Nedēļa sporta vēsturē. Nurmi fantastiskā stunda

Kad Parīzes spēļu rīkotāji paziņoja, ka olimpiskie finālskrējieni 1500 m un 5000 m distancēs notiks ar pusstundas intervālu, šķita, ka Nurmi nav nekādu izredžu pacīnīties par abām zelta godalgām. Somijas Olimpiskās komitejas delegācija iesniedza protestu, uzskatot, ka diez vai viņu cerībai pietiks ar 30 minūtēm, lai atjaunotu spēkus pēc pusotra kilometra skrējiena. Franču ierēdņi negribīgi piekrita intervālu starp skrējieniem palielināt līdz 55 minūtēm. Diez vai Nurmi tas palīdzētu...

Taču sportists notiekošajā saskatīja vēl vienu likteņa izaicinājumu. Tieši tādu pašu kā Lieldienās, kad uz apledojušā ceļa treniņa laikā paslīdēja un kritienā savainoja abas kājas.

Taču jau 19. jūnijā, tātad trīs nedēļas pirms olimpiskajiem fināliem, Nurmi jau bija gatavs augstiem rezultātiem (un startēja, ievērojot paredzamo olimpisko grafiku; viņš gan nezināja, ka sākotnēji francūži dos tikai pusstundu atelpai) - vispirms Pāvo uzstādīja pasaules rekordu 1500 m distancē (3:52,6), bet pēc stundas atpūtas arī piecos kilometros (14:28,2).

10. jūlijs. Pirmajā no diviem skrējieniem Nurmi 500 m veica sprintera ātrumā (naskāk par Džimu Raienu, kad tas 1967. gadā uzstādīs pasaules rekordu). Sekoja pēdējā konsultēšanās ar hronometru, un laika fiksētājs aizlidoja zālītē, bet Nurmi straujā tempā nodrošināja sev 40 m atrāvienu, bet vēlāk to saglabāja, pietaupot spēkus nākamajam skrējienam. Finišā viņa rezultāts bija 3:53,6 (olimpiskais rekords). Nurmi nekavējoties paķēra savu sporta tērpu un devās uz ģērbtuvēm, lai nedaudz atpūstos.

Taču drīz vien ir klāt nākamais starts. Nurmi nostājas blakus savam tautietim Villem Ritolam, kurš pirms četrām dienām uzvarēja 10 000 m skrējienā. Nurmi bija ļoti sašutis par somu sporta vadības lēmumu pieteikt šai distancei Ritolu, nevis viņu, tādējādi liedzot iespēju aizstāvēt olimpiskā čempiona titulu. Un Pāvo nolēma 5000 m skriet "par sevi, nevis Somiju", pierādot, kurš tad īsti ir ne tikai Somijas, bet arī visas olimpiādes labākais staieris.

Taču sāncenši, cenšoties izmantot iespējamo Nurmi nogurumu, jau no paša sākuma uzkurināja pamatīgu tempu, 1000 m veicot ātrumā, kādu atkārtos tikai 1972. gada olimpiskajā finālā.

Nurmi skrēja līdzsvaroti, aukstasinīgi mērojot soļus, un izturēja piedāvāto ātrumu. Distances pusē viņš izvirzījās vadībā. Vēlāk, pēdējos astoņos skrējiena apļos Nurmi, tradicionāli neatskatoties, turējās nedaudz priekšā sāncenšiem. Visbeidzot, kā ierasts, viņš pēdējo reizi ieskaitījās rokas laikrādī, aizsvieda to zālājā un, ļaujot konkurentiem vērot savus papēžus, aizjoņoja uz finišu, ko sasniedza ar jaunu olimpisko rekordu - 14:31,2.

Nurmi vēl turpinās karjeru, Parīze viņš vēl izcīnīs trīs zelta medaļas - individuālajā un komandu krosā, kā arī 3000 m komandu skrējienā. 1928. gada olimpiādē viņš tiks vēl pie vienas zelta (10 000 m) un divām sudraba medaļām. Taču Nurmi 1924. gada 10. jūlija rītā paveiktais pamatoti tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ievērojamākajiem olimpiskajiem sasniegumiem.

Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā

5. jūlijs
2009 27 gadus vecais Rodžers Federers izcīna savu 15. "Grand Slam" titulu tenisā, Vimbldonas turnīra finālā piecos setos ar 5:7, 7:6, 7:6, 3:6, 16:14 pieveicot Endiju Rodiku. Cīņa ilgst četras stundas un 16 minūtes, bet Federeram šis ir sestais Vimbldonas vienspēļu tituls. 15 uzvaras "Grand Slam" turnīros (6 Vimbldonā, 3 Austrālijā, 5 ASV un viena Francijā) ir jauns tenisa rekords. Viens tituls mazāk ir Pītam Samprasam.
2003 Vimbldonas tenisa turnīra finālā Serena Viljamsa trīs setos pieveic savu māsu Venusu. Šī ir sestā māsu Viljamsu "Grand Slam" turnīru finālspēle. Piecās no tām uzvarējusi Serena.
1998 Pīts Samprass izcīna savu piekto Vimbldonas titulu, pieveicot Goranu Ivaniseviču. Ar šo panākumu Samprass atkārto Bjerna Borga rekordu. Zviedrs laikā no 1976. līdz 1980. gadam arī izcīnīja piecus Vimbldonas titulus pēc kārtas.
1997 Martina Hingisa 15 gadu un 282 dienu vecumā kļūst par jaunāko Vimbldonas sieviešu vienspēļu uzvarētāju. Finālā Hingisa ar 2:6, 6:3, 6:3 pieveic Janu Novotnu. Līdzšinējais rekords (15 gadi un 285 dienas) kopš 1887. gada piederēja Lotijai Dodai.
1986 Maskavā atklāj pirmās Labas gribas spēles.
1982 Pēc Brazīlijas zaudējuma Itālijai (2:3) Pasaules kausa izcīņā futbolā Sanpaulu un Riodežaneiro sākas nekārtības, bet 14 cilvēki izdara pašnāvību.
1980 Džons un Treisija Ostini izcīna uzvaru Vimbldonas turnīra jauktajās dubultspēlēs. Ostini kļūst par pirmo brāli un māsu, kuri pārī uzvarējuši "Grand Slam" turnīrā un pirmo ģimenes tandēmu kopš 1926. gada (sieva un vīrs Leslijs un Kitija Godfrī), kas to spējis.
1975 Artūrs Ešs kļūst par pirmo tumšādaino Vimbldonas tenisa turnīra uzvarētāju vīriešu vienspēlēs. Finālā viņš pieveic Džimiju Konorsu.
1969 Austrālietis Rods Leivers, četros setos pārspējot Džonu Ņūkombu, kļūst par pirmo tenisistu, kurš izcīnījis četrus Vimbldonas turnīra titulus.
1968 Filadelfijas "76ers" NBA klubs aizmaina uz Losandželosas "Lakers" Viltu Čemberlenu.
1924 Parīzē atklāj VIII vasaras olimpiskās spēles. Olimpiādē piedalās 2826 sportisti un 130 sportistes no 44 valstīm. Olimpiskajā kustībā tiek ieviests sauklis "Citius-Altius-Fortius".

6. jūlijs
2008 22 gadus vecais spānis Rafaels Nadals izcīna savu pirmo Vimbldonas titulu, finālā ar 6:4, 6:4, 6:7, 6:7, 9:7 četrās stundās un 48 minūtēs pieveicot Rodžeru Federeru. Tas ir garākais Vimbldonas turnīra fināls. Nadals kļūs par pirmo tenisistu kopš 1980. gada (Bjerns Borgs), kurš vienā gadā uzvarējis Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonā, un otro spāni (pēc Manuela Santanas panākuma 1966. gadā), kurš palicis nepārspēts šajā turnīrā.
2008 Lūiss Hemiltons kļūst par pirmo angli kopš 1995. gada, kas uzvarējis F1 pasaules čempionāta Lielbritānijas GP. Pirms 13 gadiem to spēja Džonijs Herberts. Skots Deivids Kulthārds kļuva par pēdējo britu pilotu, kas uzvarējis Silverstonā (1999. un 2000. gadā).
2005 Londonai uztic tiesības uzņemt 2012. gada vasaras olimpiskās spēles. Pēdējā balsojumā Londona saņem 54 no 104 IOC locekļu balsīm.
2003 Rodžers Federers kļūst par pirmo šveicieti, kurš uzvarējis "Grand Slam" tenisa turnīrā. Vimbldonā Federers trīs setos pieveic Marku Filipusi.
2000 Vācija iegūst tiesības rīkot 2006. gada Pasaules kausa izcīņu futbolā. Balsojumā Vācija par vienas balss tiesu (13:12) pieveic DĀR. Okeānijas futbola konfederācijas prezidents Čārlzs Dempsijs no balsošanas atturējās...
1986 100. Vimbldonas tenisa turnīra vīriešu vienspēļu finālā Boriss Bekers trīs setos pārspēj Ivanu Lendlu.
1985 Martina Navrātilova, pieveicot Krisu Everti-Loidu, Vimbldonas titulu sieviešu vienspēlēs izcīna ceturto reizi pēc kārtas.
1973 Billija Džīna Kinga Vimbldonas finālā pārspēj Krisu Everti-Loidu. Pirmo reizi turnīra vēsturē finālā spēlēja divas amerikānietes.
1957 Altea Gibsone kļūst par pirmo tumšādaino tenisisti, kura uzvarējusi Vimbldonā. Finālā Gibsone ar 6:3, 6:2 pieveic Darlēnu Hārdu.
1912 Amerikāņa Donalda Lipinkota dienu iepriekš Stokholmā uzrādītais rezultāts 100 m skrējienā - 10,6 sekundes - tiek atzīts par pirmo pasaules rekordu.
1912 Stokholmā svinīgi atklāj V vasaras olimpiskās spēles. Oficiāli sacensības gan sākās jau 5. maijā (un finišēja 22. jūlijā). Olimpiādē
piedalās 2490 sportisti un 57 sportistes no 28 valstīm (pirmo reizi pārstāvēti pieci kontinenti). Pirmo reizi izmanto elektroniskos hronometrus.
1907 Brūklendā tiek atklāts pirmais autosacīkšu treks.

7. jūlijs
1999 Marokānis Hikams el Gerūžs labo Nuredina Morselī pasaules rekordu 1500 m skrējienā. Romas "Grand Prix" sacensībās el Gerūžs distanci veic 3:43,13. Morselī rekords (3:44,39) noturējās no 1993. gada 5. septembra.
1990 Ņūdžersijas "Devils" NHL klubs paraksta līgumus ar krieviem Vjačeslavu Fetisovu un Sergeju Starikovu.
1990 Leģendārais vārtsargs Pīters Šiltons aizvada savu pēdējo spēli Anglijas futbola izlasē. Pasaules kausa izcīņas turnīrā angļi Bari pilsētā ar 1:2 piekāpjas Itālijai. Šiltonam šī ir 125. spēle izlasē. Šajā Pasaules kausā Šiltons trīs spēles nostāvēja sausā. Pievienojot vēl trīs mačus bez ielaistiem vārtiem 1986. gadā un četrus 1982. gadā, Šiltons uzstādīja Pasaules kausa rekordu, apsteidzot brazīliešus Emersonu Leau un Klaudio Tafarelu (abiem pa astoņiem sausiem mačiem finālturnīros). Šiltona rekordu 2006. gada 5. jūlijā pārspēs francūzis Fabjēns Bartēzs.
1990 Martina Navrātilova uzstāda Vimbldonas tenisa turnīra vienspēļu rekordu, izcīnot devīto titulu.
1986 Džekija Džoinere-Kērsija Maskavā notiekošajās Labas gribas spēlēs uzstāda pasaules rekordu septiņcīņā - 7148 punkti.
1985 17 gadus vecais Boriss Bekers kļūst par jaunāko (un pirmo vācieti) Vimbldonas turnīra uzvarētāju vīriešu vienspēlēs. Finālā Bekers pieveic amerikāni Kevinu Karenu.
1979 Billija Džīna Kinga izcīna savu 20. Vimbldonas turnīra titulu (ieskaitot dubultspēles). Elizabete Raiena, kuras rēķinā ir 19 tituli, mirst 24 stundas pirms Kingas došanās kortā.
1974 10. Pasaules kausa izcīņas finālspēlē futbolā VFR izlase Minhenē ar 2:1 pieveic Nīderlandi, lai gan jau 2. minūtē pēc Johana Nēskensa realizētā 11 m soda sitiena nonāk zaudētājos. Gerds Millers gūst uzvaras vārtus, kuri viņam ir pēdējie VFR izlases rindās. Poļu uzbrucējs Gžegožs Ļato kļūst par turnīra rezultatīvāko spēlētāju - viņam septiņi gūti vārti. Žila Rimē trofeju aizstāj FIFA balva.
1957 17 gadus vecais Pele aizvada savu pirmo maču Brazīlijas izlases rindās. Spēlē pret Argentīnu viņš gūst vārtus.
1896 Springfīldā notiek pirmā paraugspēle volejbolā.

8. jūlijs
2000 ASV un Kubas olimpiskās komitejas paraksta pirmo savstarpējo vienošanos kopš 1959. gada.
2000 Venusa Viljamsa kļūst par pirmo tumšādaino tenisisti kopš 1957. gada (Altea Gibsone), kura uzvarējusi Vimbldonas turnīrā. Finālā Venusa divos setos pieveic Lindseju Deivenporti. Venusa un Serena Viljamsas kļūst par pirmajām māsām, kuras uzvarējušsas Vimbldonas dubultspēļu turnīrā.
1995 Štefija Grāfa izcīna savu sesto Vimbldonas vienspēļu turnīra titulu.
1990 14. Pasaules kausa izcīņas finālspēlē futbolā Romā Vācija, pateicoties Andrea Brēmes sitienam, ar 1:0 pārspēj Argentīnu. Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar sešiem gūtiem vārtiem kļūst itālietis Salvatore Skilači.
1909 Notiek pirmā profesionālā beisbola spēle mākslīgajā apgaismojumā.
1889 Eihburgā (Masačūsetsas štats) Džons Salivens 75. raundā pēc divu stundu un 16 minūšu cīņas nokautē Džonu Kilreinu. Šis ir pēdējais supersmagsvaru boksa mačs, kurā sāncenši cīnās plikām rokām.

9. jūlijs
2006 Itālija kļūst par pasaules čempioni futbolā. Berlīnes Olimpiskajā stadionā finālmačā itālieši pēcspēles 11 m sitienu sērijā ar 5:3 pieveic Franciju (mača pamatlaiks un papildlaiks noslēdzas 1:1). Šī ir Zinedina Zidāna atvadu spēle. Papildlaikā, atbildot uz Marko Materaci provokāciju, Zidāns ar galvu triec pa itālieša krūtīm un tiek noraidīts no laukuma.
2000 Pīts Samprass izcīna savu septīto Vimbldonas turnīra titulu astoņu gadu laikā. Finālā Samprass četros setos pieveic Patriku Rafteru. Samprass ar 13 "Grand Slam" tituliem apsteidz līdzšinējo rekordistu Roju Emersonu.
1991 DĀR atļauj atgriezties olimpiskajā kustībā.
1989 Pirmo reizi 16 gadu laikā Vimbldonas turnīra vīriešu un sieviešu vienspēļu fināli notiek vienā dienā. Boriss Bekers ar 6:0, 7:6, 6:4 pārspēj Stefanu Edbergu, bet Štefija Grāfa ar 6:2, 6:7, 6:1 pieveic Martinu Navrātilovu.
1984 67 596 līdzjutēji (ASV basketbola rekords) Indianapolisā vēro, kā ASV olimpiskā izlase ar 97:82 pieveic NBA zvaigžņu komandu. Pasaules rekords basketbola apmeklējuma ziņā kopš 1951. gada pieder vāciešiem - 71 000 karsēju Rietumberlīnē vēroja Hārlemas "Globetrotters" sniegumu.
1922 Džonijs Veismillers kļūst par pirmo peldētāju, kurš 100 m brīvajā stilā veicis ātrāk par minūti (58,6 s).
1877 Notiek pirmais Vimbldonas tenisa turnīrs.

10. jūlijs
1999 ASV kļūst par pirmo pasaules čempioni sieviešu futbolā. "Rose Bowl" stadionā Pasadenā notikušajā finālmačā amerikānietes pēcspēles 11 m sitienu sērijā ar 5:4 pārspēj ķīnietes.
1993 Kenijietis Jobess Ondjeki kļūst par pirmo skrējēju, kurš 10 000 m veicis ātrāk par 27 minūtēm - 26:58,38.
1960 PSRS izlase kļūst par pirmo Eiropas čempioni (Nāciju kausa ieguvēju) futbolā. Finālspēlē PSRS papildlaikā ar 2:1 pārspēj Dienvidslāviju.
1884 47 gadu vecumā ar sirdstrieku Ņūorleānā mirst slavenais amerikāņu šahists Pols Mērfijs. Bobijs Fišers vēlāk viņu nodēvēs par visu laiku labāko šahistu.

11. jūlijs
1987 50 gadu vecumā no AIDS mirst "geju olimpiādes" dibinātājs Tomass F. Vedels.
1982 12. Pasaules kausa izcīņas finālspēlē futbolā Madridē Itālija ar 3:1 pārspēj Vāciju. Paolo Rosi gūst savus sestos vārtus turnīrā un kļūst par rezultatīvāko spēlētāju.
1981 Sebastjans Ko uzstāda pasaules rekordu 1000 m skrējienā - 2:12,18. Ko karjeras laikā astoņas reizes labojis pasaules rekordus un divreiz kļuvis par olimpisko čempionu.