Arī Itālija ir ieplānojusi šovakar uzvarēt
Itālijas izlase ar 17. vietu pasaules rangā ir nomināli vājākais Latvijas izlases pretinieks šajā pasaules čempionātā. Ja Latvijas valstsvienība plāno aizsniegties līdz ceturtdaļfinālam, tad uzvara pret itāļiem ir „obligātās programmas” ietvaros. Tiesa, arī Itālijas izlasei Latvija kā pasaules ranga 13. izlase ir nomināli vājākais pretinieks, ko paredzēts „ņemt” tikpat obligāti.
Sportiskais princips liek katru čempionāta spēli uzlūkot kā „vietu”, kur var gūt punktus. Neskatoties uz to, vai spēlē Kazahstāna pret Somiju vai Latvija pret Krieviju. 2012. gada pasaules čempionāta pirmajās 4 dienās un 20 spēlēs „atradās” tikai četras spēles – „ārkārtas gadījumi”, kad rangā zemāk esoša komanda pieveic nomināli stiprāku vienību. Tātad iespējamības „izmērs” – 20%. Vai tas ir daudz vai maz, atkarīgs no tā, uz ko katrs cer un tiecas.
Par nosacīti lielāko pārsteigumiem, uzvarot rangā par piecām vietām augstāk esošas izlases, parūpējās ranga 17. vietā esošā Itālija (4:3 OT pret Dāniju (12.)) un 13. vietu ieņemošā Latvija (3:2 pret „lielā astotnieka” komandu – Vācijas izlasi (8.)). Citas „anomālijas” fiksētas starp rangā līdzīgākām vienībām: Slovākija (10.) uzvarēja ASV (6.) ar 4:2; ASV ar 5:4 OT pieveica Kanādu (5.). Tiesa, jāatceras, ka izlases vieta rangā neatspoguļo konkrētā sastāva aktuālo spēku, bet šīs valstsvienības panākumus iepriekšējā laika nogrieznī, ko izmanto aktuālajam rangam. Vēl atgādinājums: Ziemeļamerikas izlases starptautiskās federācijas (IIHF) rangu uzlūko, ja ne ar augstprātību, tad ar iecietību gan, apzinoties savu vietu pasaules hokejā arī bez IIHF aprēķiniem.
Reālās un nereālās spēles
Katrā gadījumā spēku samērs pasaulē ir skaidrs. Protams, nav pieklājīgi noniecināt, piemēram, Kazahstānu, Latviju vai Itāliju; tomēr šīs valstis nestāv vienā plauktā ar Zviedriju, Somiju, Kanādu, Krieviju, Čehiju. Tas gan nenozīmē, ka „mazās valstis” nevar laiku pa laikam paklupināt lielvalstu zvaigžņu komandas; tomēr tie ir izņēmuma gadījumi.
Tādēļ pragmatiskākie izlašu panākumu kaldinātāji no elites lejasdaļas mēdz šķirot paredzamās spēkošanās divās grupās – „reālās spēlēs” par punktiem ar sava plaukta komandām un spēlēs, kurās prognozējams vairāk vai mazāk neizbēgams „pa ragiem”. Šādas „nepunktu spēles” tad arī tiek izmantotas dažādiem uzdevumiem – tematiskiem treniņiem, nelieliem eksperimentiem un spēļu prakses došanai otrajiem-trešajiem vārtsargiem. Šādas spēles nereti var viegli atšķirt pēc vairākkārt atšķirīga metienu skaita, nemešanās ripas ceļā, nepilnībām spēka spēlē un ļoti pamanāmas vairīšanās no traumām.
Ja shēmas un dublieri „izšauj”, tad rangā zemāk esošās izlases treneri tiek slavēti par īpaši gudra plāna īstenošanu, bet nesalīdzināmā vairumā gadījumu pārsteigumu nav – francijas zaudē kanādām. Gandrīz vienmēr. Bet arī „gandrīz” paredz izņēmumus, kas ļauj savu nacionālo lepnumu uzturēt arī otrā desmita vienībām – t.i. lepoties, ka reiz NN. gada NN. maijā viņu izlase uzvarējusi Kanādu vai Zviedriju.
Cik reāla ir Itālija?
Latvijas izlasei „reālās spēles”, lai cik optimistiski nebūtu līdzjutēji, spēlētāji un treneri, šajā čempionātā ir pret Vāciju, Itāliju, Dāniju, Norvēģiju. Ne tāpēc, ka tās būtu īpaši vājas vienības, bet tādēļ, ka vienā S apakšgrupā esošās Zviedrijas, Krievijas un arī Čehijas izlases ir objektīvi daudz grūtāk sasniedzamas. Tas nenozīmē, ka totāli neiespējams kādu punktiņu izcelt no apakšgrupas trijām stiprākajām izlasēm. Tomēr no asinīm un sviedriem izcīnīta punkta nebūs jēga, ja punkti tiks atdoti spēlē pret tiešākajiem konkurentiem uz vietu ceturtdaļfinālā. Citiem vārdiem: nav jēga „noasiņot", uzvarot Zviedriju, ja tiek zaudēts Itālijai un Dānijai. Labs piemērs bija pirms gada vēl vecās izspēles kārtības laikā, kad Latvija atrāva punktu topošajiem čempioniem – somiem, bet zaudēja dāņiem un palika cīnīties par palikšanu elitē.
Garantēti izshēmoties līdz „šai izlasei zaudēšu, bet šo – uzvarēšu” nav iespējams, tomēr katras izlases vadoņiem ir sava stratēģija. Nenoliedzami, neviens atklāti nesludina, ka dodas konkrēto spēli zaudēt, un arī pieļauj variantu C – „ja nu tomēr”... Taču ir atšķirības pieejā dažādām spēlēm un uzdevumiem tajās. Ir atšķirība starp izlasēm, kuras „vajag” uzvarēt vairāk nekā citas.
Skaidrs, ka Latvijas izlasei jeb, kā dēvē daži Krievijas mediji, „Rīgas Dinamo komandai, kas papildināta (novājināta) ar mazgadīgajiem latviešiem” spēle pret Itālijas izlasi ir „ņemamo spēļu” kategorijā. Čempionāta Stokholmā spēlējošā grupā Itālijas valstsvienība ir vienīgā, kas rangā ir zemāk par Latviju; tātad vismaz teorētiski ar lielāku iespējamību to uzvarēt nekā citas izlases S grupā. Šī apziņa, ka Itālija ir teorētiski vājāka, jau vairākos pasaules čempionātos ir patraucējusi...
Itālijai uzvaru vajag ne mazāk
Bet, ja paskatāmies no Itālijas izlases skatpunkta, tad spēle pret Latvijas izlasi viņiem arī ir potenciāli ņemamākā „punktu spēle”. Ja Itālijas izlasei pirms čempionāta ir sagatavots obligāti uzvaramo izlašu sarakstiņš, tad Latvija tajā ir noteikti un tikpat noteikti ir šī saraksta pirmajā vietā. Jo Latvijas izlase itāļiem ir rangā tuvākā izlase – t.i. par pārējām S grupas 6 izlasēm nomināli vājāks pretinieks. Itāļi jau ir pamanījušies paņemt 2 punktus no Dānijas, bet vismaz pāris punktu pret Latvijas izlasi varētu nodrošināt viņu palikšanu elitē arī nākamsezon. Tādēļ spēlē pret Latviju Itālijas izlase var atrisināt savu galveno uzdevumu. Un jau pēc tam, bez stresa un pie iespējas, „pasapņot” uz tiesībām olimpiskajā kvalifikācijā startēt kā rīkotājvalstij (10. – 12. vietas).
Mazliet pagātnes iedvesmai. Latvijas un Itālijas izlašu vieta pasaules čempionātos (PČ) un savstarpējo spēļu rezultāti elites PČ (saskaņā ar iihf.com un lhf.lv informāciju):
gads | Latvijas vieta | Itālijas vieta | LAT vs. ITA |
---|---|---|---|
2011. | 13. | 17./18. | |
2010. | 11. | 15. | 5:2 |
2009. | 7. | 17./18. | |
2008. | 11. | 16. | |
2007. | 13. | 12. | 3:4 OT |
2006. | 10. | 14. | |
2005. | 9. | 17./18. | |
2004. | 7. | 19./20. | |
2003. | 9. | 23./24. | |
2002. | 11. | 15. | 4:1 |
2001. | 13. | 12. | |
2000. | 8. | 12. | |
1999. | 11. | 13. | |
1998. | 9. | 10. | 1:1 |
1997. | 7. | 8. | 4:5 |
Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 2 spēlēm; MM = mikromači; SM pret = pretinieku nopelnītās soda minūtes pret konkrēto spēlētāju; atskaitot ‘SM pret’, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):
spēlētājs | dz. | sp. | punkti | +/- | MM | SM | SM pret | vid. sp. laiks | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
UZBRUCĒJI | |||||||||
1. | Miks Indrašis | 1990. | 2 | 2+1 | +1 | 3:2 | 2 | 2 | 20:04 |
2. | Jānis Sprukts C | 1982. | 2 | 0+3 | +2 | 3:2 | 0 | 2 | 20:13 |
3. | Kaspars Daugaviņš | 1988. | 2 | 1+1 | -1 | 2:2 | 0 | 2 | 16:57 |
4. | Miķelis Rēdlihs | 1984. | 2 | 1+0 | 0 | 2:2 | 2 | 0 | 20:19 |
5. | Aleksejs Širokovs | 1981. | 2 | 1+0 | -2 | 2:2 | 0 | 0 | 15:50 |
6. | Gints Meija | 1987. | 2 | 0+0 | +1 | 1:1 | 0 | 0 | 13:29 |
7. | Roberts Bukarts | 1990. | 2 | 0+0 | 0 | 0:0 | 0 | 0 | 9:24 |
8. | Andris Džeriņš | 1988. | 1 | 0+0 | 0 | 0:1 | 2 | 2 | 14:19 |
9. | Mārtiņš Cipulis | 1980. | 2 | 0+0 | -1 | 2:1 | 0 | 0 | 15:53 |
10. | Ronalds Ķēniņš | 1991. | 1 | 0+0 | -1 | 0:1 | 0 | 0 | 13:03 |
11. | Armands Bērziņš | 1983. | 2 | 0+0 | -1 | 0:1 | 0 | 0 | 10:23 |
12. | Kaspars Saulietis | 1987. | 2 | 0+0 | -2 | 0:2 | 0 | 0 | 9:03 |
13. | Juris Štāls | 1982. | 2 | 0+0 | -2 | 0:2 | 0 | 0 | 9:56 |
- | Koba Jass | 1990. | 2 | 0+0 | 0 | 0:0 | 0 | 0 | 0:51 |
AIZSARGI | |||||||||
1. | Guntis Galviņš | 1986. | 2 | 0+2 | +3 | 3:0 | 0 | 2 | 20:04 |
2. | Georgijs Pujacs A | 1981. | 2 | 0+1 | 0 | 3:2 | 0 | 2 | 19:21 |
3. | Oskars Bārtulis | 1987. | 2 | 0+1 | -1 | 2:1 | 0 | 0 | 20:05 |
4. | Oskars Cibuļskis | 1988. | 2 | 0+0 | -1 | 1:2 | 0 | 0 | 17:12 |
5. | Krišjānis Rēdlihs A | 1981. | 2 | 0+0 | -1 | 1:2 | 0 | 0 | 20:44 |
6. | Rodrigo Laviņš | 1974. | 2 | 0+0 | -2 | 0:3 | 0 | 0 | 8:16 |
7. | Kristaps Sotnieks | 1987. | 2 | 0+0 | -2 | 0:4 | 0 | 0 | 15:07 |
- | Jānis Andersons | 1986 | 0 | - | - | - | - | - | - |
VĀRTSARGI | dz. | sp. | GAA | atv.% | MM | SM | SM pret | sp. laiks | |
1. | Edgars Masaļskis | 1980. | 2 | 3.50 | 90.91% | 5:7 | 0 | 0 | 120:00 |
- | Māris Jučers | 1987. | 0 | - | - | - | 0 | - | 0:00 |
- | Ervīns Muštukovs | 1984. | 0 | - | - | - | - | - | - |
Lasāmvielai:
- championat.com kritika čempionāta izspēles kārtībai, Latvijas izlasei, kā arī ieskats Latvijas un Vācijas izlašu spēlē:
Латвия одержала первую победу, а Россия –...
- Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm:
stats.iihf.com
- Pasaules hokeja izlašu rangs pirms 2012. gada pasaules čempionāta:
Pre-Champ. Ranking
-3 [+] [-]
nespēj nodrošināt "up to date" tabulas ar pašreizējo situāciju turnīrā.
IIHF vispār tādas nav, Sporta centrā arūi ir ar anormālu nokavēšanos..., bez maz vai pašam jāzīmē un jāvelk gali kopā
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tur ir tabula, kas tiek atjaunināta. Aktuālā te: stats.iihf.com
+2 [+] [-]
stats.iihf.com
Skaties otro (zemāko) lapu, tur ir aktuālā situācija abās grupās.
EDIT: kolēģi jau paspēja agrāk
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tabulas jau ir visur, bet cik nu kuram sakarīgas, un cik nu ātri kurš viņas atjauno. Paldies par IIHF statistikas pdf, tiešam līdz pašai apakšai nekad nebiju "nobraucis", tas ir tas, ko es meklēju
Paldies.
+1 [+] [-]
Nav runa par to, kurā plauktā mēs gribētu atrasties. Protams, ar sniegumu šī gada pasaules čempionātā varam pietuvoties vēlamajam, taču principā - plauktu varam mainīt ar darbu ilgtermiņā. Un šajā gadījumā tāda tipa treneru kā Rautakallio, Nolans ietekme uz mūsu hokeja izpratni nepieciešama vairāk nekā 1-2 sezonas. Starp citu, esi pamanījis likumsakarību, ka valstis, kas mērķtiecīgi cenšas kāpt rangā uz augšu (kā Norvēģija, Dānija), rūpējas par savas valsts nacionālā čempionāta turēšanu pieklājīgā līmenī. Kad pienāks brīdis, kad ar aizrautību apmeklē Latvijas Virslīgas spēles, tad droši, pat neskatoties IIHF rangā, varēsi secināt, ka Latvija ir pakāpusi pāris plauktus augstāk.
P.S. Neskatoties uz rangiem un vietām, Latvijas izlase mums ir "visstiprākā" tik un tā, jo mūsējā. Un nevis otrādi.
[+] [-]
[+] [-]
domāju ka grupā spēle DEN-NOR daudz izsķirs, jo manuprāt, Vāci turpinās kāst puntkus pret DEN,NOR,RUS un SWE.
[+] [-]
Pie tam šobrīd LV neapšaubāmi ir spēcīgāka, nekā ~ 2006, kad vecajā RSP kādi 4 tūkstoši skatījās ASK/Ogre un Nihs Brih kapiņu par 3. vietu LAČ.
Kā piemēru šeit var minēt arī LV basketbolu kur vietējās līgas panākumi un skatītāju skaits nekad īsti nav gājis roku rokā ar izlases panākumiem. Latvijas basketbols šobrīd iet pretējā virzienā manuprāt VEF _Vpils pirmo finālspēli vēroja mazāk skatītāju, nekā LAČ finālu Liepājā...
Savukārt ja mēs runājam par dāņu un norvēģu progresu, būsim godīgi, neba jau Dānijas līgas spēki velk uz priekšu Dānijas izlasi, lielākā daļa šis izlases vai nu no bērnu kājas skolojās Zviedrijā (jo dāņi tur neskaitās leģionāri, vai nu uz turieni pārgāja jau īsti pēc 20 gadu sasniegšanas.
Būtiskākā lieta ko mēs varam mācīties no dāņiem un norvēģiem tā neapšaubāmi ir tā, ka viņiem nav padomju mantojuma treneru, kuri nesāk ar 14-16 gados ar jauniešiem nopietni strādāt svaru zālēs.
LV progresam prasītos arī 2-3 klubi BAČ, jo es neredzu kā mēs paši varam izveidot kaut vai 8 komandu konkurētspējīgu čempi...
[+] [-]
Būtu interesanti redzēt petrovicha Latvijas izlasi II uz papīra, ko varētu salasīt no spēlētājiem, kas nav šajā izlasē, ne dēļ traumām. tīri ieskatam, kas mums vēl ir no kā tad taisīt tos BAČ klubus.
[+] [-]
[+] [-]
Te interesentiem: Olympics
P.S. Par ITA vietu olimpiādē - tādēļ arī termins "pasapņot".
[+] [-]
Tomēr nacionālais čempionāts ir nesaraujami saistīts ar katras valsts attīstību konkrētajā sporta veidā. Jābūt augsnei un videi - pietiekoši jaudīgam vidējam līmenim. Lai jaunatnei ir kur augt un būtu iespēja selekcijai. Dabiskai selekcijai. Tikai izlašveida komandu kopšana tomēr ir īstermiņa risinājums
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-----------------------------
būsim reāli, noteikti dāņi un norvēģi tur ir augstāk, jo visiem ir skaidrs reālais spēku samērs pasaules hokejā bez visiem rangiem... Tas jau, protams, nenozīmē, ka itāļi vājāk cīnīsies, bet nevajag nostādīt sevi k-kādu nabagu lomā... jā, tas mums noteikti var spēlēt pa labu, ja dāņi ar norvēģiem iedomāsies pret mums spēlēt kā pirmais numurs, bet pašiem sev jau ar nevajag kaisīt pelnus uz galvas...
-2 [+] [-]
Tieši tāpēc šogad ir laba vieta ierādīt visiem vietu šajā grupā un tikt atkal 1/4 finālā un cerams, ka Nolans būs īstais kaujā saucējs...
[+] [-]
Ja vēl čehi norvēģiem nedāvinātu punktu es būtu pilnībā apmierināts ar to kā šogad iet čempis...
Kas attiecas uz nacionālo čempionātu, tad labi pateica viens kanādiešu latvietis, proti kam Latvijai ar 2 ļimoniem iedzīvotāju vajag K-KĀDU profesionālu čempi. Viņa Toronto, miljonu megapolē, ir divas profesionālas komandas un Marlies vidējais apmeklējums ir visai nožēlojams... Kam mums to vajag? Lai jaunie spēlētāji laiž prom no valsts? Viss ko man vajag būtu vēl viens klubs Mestis, VHL vai BAČ, lai jaunie RD talanti vēl varētu līdz 25-27 gadiem kaut kur spēlēt, lai var redzēt vai tur būs kas vai ne. Liepājai tagad aug savi talanti, visiem vietas vienā komē nebūs... Un tad vajag šos klubus tādus, kas pie balariem pa medaļām kapās, lai tad arī čaļiem būtu līmenis un viņi pēc tam varētu braukt pa visu pasauli vai uz RD....
Samsunglīga BIJA VĀJĀKS čempis par MHL, tik daudz ir skaidrs... to pašu laikam var teikt pa dāņu līgu, jo Bukarts ar Indraši tāpat lika golus pret viņu līgas stāriem un U20 čempī dāņu līgas stāri neko dižāku uz mūsu MHListu fona nerādīja... Tad nah**** mums tāds čempis vajadzīgs? Ar kādām 6 komēm, kas agonētu zem MHL līmeņa??? Vai tā būtu tā vieta, kur tālāk spēlēt Bukartiem, Indrašiem u.t.t.??
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tikai letiņš bļauj ''nado''... es arī pirms laika domāju, ka vajag, bet nesenā pieredze ar mūsu MHListu viesizrādēm Dānijā un ārzemnieki mani pārliecināja, ka tāds čempis mums nav vajadzīgs. Protams, tikai līdz tam laikam, kamēr mūsu hokejs ir vērsts uz RD sistēmu... ja krievi izmet mūs no KHL un MHL, tad gan kaut kas būs jādomā. Šobrīd mūsu hokeja augšējā struktūra ir daudz maz sakārtota, atšķirībā no Samsunglīgas laikiem, kad bez NHL jaunajiem čaļiem radās jautājums- a kur spēlēt un kā sasniegt lielās līgas? tad tagad ir RD kā spoža virsotne un pakāpieni, Virslīga ->Juniors -> HK Rīga -> Liepāja vai k-kāds fārms -> RD -> NHL (protams būs tādi, kas aizbrauks jau pa vidu visai piramīdai prom)
[+] [-]
Raitums
Žabotinskis
Aizsargi:
J. Rēdlihs
Kulda
Tribuncovs
Jerofejevs
Jass
Reķis
Jakovļevs
Dīķis/Iliško/Gipters
Uzbrucēji:
Jekimovs
Macijevskis
Dārziņš
Karsums
Ankipāns
Pelšs
Girgensons
Bičevskis
Upītis
Skvorcovs
Mickēvičs
Hartmanis
Brahmanis
Zembergs
Es te minēju tikai tos, kas spēlē labās līgās un ir savu komandu līderi pie tam... ja mums vajag vākt vēl spēlētājus, tad viņu visās pasaules malās ir dafigušķi...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
ja runājam par iedzīvotāju un klubu attiecību, tad paskaties uz ziemeļiem. Piemēram, Somijā ir 5+ mio cilvēku, bet cik tur līgu un klubu? Visos iespējamos līmeņos... Tik daudz jau Latvijā varētu sakopt, lai pašu jaunatnei būtu izdevīgāk šeptēties pa Latviju, nevis Somijas 3.-4. līgām.
Skaidrs, ka Latvijai nav pa zobam uzturēt savu KHLu vai Elitsēriju, bet pieklājīgu čempionātu, lai nav tā, ka "ja kāds netiek Dinamo, tad viņa nav vispār". Ar LM, lai salāpītu visus caurumus, ir stipri par maz.