekristu acīs un atrastu labāku darbu. To mēs neuzzināsim, jo pat teorētiski šāda iespēja netiks dota. Pagaidām viss liecina, ka "gājienu ar zirgu" izmantos igauņi, nevis mēs... Tikmēr lietuvieši ir aizņemti ar galvenā trenera meklēšanu, tāpēc arī kalendārs pagaidām palicis pusratā.

P.S. Latvijas valstsvienībai 22. maijā paredzēta pārbaudes spēle pret vienu no EURO 2012 finālturnīra saimniecēm Polijas valstsvienību. LFF mājaslapa vēstī, ka pagaidām panākta mutiska vienošanās. Jācer, ka neviens neiemetīs sprunguli spieķos, un šis mačs tiešām notiks.