43. nedēļa. Tāds Ādolfs Latvijas izlasei būtu vajadzīgs...

Šosezon Eiropas kausu spēcīgākajā turnīrā ULEB Eirolīgā bumbu ķocī met trīs – divi spāņi Jānis Blūms un Kristaps Valters, kā arī slovēnis Dāvis Bertāns. Vislabāk pagaidām klājas Kristapam. Ādolfs pirms sezonas optimistiski vērtēja iespēju izmēģināt spēkus NBA lokauta laikā zvaigznēm pārblīvētajā Eiropas basketbola augstākajā līgā. Pēc trim spēļu kārtām ir skaidrs – nekāds bērnudārza audzēknis viņš vairs nav.

Pirmajā mačā Grieķijā pret pašreizējiem kausa glabātājiem Atēnu „Panathinaikos” tika piedzīvots prāvs zaudējums, taču Kristapam 19:14 minūtēs 13 punkti (2p 2/3, 3p 2/6, 1p 3/4) un lietderības koeficients +11. Nav daudz? Valters kopā ar Periču kļuva par rezultatīvāko savā vienībā, nākot laukumā uz maiņu un nomainot „Baronā” savulaik spēlējošo Malagas pirmo saspēļnieku amerikāni ar Bulgārijas pasi Ērlu Roulendu. Salīdzinājumam pretinieku komandā 10 punktu (tiesa, ar 100% metienu precizitāti) vienai no Lietuvas basketbola ikonām Šarūnam Jasikevičam.

Galvenie varoņdarbi tika veikti 25. oktobrī, kad savā laukumā pagarinājumā tika ierādīta vieta Kauņas „Žalgirim”. Atkal Kristaps nāca laukumā spēli sākušā Roulenda vietā un, iespējams, pie lielāka spēles laika nemaz nebūtu ticis, ja amerikānis/bulgārs būtu demonstrējis puslīdz Eirolīgai atbilstošu sniegumu. Atceroties „Barona” laikus, amerikāņa mazspēja nešķiet dīvaina, drīzāk Malagas vienības izvēle. Latviešu saspēles vadītājs papildlaikā realizēja divus tālmetienus un divus no četriem soda metieniem, nodrošinot izšķirošo izrāvienu, turklāt partnerus aplaimoja ar septiņām rezultatīvām piespēlēm. Kā saskaitījis Guntis Keisels, vairāk piespēļu nav iespējis neviens Latvijas basketbolists Eirolīgā (tikpat Roberts Štelmahers).

Par Valtera vietu šajā spēlē liecina gan tas, ka tieši viņam tika uzticēts izšķirošais metiens pamatlaika pēdējās sekundēs, kas gan lidoja secen grozam, gan tas, ka viņš, nevis Roulends, bija laukumā izšķirošajās pagarinājuma minūtēs un tajās guva astoņus no 18 komandas iespētajiem punktiem, gan tas, ka ar 31,5 minūtēs gūtie 20 punkti (2p 2/5, 3p 4/9, 1p 4/6) bija tikai par vienu mazāk kā abu komandu rezultatīvākajiem spēlētājiem. Atgādināšu vēlreiz, tā nebija nekāda Vācijas līga!

Ar šo sniegumu Valters ne tikai izpelnījās 43. nedēļas sportista titulu „SA+”, bet arī vienības trenera uzticību. Piecas dienas vēlāk, 30. oktobrī Spānijas līgas spēli Kristaps uzsāka jau pamatsastāvā, bet pēdējā ceturtdaļā guva 7 no 12 Malagas punktiem, pierādot, ka viņš ir sasniedzis briedumu, stāvokli, kad viņam var uzticēties izšķirošajos brīžos. Tāpat arī pagājušās nedēļas izbraukumā Bambergā galotnē uzvarētajā (79:78) Eirolīgas mačā pret Vācijas čempioniem spēle tika uzsākta pamatsastāvā, un spēles beigās Valters izlīdzināja rezultātu (75:75). Turklāt viņam tika uzticēts arī izšķirošais tālmetiens. Kaut arī tas nebija precīzs un sniegums kopumā bija krietni bālāks nekā pēdējās Eirolīgas un Spānijas čempionāta spēlēs, treneris Ādolfam uzticas, laižot laukumā gan kopš spēles sākuma, gan izšķirošajos tās brīžos.

Līdz Kaspara Kambalas 41 gūtajam punktam šajā turnīrā vēl tālu, taču sezona jau arī nav beigusies. Sportista darbību laukumā „SA+” slejās izvērtēja arī viņa tēvs Valdis Valters. Minēsim tikai trīs lietas no viņa teiktā – 30 gadu vecumā viņš sāk nobriest kā spēlētājs un personība, un viņam ir pareizā attieksme. Atceroties „Tagad vai nekad!” kampaņu un Ādolfa dalību tajā, kā arī LBS diskvalifikāciju un sportista paša paziņojumu par karjeras beigšanu izlasē, atliek tikai secināt, ka sāk izskatīties, ka šā gada apgreidotais un uztjūnētais Valters jaunajai Latvijas izlasei ir vajadzīgs. Vai izlase ir vajadzīga basketbolistam, par to jālemj viņam.

P.S. Ja ne Valtera solo, citā nedēļā arī Dāvja Bertāna 12 Eirolīgā gūtie punkti pret Itālijas čempioniem "Montepaschi Siena" vai Andreja Perepļotkina uzvarai un gūtajiem vārtiem Āzijas kausa izcīņas finālā Uzbekistānas "Nasaf" rindās (2:1 pret Kuveitas klubu "Al-Kuwait") būtu nedēļas sportista vērti.