Arī Itālija ir ieplānojusi šovakar uzvarēt

Sportiskais princips liek katru čempionāta spēli uzlūkot kā „vietu”, kur var gūt punktus. Neskatoties uz to, vai spēlē Kazahstāna pret Somiju vai Latvija pret Krieviju. 2012. gada pasaules čempionāta pirmajās 4 dienās un 20 spēlēs „atradās” tikai četras spēles – „ārkārtas gadījumi”, kad rangā zemāk esoša komanda pieveic nomināli stiprāku vienību. Tātad iespējamības „izmērs” – 20%. Vai tas ir daudz vai maz, atkarīgs no tā, uz ko katrs cer un tiecas.

Par nosacīti lielāko pārsteigumiem, uzvarot rangā par piecām vietām augstāk esošas izlases, parūpējās ranga 17. vietā esošā Itālija (4:3 OT pret Dāniju (12.)) un 13. vietu ieņemošā Latvija (3:2 pret „lielā astotnieka” komandu – Vācijas izlasi (8.)). Citas „anomālijas” fiksētas starp rangā līdzīgākām vienībām: Slovākija (10.) uzvarēja ASV (6.) ar 4:2; ASV ar 5:4 OT pieveica Kanādu (5.). Tiesa, jāatceras, ka izlases vieta rangā neatspoguļo konkrētā sastāva aktuālo spēku, bet šīs valstsvienības panākumus iepriekšējā laika nogrieznī, ko izmanto aktuālajam rangam. Vēl atgādinājums: Ziemeļamerikas izlases starptautiskās federācijas (IIHF) rangu uzlūko, ja ne ar augstprātību, tad ar iecietību gan, apzinoties savu vietu pasaules hokejā arī bez IIHF aprēķiniem.

Reālās un nereālās spēles

Katrā gadījumā spēku samērs pasaulē ir skaidrs. Protams, nav pieklājīgi noniecināt, piemēram, Kazahstānu, Latviju vai Itāliju; tomēr šīs valstis nestāv vienā plauktā ar Zviedriju, Somiju, Kanādu, Krieviju, Čehiju. Tas gan nenozīmē, ka „mazās valstis” nevar laiku pa laikam paklupināt lielvalstu zvaigžņu komandas; tomēr tie ir izņēmuma gadījumi.

Tādēļ pragmatiskākie izlašu panākumu kaldinātāji no elites lejasdaļas mēdz šķirot paredzamās spēkošanās divās grupās – „reālās spēlēs” par punktiem ar sava plaukta komandām un spēlēs, kurās prognozējams vairāk vai mazāk neizbēgams „pa ragiem”. Šādas „nepunktu spēles” tad arī tiek izmantotas dažādiem uzdevumiem – tematiskiem treniņiem, nelieliem eksperimentiem un spēļu prakses došanai otrajiem-trešajiem vārtsargiem. Šādas spēles nereti var viegli atšķirt pēc vairākkārt atšķirīga metienu skaita, nemešanās ripas ceļā, nepilnībām spēka spēlē un ļoti pamanāmas vairīšanās no traumām.

Ja shēmas un dublieri „izšauj”, tad rangā zemāk esošās izlases treneri tiek slavēti par īpaši gudra plāna īstenošanu, bet nesalīdzināmā vairumā gadījumu pārsteigumu nav – francijas zaudē kanādām. Gandrīz vienmēr. Bet arī „gandrīz” paredz izņēmumus, kas ļauj savu nacionālo lepnumu uzturēt arī otrā desmita vienībām – t.i. lepoties, ka reiz NN. gada NN. maijā viņu izlase uzvarējusi Kanādu vai Zviedriju.

Cik reāla ir Itālija?

Latvijas izlasei „reālās spēles”, lai cik optimistiski nebūtu līdzjutēji, spēlētāji un treneri, šajā čempionātā ir pret Vāciju, Itāliju, Dāniju, Norvēģiju. Ne tāpēc, ka tās būtu īpaši vājas vienības, bet tādēļ, ka vienā S apakšgrupā esošās Zviedrijas, Krievijas un arī Čehijas izlases ir objektīvi daudz grūtāk sasniedzamas. Tas nenozīmē, ka totāli neiespējams kādu punktiņu izcelt no apakšgrupas trijām stiprākajām izlasēm. Tomēr no asinīm un sviedriem izcīnīta punkta nebūs jēga, ja punkti tiks atdoti spēlē pret tiešākajiem konkurentiem uz vietu ceturtdaļfinālā. Citiem vārdiem: nav jēga „noasiņot", uzvarot Zviedriju, ja tiek zaudēts Itālijai un Dānijai. Labs piemērs bija pirms gada vēl vecās izspēles kārtības laikā, kad Latvija atrāva punktu topošajiem čempioniem – somiem, bet zaudēja dāņiem un palika cīnīties par palikšanu elitē.

Garantēti izshēmoties līdz „šai izlasei zaudēšu, bet šo – uzvarēšu” nav iespējams, tomēr katras izlases vadoņiem ir sava stratēģija. Nenoliedzami, neviens atklāti nesludina, ka dodas konkrēto spēli zaudēt, un arī pieļauj variantu C – „ja nu tomēr”... Taču ir atšķirības pieejā dažādām spēlēm un uzdevumiem tajās. Ir atšķirība starp izlasēm, kuras „vajag” uzvarēt vairāk nekā citas.

Skaidrs, ka Latvijas izlasei jeb, kā dēvē daži Krievijas mediji, „Rīgas Dinamo komandai, kas papildināta (novājināta) ar mazgadīgajiem latviešiem” spēle pret Itālijas izlasi ir „ņemamo spēļu” kategorijā. Čempionāta Stokholmā spēlējošā grupā Itālijas valstsvienība ir vienīgā, kas rangā ir zemāk par Latviju; tātad vismaz teorētiski ar lielāku iespējamību to uzvarēt nekā citas izlases S grupā. Šī apziņa, ka Itālija ir teorētiski vājāka, jau vairākos pasaules čempionātos ir patraucējusi...

Itālijai uzvaru vajag ne mazāk

Bet, ja paskatāmies no Itālijas izlases skatpunkta, tad spēle pret Latvijas izlasi viņiem arī ir potenciāli ņemamākā „punktu spēle”. Ja Itālijas izlasei pirms čempionāta ir sagatavots obligāti uzvaramo izlašu sarakstiņš, tad Latvija tajā ir noteikti un tikpat noteikti ir šī saraksta pirmajā vietā. Jo Latvijas izlase itāļiem ir rangā tuvākā izlase – t.i. par pārējām S grupas 6 izlasēm nomināli vājāks pretinieks. Itāļi jau ir pamanījušies paņemt 2 punktus no Dānijas, bet vismaz pāris punktu pret Latvijas izlasi varētu nodrošināt viņu palikšanu elitē arī nākamsezon. Tādēļ spēlē pret Latviju Itālijas izlase var atrisināt savu galveno uzdevumu. Un jau pēc tam, bez stresa un pie iespējas, „pasapņot” uz tiesībām olimpiskajā kvalifikācijā startēt kā rīkotājvalstij (10. – 12. vietas).

Mazliet pagātnes iedvesmai. Latvijas un Itālijas izlašu vieta pasaules čempionātos (PČ) un savstarpējo spēļu rezultāti elites PČ (saskaņā ar iihf.com un lhf.lv informāciju):

Latvijas izlases spēlētāju statistika 2012. gada pasaules čempionātā (pēc 2 spēlēm; MM = mikromači; SM pret = pretinieku nopelnītās soda minūtes pret konkrēto spēlētāju; atskaitot ‘SM pret’, saskaņā ar iihf.com oficiālo statistiku, kurā iespējamas neprecizitātes):

Lasāmvielai:

- championat.com kritika čempionāta izspēles kārtībai, Latvijas izlasei, kā arī ieskats Latvijas un Vācijas izlašu spēlē:
Латвия одержала первую победу, а Россия –...
- Latvijas izlases spēlētāju statistika pēc 2 spēlēm:
stats.iihf.com
- Pasaules hokeja izlašu rangs pirms 2012. gada pasaules čempionāta:
Pre-Champ. Ranking