Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Nedēļa sporta vēsturē. Startē pirmā mūsdienu olimpiāde

Nedēļa sporta vēsturē. Startē pirmā mūsdienu olimpiāde
Atēnu Olimpiskais stadions, kurā notika 1896. gada spēļu sacensības
FOTO: "Scanpix"

1896. gada 6. aprīlis iegājis sporta vēsturē ar to, ka Atēnās svinīgi atklāja pirmās mūsdienu vasaras olimpiskās spēles. Olimpiādei svētību deva Grieķijas karalis Georgs I, bet svinīgo ceremoniju klātienē vēroja 80 000 skatītāju.

Lai gan ideja par olimpisko spēļu atjaunošanu radās jau 19. gs. vidū, baronam Pjēram de Kubertēnam to piepildīt bija lemts tikai gadsimta pašās beigās.

Olimpisko spēļu tēvs pirmo reizi ar ideju par mūsdienu olimpiādi nāca klajā 1892. gadā, bet to atjaunošana kongress notika 1894. gada 16. jūnijā Parīzē, vienā no Sorbonnas universitātes auditorijām, kur klātesošie 34 nāciju pārstāvji uzklausīja Kubertēna kaismīgo runu, bet beigās nolēma goda pienākumu uzticēt rīkošanu Atēnām.

Sākumā bija doma olimpisko spēļu atjaunošanu nosvinēt kopā ar gadsimtu miju un sarīkot pirmās spēles 1900. gadā Parīzē, taču grieķi piedāvāja ātrāku termiņu.

Pēc Kubertēna ierosinājuma nodibināja Starptautisko Olimpisko komiteju, kurā sākumā bija 12 clvēki, bet par Atēnu olimpiādes prezidentu izvēlēja grieķu dzejnieku Bekilasu Dimitriosu(Kubertēns kļuva par ģenerālsekretāru).

Grieķiem ekonomisko problēmu dēļ nebija viegli sarīkot šāda mēroga sacensības, un vienbrīd pat parādījās iespējamība, ka olimpiāde pārcelsies uz Budapeštu - Ungārija gatavojās atzīmēt pastāvēšanas tūkstošgadi. Tomēr grieķu kroņprincis Konstantīns izveidoja rīcības komiteju, un ziedojumus izdevās savākt.

Īstajā brīdī nāca arī Grieķijas pastmarku kolekcionāru asociācijas dibinātāja Demetriosa Sakarafosa ideja par speciālu olimpiādei veltītu marku izlaišanu - to vērtībai bija jāpārsniedz pasta tarifs, bet ienākumus no to pārdošanas varēja ieskaitīt olimpisko spēļu rīkošanas fondā. Ar milzu entuziasmu spēļu rīkošanā izcēlās arī valsts galva karalis Georgs I.

1896. gada 6. aprīlī karalis svinīgi atklāja pirmās mūsdienu vasaras olimpiskās spēles (ceremoniju vēroja 80 000 skatītāju, bet peldēšanas sacensībās bija 40 000 karsēju!), kuru ritumu turpmāk spēs apturēt tikai kari.

Spēlēs piedalījās 241 sportists (pārsvarā grieķi), kuri pārstāvēja 13 komandas (Austrālija, Austrija, Bulgārija, Lielbritānija, Ungārija, Vācija, Grieķija, Dānija, ASV, Francija, Čīle, Šveice un Zviedrija, piedalījās arī apvienotā komanda). Pirmās olimpiādes dalībnieku vidū visi bija vīrieši (dāmas pirmo reizi startēja tikai 1900. gadā Parīzē). Viņi visi bija amatieri, kuri tikai pa vakariem varēja atļauties sporta nodarbības.

Sportisti deviņos sporta veidos sadalīja medaļas 43 disciplīnās. Bija paredzēts aizvadīt sacīkstes arī kriketā un futbolā, taču pietrūka dalībnieku, savukārt airēšanas sacensības un burāšana cieta slikto laika apstākļu dēļ.

Sportistiem, kuri uzrādīja labākos rezultātus, pasniedza sudraba medaļas, godarakstu un vainagu no olīvkoka zariem. Otrās vietas ieguvējs tika pie bronzas medaļas un lauru vainaga, bet trešajā vietā palikušais, tāpat kā visi pārējie, mājās atgriezās tukšām rokām.

Par pirmo mūsdienu olimpisko čempionu kļuva amerikānis Džeimss Konolijs, kas trīssoļlēkšanā (divi soļi un lēciens) tika līdz 13 metru un 71 centimetra atzīmei.

Par Atēnu olimpiādes vietējo varoni kļuva mājinieks Spiridons Luiss - grieķiem nebija lielākas vēlmes par to, lai rīkotāju pārstāvis uzvarētu maratona distancē. 10. aprīlī Luiss, apāvis dzimtā ciema iedzīvotāju dāvinātās sporta čības, kopā ar 16 citiem skrējējiem, pameta Maratonu, lai drīzumā kļūtu par nacionālo varoni.

Par līderi Luiss kļuva četrus kilometrus pirms "Panathinaiko" stadiona, kurā sportisti finišēja. Vairāk nekā 100 000 līdzjutēju stadionā un skrējiena maršrutā sveica Luisu, kurš tuvāko sekotāju apsteidza par septiņām minūtēm.

Divas uzvaras, turklāt vienā dienā, Atēnās izcīnīja ungāru peldētājs Alfrēds Hajošs. Bagātāko medaļu ražu savāca mājinieki grieķi, taču pirmo vietu mājiniekiem izrādījās mazāk, nekā amerikāņiem, kuri guva 11 uzvaras (vienu vairāk nekā grieķi).

Atēnu olimpiādes panākumu iedvesmotā IOC nolēma, kā bija plānots, 1900. gadā spēļu rīkošanu uzticēt Parīzei.

Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā

5. aprīlis
2000 Nekārtībās Stambulas ielās pirms UEFA kausa izcīņas 1/2 fināla mača ar "Galatasaray" nāvējošus naža dūrienus gūst divi "Leeds" līdzjutēji.
1991 Džo Dumarss (Detroitas "Pistons") pabeidz savu 62 pēc kārtas realizēto soda metienu sēriju.
1990 Džons Stoktons uzstāda NBA rekordu, trešajā sezonā pēc kārtas pārsniedzot 1000 rezultatīvo piespēļu robežu.
1987 Veins Greckis septīto reizi pēc kārtas kļūst par NHL čempionāta rezultatīvāko spēlētāju.
1984 Karīms Abduls Džabars labo Vilta Čemberlena rekordu, ar 31 421 punktu kļūstot par visu laiku NBA rezultatīvāko spēlētāju.
1981 Filadelfijas "Flyers" uzstāda NHL rekordu, sezonā nopelnot 2621 soda minūti.
1972 Streika dēļ atcelta beisbola sezona.
1967 Vilts Čemberlens uzstāda NBA rekordu, vienā spēlē (Filadelfijas "76ers" un Bostonas "Celtics" 115:104) izcīnot 41 atlēkušo bumbu.
1902 Pirmais traģiskais negadījums futbola vēsturē, kad Skotijas un Anglijas izlašu mačā 10 minūtes pēc tā sākuma iebrūk Glāzgovas "Ibrox Park" arēnas sektors. Bojā iet 25, savainojumus gūst 168 cilvēki.

6. aprīlis
2006 "Manchester United" ar "American International Group" apdrošināšanas kompāniju paraksta lielāko līgumu Anglijas futbola vēsturē par reklamēšanos uz futbolistu krekliņiem. Darījuma, kas noslēgts uz četriem gadiem, summa ir 56,5 miljoni mārciņu.
1996 42 gadus vecais Roberts Perišs, aizvadot savu 1561. NBA spēli, kļūst par līgas rekordistu.
1991 Itālijas futbola līga par kokaīna lietošanu uz 15 mēnešiem diskvalificē argentīniešu zvaigzni Djego Maradonu.
1988 Ņūdžersijas "Devils" aizvada savu pirmo spēli Stenlija kausa izcīņā, papildlaikā ar 3:4 piekāpjoties Ņujorkas "Islanders".
1980 Gordijs Hovs pabeidza savu 26. sezonu profesionālajā hokejā.
1893 Sentluisā tiek aizvadīts garākais boksa mačs - Džeka Burka un Endija Bouena cīņa pēc 110 raundiem (septiņas stundas un 19 minūtes) noslēdzas neizšķirti.

7. aprīlis
1968 Divkārtējais F-1 pasaules čempions un "Indianapolis 500" sacīkšu uzvarētājs Džims Klārks iet bojā avārijā "Formula 2" sacīkšu laikā Hokenheimā (Vācija).
1928 44 gadus vecais Ņujorkas "Rangers" NHL kluba ģenerālmenedžeris Lesters Patriks Stenlija kausa izcīņas mačā pret Monreālas "Maroons" stājas savainotā vārtsarga vietā. Ņujorkieši uzvar ar 2:1.

8. aprīlis
1992 Amerikāņu tenisists Artūrs Ešs atklāj, ka ir slims ar AIDS.
1980 Ņujorkas "Islanders" NHL kluba hokejists Denī Potvēns atkārto NHL rekordu, vienā spēlē gūstot divus vārtus mazākumā un uzstāda jaunu līgas sasniegumu, to paveicot vienā periodā.
1969 Pirmā beisbola spēle Kanādā, kurā Monreālas "Expos" ar 10:9 pieveic Ņujorkas "Mets".
1950 Sākas pirmais NBA čempionāts.

9. aprīlis
1988 Alans Šīrers no "Southampton" kluba kļūst par jaunāko (17 gadu un 240 dienu vecumā) trīs vārtu guvēju vienā spēlē Anglijas futbola premjerlīgā.
1987 Veins Greckis apsteidz Žanu Belivo, kļūstot par visu laiku Stenlija kausa izcīņas labāko vārtu guvēju.
1982 Losandželosas "Lakers"spēlētāji bloķē 21 Denveras "Nuggets" metienu, uzstādot NBA regulārā čempionāta rekordu.
1980 Losandželosas "Kings" NHL klubs atkārto Stenlija kausa izcīņas labāko sasniegumu, mačā pret Ņujorkas "Islanders" gūstot divus vārtus mazākumā.
1978 Denveras "Nuggets" basketbolists Deivids Tompsons gūst 73 punktus spēlē, atkārtojot līgas trešo augstāko sasniegumu.
1968 Minesotas "North Stars" uzbrucējs Veins Konolijs kļūst par pirmo hokejistu, kas Stenlija kausa izcīņā realizējis soda metienu.
1959 Bostonas "Celtics" četrās spēlēs pieveic Minesotas "Lakers", astoto reizi pēc kārtas izcīnot NBA titulu.

10. aprīlis
2002 Austrālijas izlase 2002. gada pasaules futbola čempionāta kvalifikācijas turnīra mačā Okeānijas zonā ar 22:0 sagrauj Tongu. Nākamajā dienā austrālieši labo oficiālo starptautisko spēļu valstsvienību līmenī rekordu, ar 31:0 sagraujot Samoa.
1993 Otavas "Senators" NHL klubs izcīna pirmo uzvaru (pār Ņujorkas "Islanders") izbraukumā pēc 38 zaudējumu sērijas.
1993 Pitsburgas "Penguins" uzstāda NHL rekordu, izcīnot 17. uzvaru pēc kārtas.
1992 Beidzas 10 dienas ilgušais NHL streiks.
1916 Ņujorkā nodibina Amerikas Profesionālo golferu asociāciju un sākas pirmais profesionālais golfa turnīrs.

11. aprīlis
2003 Maiami "Heat" iemūžina Maikla Džordana 23. numuru, kļūstot par pirmo NBA klubu, kas iemūžinājis spēlētāja, kurš komandu nekad nav pārstāvējis, numuru.
1999 Čikāgas "Bulls" uzstāda NBA antirekordu, mačā pret Maiami "Heat" gūstot tikai 49 punktus.
1996 Detroitas "Red Wings" kļūst par otro NHL komandu, kas regulārajā čempionātā izcīnījusi 60 uzvaras.
1989 Rons Hekstals no Filadelfijas "Flyers" kļūst par pirmo vārtsargu, kurš guvis vārtus Stenlija kausa izcīņā.
1921 Notiek pirmā sporta sacīkšu radioreportāža (boksa mačs, kurā Džonijs Rejs Pitsburgas "Motor Garden" pieveica Džoniju Dandiju).

  +3 [+] [-]

, 2010-04-08 19:40, pirms 14 gadiem
Man ljoti patiik shie apskati par sporta veesturi jo taa ieguustu daudz ko jaunu.