Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
Google48. nedēļa. Konkurenti gaida Martina kļūdu. Citu variantu viņiem nav...
Nedēļas nogalē visu konkurentu cerības gan šajā nominācijā, gan Īglsas trasē Austrijā aizslaucīja skeletonists Martins Dukurs. Brīnums, kāpēc sāncenši viņu vēl nav iesaukuši par „Dukuranatoru”, ja jau paši Martinam neko izdarīt nevar?
Katras sezonas sākums tiek gaidīts ar īpašām cerībām. Katram gribas, lai šī sezona būtu vislabākā no visām. Skeletonā visu iepriekšējo sezonu pie varas ruļļiem bija Martins Dukurs – pasaules un Eiropas čempions (turklāt abas reizes trasēs ienaidnieku midzenī Vācijā) un Pasaules kausa (PK) kopvērtējuma uzvarētāja globusa īpašnieks.
Konkurentiem atlika tikai samierināties ar vietu uz goda pjedestāla. Uz ko viņi varēja cerēt šogad? Pirmkārt, ka Martins būs nedaudz paslinkojis vasarā, cerot uz veco lauru rēķina tikt cauri arī šosezon. Otrkārt, uz to, ka izmaiņas slidu gatavošanā (agrāk sezonas laikā drīkstēja nomarķēt četrus slidu pārus, tagad – strādā kaut tūkstoti) būs finansiāli spēcīgākajām valstīm līdzējušas tikt pie labākiem slidu komplektiem kā Dukuru sagatavotajām. Treškārt, ka strupceļā ievedīs kādi eksperimenti ar tehniku, vismaz uz brīdi. Droši vien ir arī ceturtkārt un piektkārt, jo katram jau galvā neielīdīsi.
Pirmais PK posms Īglsas trasē Austrijā parādīja, ka par lielu nožēlu konkurentiem nekas nav mainījies. Ja sākuma metros vismaz krievu raķete Aleksandrs Tretjakovs mēģināja turēt Martinam līdzi, finišā katrā no braucieniem pārsvars sasniedza jau vairāk kā pussekundi!
Kādi secinājumi? tā visi trīs Dukuri – Martins, Tomass un tēvs/treneris Dainis kopā ar izveidoto lielisko treneru, personāla un tehnikas ražotāju komandu apstāties netaisās, konkurentu grūtie laiki turpināsies. Uz ko viņi var cerēt? Uz to, ka Martina skeletons startā izlec no špūres. Uz to, ka, startējot pirmajam, trase nav pietiekami labi izslaucīta sniega apstākļos. Uz to, ka Martins trasē rupji kļūdās. Ka... Respektīvi, uz visu ko, tikai ne uz to, ka paši ies un Martinu apsteigs. Vēl arī uz to, ka sezonas otrā puse (tai skaitā pasaules čempionāts Leikplesidā) noritēs otrpus Atlantijas okeānam trasēs, kuras mūsējie apguvuši mazāk apguvuši, bet kurās konkurenti šoruden jau ir „pasēdējuši”, pētot trases viltības.
No otras puses, nav tā, ka Martinam arī vairs nebūtu pēc kā tiekties. Protams, pa ceļam uz olimpiskajiem Sočiem šosezon noderēs visi tie paši tituli, kas tika sabāzti kabatās iepriekšējā sezonā. Tomēr ir vismaz trīs iespējas, lai būtu vēl labāk. Pirmkārt, pat ļoti veiksmīgajā iepriekšējā sezonā Martins nevinnēja visus PK posmus. No astoņiem posmiem viņš pirmais bija piecos, bet sezonas pirmajā pusē tieši aiz okeāna (konkurenti, uzlokiet piedurknes!) bija piektais Vistlerā, otrais Pārksitijā un, uzmanību, trešais Leikplesidā. Vienreiz Dukurs jaunākais pat netika uz pjedestāla. Otrkārt, ja var vinnēt konkurentus par sekundi divu braucienu summā, kāpēc neizvirzīt mērķi – vinnēt viņus par divām sekundēm? Tas līdzētu arī gadījumā, ja pēkšņi, piemēram, konkurentu skeletoni tiktu sākti pildīt ar raķešu degvielu. Tā sakot, nodrošināties. Treškārt, es domāju, ka Martins labprāt atdotu kādu no savām uzvarām, ja viņam blakus uz goda pjedestāla stāvētu bračka Tomass. Tā kā pirmajā PK posmā izgājušajā nedēļas nogalē Īglsā.
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Diez vai Tomass būs priecīgs ja Martins viņam ATDOTU uzvaru..
Nevienu brīdi neesmu teicis, ka Martinam ir jāatdod uzvara Tomasam. Lasi rūpīgāk!
+1 [+] [-]
un vel
Brīnums, kāpēc sāncenši viņu vēl nav iesaukuši par „Dukuranatoru”
Tu Daini gribētu lai žurnālisti, kolēģi Tevi sauktu par - Āzenaratoru?
Tad pavaicā kalnu slēpotājam Hermanim Maijeram, vai viņam tas patīk.
Kas attiecas uz mani, man tas ir vienaldzīgi.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]