Kauns!
Šonedēļ man divas reizes bija kauns. Ne par sevi, bet līdzcilvēkiem. Četri no viņiem man ir sveši cilvēki, būtībā svešs cilvēks ir arī Kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Par visu pēc kārtas.
Kultūras (!) ministre Latvijas Radio pirmajā programmā runāja nu tik kroplā latviešu valodā, it kā jau no mazotnes būtu tikai skrējusi un uzreiz uzņemta LVFKI. Savā runā jaucot vienskaitlniekus ar daudzskaitlniekiem. Jau tā runa bija tukša pēc satura, bet, ja Kultūras ministrs gada laikā nav iemācījies runāt... Tad es kaut ko nesaprotu šajā mūsu brīvajā Latvijā. Precīzi vairs neatceros augstskolā mācīto, pagājuši tomēr 34 gadi, bet liekas, ka tēze bija apmēram šāda: "Valoda ir cilvēka domāšanas spogulis."
Otro reizi man neērti bija piektdienas vakarā "Arēnā Rīga". Nav brīnums, ka uz spēli ar "Vitjaz" saskrēja šī rudens skatītāju rekords (9810), lieku reizi parādot, ka daudziem ne jau hokejs vajadzīgs, bet iespēja par to pašu cenu paskatīties, kā mūsu Lāčplēsis (Ivanāns) sasitīs čehoviešu otmorozkus. Izrāde nenotika. Jo "Vitjaz" jaunais galvenais treneris Jurijs Ļeonovs savus kaušļus spēlei nemaz nebija pieteicis. Toties bija pieteicis un laida arī spēlēt astoņus (!) hokejistus, kas dzimuši 1990. gadā un jaunākus. Taču ne par to stāsts.
Pirmajā trešdaļā, kad jau nospēlēts krietni vairāk par desmit minūtēm, "Dinamo" ceremonijmeistars Armands Simsons uz konkursu aicina divus jaunekļus. Pēc skata: 17-19 gadi. Jautājums: "Kā sauc "Dinamo" vārtsargu?" Viens puisis paskatās uz otru: "Atbildi tu!" Un atbild arī: "Jučers!" Otrs neko neiebilst, un Simsonam jāķeras pie mājās sagatavotā uzdevuma - balva tiek izspēlēta spēlē "akmens, šķēres, papīrs." Vidusskolniekiem, kuri nākuši uz hokeju...
Citā reklāmas pauzē Simsons balvu izspēlē diviem jaunākiem līdzjutējiem - pēc skata 10 - 12 gadu. Redzot, ka abiem neveicas ar hokeja žestu pazīšanu, Armands ķeras pie vieglāka uzdevuma. Balva tiks tam, kurš nosauks vairāk "Dinamo" hokejistu. Cīņa gan praktiski nenotiek, jo viens no dalībniekiem var nosaukt tikai Karsumu... Un viss.
Šie divi piemēri, protams, nevar būt nekāds jauno hokeja fanu inteliģences lakmusa papīrs. Varbūt visi četri uz hokeju bija pirmo reizi, varbūt abi jaunākie pārlieku uztraucās, taču mani māc bažas, ka Latvijas hokeja jaunais līdzjutējs/fans aug diezgan neizglītots. Kādreiz Rīga varēja lepoties, ka mums ir Padomju Savienībā hokeju vislabāk zinošie skatītāji, kas šo spēli arī saprot. Jaunā "Dinamo" jaunajiem līdzjutējiem hokejs laikam ir tikai vēl viena iespēja labi patusēt. Bumsī-bumsī ritmos, lielā troksnī, ar alus plastmasnieci rokās... Ja paveiksies un parādīs uz lielā ekrāna, varēs arī publiski pabučoties.
Bet kāds tam visam sakars ar hokeju?
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Raksta autoram piekrītu par primitīvu skatītāju uzrunāšanu.Domaju,ka Simsona kungam ne jau mēs varēsim iestellēt to domāšanu un IQ līmeni. Kādā vidē cilvēks dzīvo,tā viņš arī komunicē ar pārējiem,ja neviens no viņa priekšniekiem to nesaprot,tad rullē vien tādā stilā tālāk.
Grūti ir tādiem cilvēkeim iestāstīt,ka var arī ko pamainīt,jo viņi ar savas attīstības līmenīti vienkārši uz to nav spējīgi.
Ar to ir jasadzīvo,tāpat,kā ar zināma futbola komentatora nenormālo spiegšanu:"·..bīstami,bīstamiiiii!"
+2 [+] [-]
[+] [-]
Turklāt ne jau visi piefiksēja pie iesildīšanās, ka otrais v-sargs spēlē būs Kristers, ne visi piefiksēja, ka 3 trešdaļu vārtos aizvadīja tieši viņš.
Nevajag tik kritiski visu uztvert.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
UN Matuļa kungs, tak pagājušo gadu pats rakstīji par tusu Dikļu ielā un kā visi tavi ciemiņi, kuriem pie kājas bija hokejs pieplaka pie TV, kad Ješka rubījās ar Timkinu un Mirasty ārdījās!
Par tiem šovmeņiem runājot mani bērni teica: vot lohi, būtu es viņu vietā! Godīgi sakot tādu izgāšanos sen neatceros, kaut ja godīgi puse no arēnas klientiem nezinātu +/- līdzīgas atbildes. Cik % no arēnas zina, ko Padomju laikos nozīmēja spēle ACSK-Dinamo. Atceros es kopā ar lielajiem puikām pa logu vakarā izmukām un visu nakti stāvējām pēc biļetām, dedzinājām ugunskuru pie Sporta Pils. Visdrausmīgākais bija, ka reizēm pat tad nepietika biļešu. Oh bija laiki.....
[+] [-]
+1 [+] [-]
Nesen atnācu mājās no divu Virslīgas zelta medaļu pretendentu spēles (Skonto - LM), kuru apmeklēja ~150 skatītāji. Pirms nedēļas Virslīgas "zelta mačā" (Skonto - Daugava) bija 300 skatītāji.
2) basketbols
1dien redzēsim pustukšas VEF tribīnes, uz izlases mačiem tikai uz vienu atnāca 3000+ cilvēki
3) hokejs
uz izlases pārbaudes spēlēm Rīgā nāca 3000 cilvēki
Respektīvi - LV vienkārši nav iespējams savākt pilnu arēnu ar cilvēkiem, kuri saprot sportu (augstāk minētie ir piemēri sporta mačiem, kuriem jābūt šķietami apmeklētiem). Tātad varam izvēlēties - pustukšas tribīnes vai pilnas tribīnes, no kuriem daļa atnākuši uz masu izklaides pasākumu. Pieņemu, ka lielākā daļa izvēlas otro variantu, un uz to cer un strādā arī visi klubi/federācijas.
Līdz ar to, ja mums patīk pilnas tribīnes, tad jāmācās sadzīvot ar "izklaides skatītājiem".
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Otra lieta ir biļešu politika, par šādām cenām neviens nerīdzinieks (kas dzīvo tālāk par 50 km no Rīgas) uz spēli nebrauks, savukārt man liekas, ka tagad tieši laukos dzīvo tā erudītākā līdzjutēju daļa, jo viņi savu informāciju iegūst no TV un masu medijiem, turklāt spēles laikā nav aldara žurgas nogurdināti.
Trešais. Nu kaut kā mazliet tai trakajai dzeršanai skrūve jāpiegriež (ha, un to saku es - pats labs trakgovspiena cienītājs!), tādi pārlieku iereibuši tīņi aiz apkakles no arēnas ir jāmet ārā. Savs alus malks ir ģeldīgs, taču ar mēru, nu nedrīkst tempšana būt pirmajā vietā pirms hokeja. Dieva vārds, padomju laikā Sporta pilī miliču bija daudzkārt mazāk nekā tagad arēnā to apsardzes zeļļu, un alkoholu ar dabūt bija gandrīz vai neiespējami. Un gadījumi, kad kāds bija tiešām aizlējis bieti, hmm, tādus atceros tikai dažus... Saprotiet, pie zināmas devas tas C2H5OH aizmiglo aci un tu vairs ne vella neredzi, ne momentus,ne vārtu gūšanas epizodes. Priekš kam tad nākt uz hokeju?
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
cenas uz spelēm ir sāļas, tas tiesa. Ģimenēm vajadzēja sen jau kādu ģimenes paku par definēto cenu.
[+] [-]
P.S. Tomēr es reizēm aizeju uz operu, bet itāļu valodu nesaprotu