9. nedēļa. Nav nekā labāka par Znaroka atvaļinājumu
Panākumu un labu sasniegumu iepriekšējā nedēļā netrūka, tomēr šoreiz izvēlēts tika notikums, kurš Latvijas līdzjutējiem sagādāja vislielāko prieku.
Var vērtēt sportistu sniegumu pēc sasniegtajām vietām augsta ranga sacensībās. Tad šoreiz priekšroka noteikti būtu dodama Edgara Piksona „brīnumiem” pasaules biatlona čempionāta trasēs Krievijas pilsētā Hantimansijskā, kura šosezon bijusi arī Latvijas hokeja vārtsarga Edgara Masaļska darba vieta. Negaidīti augstā 8. vieta sprintā (1 kļūda šautuvē guļus) ir ne tikai sportista līdz šim augstākais sasniegums (iepriekš tāds bija 34. vieta Pasaules kausa posmā), bet arī absolūti labākais sniegums starp Latvijas sportistiem Hantimansijskā. Ņemiet vērā, tur startē arī Madara Līduma, Ilmārs Bricis un Andrejs Rastorgujevs!
Ja vajag trofejas, lūdzu basketbolistes Elīnas Babkinas Polijas kauss un finālturnīra vērtīgākās spēlētājas balva. Turnīra, kurā piedalījās divas Eirolīgas vienības. Ja vajag rekordus, lūdzu Laumas Grīvas sasniegtais personiskais rekords augstākā ranga sacensībās – Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā telpās tāllēkšanā (6,53m). Turpat personisko rekordu trīssoļlēkšanā atkārtoja Ineta Radēviča, bet tuvu tam ar ļoti respektējamu rezultātu tāllēkšanā vīriešiem bija Elvijs Misāns (7,86m).
Vajag neiespējamo. Lūdzu, basketbolistes Aijas Putniņas pārstāvētā Francijas kluba „Arras” sniegums. Pirms pusotras nedēļas FIBA Eiropas kausa izcīņas pusfināla pirmajā spēlē savās mājās knapa uzvara (67:66) pār Vologdas "Chevakata" vienību no Krievijas, kura mājās spēlē par punktiem 20-30 labāk kā viesos. Nekādu izredžu? Izbraukumā spēle beidzas neizšķirti 67:67, un Francijas klubs ar Aiju Putniņu ir FIBA Eiropas kausa finālā!
Tomēr tas nekādi nav salīdzināms ar to sajūsmu, kas aptvēra Latvijas sporta līdzjutējus pēc tam, kad KHL izslēgšanas spēļu pirmās kārtas sestajā mačā Rīgā ripa pēc Rīgas dinamieša Laura Dārziņa metiena, atradusi pretinieku spēlētāja slidu, iespurdza Maskavas „Dinamo” vārtos. „Arēnai Rīga” gandrīz tika nocelts jumts, kaimiņi ar uzvaras saucieniem pie televizora tika pārbaidīti līdz nāvei un darba ražīgums visā Latvijā piektdien cēlās par vismaz 25 procentiem. Jo tas bija noticis – rīdzinieki bija pārvarējuši Maskavas „Dinamo” barjeru. KHL regulārās sezonas otras labākās Rietumu grupas komandas. Bijušo oriģinālā Rīgas „Dinamo” spēlētāju, tagad Maskavas kluba treneru Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa barjeru. Un šis pagarinājumā panāktais 2:1 mums ir vērtīgāks par Stenlija kausu (atskaitot varbūt tikai to, ko 1996. gadā virs galvas turēja Sandis Ozoliņš).
Ja 2010. gada pavasarī Latvijas izlases hokejisti gaidīja Znaroku un Vītoliņu, kuri sakritības dēļ amatu apvienošanas kārtībā ir arī Latvijas izlases treneri, līdz kamēr viņi aizvadīs Gagarina kausa finālu pret Kazaņas „AK Bars” un komandu vadīja izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks, tikko hokejisti nodrošinājās pret šādas ligas atkārtošanos arī šopavasar. Znarokam un Vītoliņam atvaļinājums domu sakopošanai, piedāvājumu nākamajai sezonai izskatīšanai un līguma parakstīšanai (protams, treniņprocess notiek, taču sezonas svarīgākās spēles maskaviešiem jau aiz muguras), kā arī jaunu ideju meklēšanai izlases panākumu kaldināšanai. Parasti nedaudz žēl, ka atvaļinājums tiek citiem, nevis pašam. Arī šoreiz žēl, jo viņi tomēr ir mūsējie. Tomēr laikam nekad agrāk kāda cita sūtīšana atvaļinājumā (kaut vai uz Bahamu vai Kanāriņu salām) nav uzņemta ar tādu vispārēju sajūsmu. Lai jau tiek Harim un Oļegam! Vai tad mums žēl?
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]