Pirms 10 gadiem. Olimpiskais zelts. Pirmais neatkarīgajai Latvijai.

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 253 (2000. gada 25. septembris – 1. oktobris)

Igors Vihrovs pats izcīna ceļazīmi uz olimpiādi un pats uzvar!

1999. gada rudenī Ķīnā pasaules čempionātā tika sadalītas olimpiskās ceļazīmes uz Sidneju. Latvijai izdevās izcīnīt vienu vietu, un to daudzcīņas sacensībās paveica tieši Igors Vihrovs. Turpat cits Latvijas vingrotājs Jevgeņijs Saproņenko kļuva par pasaules vicečempionu atbalsta lēcienā. Tāpēc loģisks bija jautājums, vai nav jāļauj Vihrova izcīnītā ceļazīme izmantot Saproņenko? Pēdējos jautājumus par braucēju uz Sidneju noņēma Eiropas čempionāts, kurā Vihrovs brīvajās kustībās izcīnīja trešo vietu.

Vihrovs Sidnejā startēja ne tikai brīvajās kustībās, bet arī daudzcīņā. Lielākās cerības vingrotājam viņam, protams, Sidnejā saistījās ar startu brīvajās kustībās. Tur viņš iekļuva finālsacensībās, šajā vingrinājumā izcīnot 4. vietu. Daudzcīņas kvalifikācijas kopvērtējumā Vihrovam 26. vieta un tiesības startēt arī daudzcīņas finālā.

„Vairākas dienas pirms brīvo kustību fināla līdz Vihrovam bija nonākušas ziņas par to, ka pirmās divas vietas jau esot sadalītas un ka viņa starp šiem diviem neesot. Aptuveni varēja nojaust, par kuriem vingrotājiem ir runa: Aleksejs Ņemovs no Krievijas, kurš finālā iekļuva ar labāko rezultātu, un rumānis Marians Dragulesku, kam pēc daudzcīņas brīvajās kustībās bija trešais rezultāts. Vihrova izredzes kļūt par olimpisko čempionu mazināja arī tas, ka daudzcīņas kvalifikācijā vingrinājumā uz zirga viņš guva divus nepatīkamus savainojumus. Atšķirībā no rokas traumas, kura brīvās kustības būtiski neietekmē, kājas savainojums varēja ļoti traucēt izcīnīt pat trešo vietu. Sacensību notikumu gaita šīs aizdomas par iepriekšējo medaļu sadalījumu daļēji arī apstiprināja. Līdz Vihrova izgājienam pirmajā vietā bija Ņemovs, bet otrajā - Jovčevs. Trešais bija ķīnietis... Vihrovs ar savu programmu šokēja visus, un nebija nekādu šaubu, ka viņš kļūs par olimpisko čempionu. Kamēr televīzijas ekrānā rādīja rezultātu gaidošā Vihrova seju, tikmēr komentētājs jau paspēja pateikt, ka viņš ir kļuvis par sacensību līderi. Tobrīd - praktiski jau par olimpisko čempionu, jo vēl bija atlicis tikai Jevgeņija Podgornija izgājiens, taču viņš nav tik spēcīgs kā agrāk startējušie. Tātad - galvenie konkurenti jau bija apsteigti, un vismaz sudraba medaļu Vihrovs jau bija nopelnījis. Atlika sagaidīt tikai Podgornija vingrojuma beigas. Krievijas vingrotājs vairākas reizes kļūdījās, un, šim vingrojumam vēl nebeidzoties, Igors sāka saņemt pārējo finālistu apsveikumus - viņš kļuva par olimpisko čempionu. Par pirmo čempionu, kopš Latvija piedalās olimpiskajās spēlēs!”
Komentāros olimpiskais čempions, kurš arī ikdienā neizceļas ar runas plūdiem, bija īss: „Šodien es izdarīju visu, uz ko šajā brīdī esmu spējīgs. Par kvalifikācijas sacensībās gūto rokas traumu es daudz neuztraucos. Mani vairāk nomāca kājas savainojums. Pateicoties mūsu dakteriem, jūs tagad redzat rezultātu. Šodien Sidnejā startēja visi pasaules spēcīgākie vingrotāji. Šobrīd es daudz ko nesaprotu, jo esmu patīkamā šokā. Es pat neapzinos, ka esmu kļuvis par olimpisko čempionu. Visiem, kas man palīdzēja izcīnīt šo medaļu, gribu pateikt milzīgu paldies. Īpaši ārstiem. Bez viņiem es neko neizdarītu. Trenerim paldies un visiem pārējiem arī.

Brīvās kustības. Kvalifikācija
1. Aleksejs Ņemovs (Krievija) 9,800
2. Li Sjaopeņs (Ķīna) 9,725
3. Marians Dragulesku (Rumānija) 9,700
4. Igors Vihrovs (Latvija) 9,662
5. Jordans Jovčevs (Bulgārija) 9,650
6. Jevgeņijs Podgornijs (Krievija) 9,625
7. Morgans Hamms (ASV) 9,612
7. Vei Jaņs (Ķīna) 9,612

Fināls
1. Igors Vihrovs (Latvija) 9,812 (9,850; 9,850; 9,800; 9,800; 9,800; 9,800)
2. Aleksejs Ņemovs (Krievija) 9,800 (9,800; 9,750; 9,800; 9,850; 9,750;, 9,850)
3. Jordans Jovčevs (Bulgārija) 9,787 (9,800; 9,800; 9,800; 9,750; 9,800; 9,650; 9,800)
4. Vei Jaņs (Ķīna) 9,750 (9,700; 9,650; 9,800; 9,800; 9,750; 9,750)
5. Li Sjaopens (Ķīna) 9,737 (9,750; 9,650; 9,750; 9,750; 9,700; 9,800)
6. Marians Dragulesku (Rumānija) 9,712 (9,700; 9,500; 9,750; 9,750; 9,650; 9,750)
7. Morgans Hams (ASV) 9,262 (9,450; 9,100; 9,250; 9,200; 9,200; 9,400)
8. Jevgeņijs Podgornijs (Krievija) 8,550 (8,600; 8,400; 8,600; 8,950; 8,600; 8,800)

Sportacentrs.com atkāpe: Kaut arī nedaudz negaidīti, uz to brīdi Igors bija stiprākais un pirmo zelta medaļu, ko nopelnījuši neatkarīgās Latvijas sportisti olimpiskajās spēlēs, bija pelnījis godam. Savukārt Jevgēņija Saproņenko laiks atnāca nākamajā olimpiādē. Turklāt viņš joprojām ir ierindā un priecē mūs ar medaļām pasaules kausa posmos „savā” disciplīnā – atbalsta lēcienā, bet Igors nodarbojas ar nākamo olimpisko čempionu audzināšanu.

Reinholds ēdis... dopingu!

Pavisam nesmuki starts olimpiādē beidzās Latvijas airētājam Andrim Reinholdam, kurš tika pieķerts dopinga lietošanā. Viņa asinīs tika atrasts nandralons, kas četras reizes pārsniedzis pieļaujamo normu. Līdz ar to Reinholds tika diskvalificēts, un viņam olimpiskais ciemats ir jāpamet.

Jāpiebilst, ka vēl mēnesi pirms Austrālijas Reinholda organismā nekas aizliegts atrasts netika – „18. augustā Starptautiskās olimpiskās komitejas akreditētā Austrālijas dopinga laboratorija ieradās Latvijas sportistu bāzē Sanšainkostā un veica dopinga analīzes. Pārbaudīts tika arī Reinholds, un, tāpat kā visi pārējie pārbaudītie Latvijas sportisti, viņš bija „tīrs”.”

Nākamo reizi Reinholdu pārbaudīja jau spēļu laikā, tūlīt pēc gandarījuma brauciena, kurā viņš izcīnīja uzvaru, bet tagad jau analīzes bija pozitīvas. Kaut arī norma tika pārsniegta nedaudz, salīdzinot, piemēram, ar vairākkārt dopingā pieķerto Ukrainas lodes grūdēju Bagaču, kam šī norma tika pārsniegta turpat divdesmit reižu, arī četras reizes lielāka koncentrācija organismā skaitās...

Jānoraida iespēja, ka sportisti nebija brīdināti, jo Starptautiskā olimpiskā komiteja jau ilgi pirms Sidnejas spēļu sākuma visām nacionālajām olimpiskajām komitejām izsūtīja to medikamentu nosaukumu sarakstu, kurus nav ieteicams lietot un kas tiek saukti par dopingu. Šāds saraksts tika nosūtīts arī uz Latviju, un Latvijas Antidopinga komisija to pārtulkoja latviski. Ar aizliegto medikamentu sarakstu tika iepazīstināti visi sportisti, kuri gatavojās olimpiskajām spēlēm, un tie, kuri izcīnīja tiesības startēt olimpiādē, to apstiprināja ar savu parakstu. Tātad to zināja arī Andris Reinholds un viņa trenere, reizē arī dzīvesbiedre, Ilze.

Cik atceros, vienīgais sportists Latvijas vēsturē, kurš pēc aizdomām par neatļautu medikamentu lietošanu, to vaļsirdīgi atzina, bija Latvijas trīssoļlēcēja Gundega Sproģe. Arī Reinholds nebija izņēmums, un preses konferencē teica vārdus, kādus būtu sacījis jebkurš dopinga lietošanā pieķertais sportists:

„Ar pilnu pārliecību es varu pateikt, ka neesmu vainīgs, ka es nekad neesmu lietojis neko aizliegtu. Mans darbs tiek veidots tā, ka par medicīnu atbild mana ārste Maruta Noveičuka. Es viņai pilnībā uzticos. Pat tad, kad es dzīvoju mājās un, ja esmu saslimis, tad vienmēr konsultējos ar Marutu, kādas zāles man labāk lietot. Šis paziņojums man bija ļoti liels pārsteigums, un vēlreiz varu atkārtot, ka es neesmu lietojis neko aizliegtu.”
Noveičuka notikušo komentēja šādi: „Arī man šis paziņojums bija liels pārsteigums, un arī es varu pateikt, ka viņš nav lietojis neko aizliegtu. Medikamentu sarakstā, kurus ir lietojis Reinholds, nav nekā, kas būtu aizliegts. Mēs savā starpā esam vienojušies, ka nelietosim nevienu aizliegto preparātu, jo mēs esam par tīru sportu. Kā tas varēja gadīties? Pirmām kārtām šīs aizliegtās vielas koncentrācija ļoti maz pārsniedz minimālo normu. Esam iepazinušies ar Madrides medicīnas pētījumiem, kuros teikts, ka šīs vielas paaugstināšanās organismā iespējama stresa situācijās. Pie īstas dopinga lietošanas šī norma tiek pārsniegta līdz tūkstošiem reižu. Andrim šī norma ir pārsniegta tikai četras reizes. .. Reinholdam ir taisīta dopinga kontrole pirms trīsarpus nedēļām šeit pat, Austrālijā, kur abas dopinga proves bija negatīvas, un tas mums ir zināms pluss, jo mums ir Andra tā sauktais hormonālais fons. Tas ir tas pats kas pirkstu nospiedumi. Ja tajos punktos, kur parādījās šie metobolīti, tagadējās pārbaudēs šie punkti būs daudz, daudz augstāki, mēs varam pieprasīt endokrinoloģisko izmeklēšanu, kas, protams, maksās ļoti daudz naudas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Ja kāds no pasaules antidopinga cīnītājiem ir nokļuvis uz pēdām kādam sportistam ar aizdomām par neatļautu vielu lietošanu, iespējas izmukt no soda ir tikai tad, ja izdodas pierādīt pārkāpumus analīžu nodošanas procesā. Tā kā šoreiz tas notika olimpiskajās spēlēs, kur procedūrai pievērš ļoti lielu uzmanību, šāda iespēja tika izslēgta...

Zeļonijs ar bronzu, bet bez... sekotājiem

Džudists Vsevolods Zeļonijs kā pirmais no Latvijas sportistiem Sidnejā izcīnīja medaļu – bronzas, tobrīd esot vienīgais konkurētspējīgais Latvijas džudists. Tā kā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents pirms došanās uz Austrāliju bija solījies, ka šķirsies no viņam vienmēr labi piestāvējušajām ūsām, šo solījumu nācās pildīt jau sacensību trešajā dienā.

Līdz Sidnejas olimpiādei Zeļonijs bija izcīnījis 2. vietu Eiropas čempionātos (trīs reizes), bijis otrais Labas gribas spēlēs un izcīnījis 3. vietu pasaules čempionātā.

Sacensību 1. kārtā Zeļonijs tikās ar mazpazīstamo Haiti cīkstoni Ernstu Laraku – nepilnās divās minūtēs pretinieks tika tīri pieveikts, un tas nozīmēja, ka, ja pat 2. kārtā Zeļonijs zaudētu, viņš varētu turpināt cīnīties par bronzas medaļām. Otrajā kārtā pretī stājās uzbeks Andrejs Šturbabins. Šī divcīņa aizritēja ar ievērojamu Zeļonija pārsvaru, un arī uzbeks tika uzveikts „tīri” – ar "ippon".

Trešajā kārtā, kā vēlāk izrādījās, Zeļonijam bija jālaužas ar vienu no reālākajiem pretendentiem uz uzvaru, kurš pēdējos 2 gadus pēc kārtas bija kļuvis par Eiropas čempionu un kļuva arī par Sidnejas olimpisko čempionu, itāli Džuzepi Madaloni.

Atlikušās trīs cīņās tā dēvētajā gandarījuma turnīrā Vsevolods aizvadīja pret pretiniekiem, kas jau bija paspējuši aizvadīt par vienu cīņu vairāk. bija jāaizvada par vienu cīņu mazāk. Arī tunisietis Musa varēja vērot "ippon" Zeļonija izpildījumā, kas nodrošināja jau vismaz septīto vietu. Nākamais mačs ar francūzi Feridu Hederu Zeļonijam izvērtās sīvs: „Pirmās cīņas minūtes piederēja Zeļonijam, un viņš par aktivitāti nopelnīja vērtīgus punktus. Taču, tuvojoties cīņas beigām, arvien kustīgāks un aktīvāks kļuva francūzis, bet Zeļonijs manāmi sāka pagurt. Tiesneši vairākkārt Zeļonijam izteica aizrādījumu par nevēlēšanos cīnīties (Zeļonijs bija vadībā un acīm redzami vilcināja laiku), bet Heders konsekventi atguva sākumā zaudēto iniciatīvu. Šāda pasivitāte varēja draudēt ar lielām nepatikšanām, taču desmit sekunžu pirms cīņas beigām Zeļonijs izdarīja izšķirīgo gājienu - francūzis pat īsti neattapa, kas un kā bija noticis” – tīra uzvara.

Atlika vissvarīgākā cīņa par 3. vietu (zaudējuma gadījumā Vsevolods paliktu piektais) – ar dienvidkorejieti Jonsinu Čoi, kurš pirms tam bija pieveicis 1999. gada pasaules čempionu japāni Kenzo Nakamuru. Taču jau piecdesmitajā sekundē korejieša kājas bija veikušas kustību pretim halles griestiem, un korejietis pētīja jumta seguma konstrukcijas. Tikmēr uzvarētāja salto lēcienu izpildīja Zeļonijs.

Viņa treneris Oļegs Baskins pastāstīja, ka „ar korejieti Zeļonijs jau bija divas reizes cīnījies un abās reizēs izcīnījis uzvaru. Tas gan nenozīmēja, ka pirms cīņas par 3. vietu bijām pārliecināti par savu uzvaru. Pirms tam Vsevolods bija ļoti daudz spēka izlicis cīņā pret francūzi, un man bija bažas, ka viņš nepaspēs atgūt spēkus. Zeļonijs pēc cīņas ar Hederu bija "miris". Redziet, bieži vien Vsevolods cīņas sākumā iegūst pārsvaru, bet pēc tam uz noguruma rēķina to zaudē. Viņš pret francūzi pēdējās minūtēs vienkārši vilka laiku un riskēja ar to, ka tiesneši viņam var piešķirt zaudējumu. Tomēr viņš prata sakoncentrēt pēdējos spēkus un uzvarēja šo cīņu. Abu džudistu savstarpējās cīņās jau ir bijuši divi gadījumi, kad Zeļonijam līdzīgās situācijās tiek piešķirts zaudējums. Korejieti mēs ļoti labi pazīstam un zinājām, kā jācīnās. Uzdevums bija aktīvi uzbrukt un pēc iespējas ātrāk viņu pieveikt. Nedrīkstējām pieļaut cīņas ieilgšanu līdz visām piecām minūtēm. Pārāk maz atpūtas bija starp cīņu ar francūzi un korejieti. .. Es visvairāk baidījos no gruzīna. Līdz šim ar viņu nebija izdevies tikties, un jebkurš gruzīns ir neprognozējams.”

Zeļonijam sajūtas bija tādas, kādas „parasti ir pēc labi padarīta darba. Izdarīju visu, ko bijām ieplānojuši. Tomēr neliels rūgtums ir palicis - es biju gatavs cīnīties arī par zeltu vai sudrabu. .. Es vienmēr uz mačiem braucu pēc medaļām. Džudo es neesmu nejauši un ne velti savulaik esmu izcīnījis vairākas medaļas pasaules un Eiropas čempionātos. Par konkrētu medaļu mēs nerunājām. Uzdevums bija - pirmais trijnieks.”

Izšķirīgā cīņa šajā olimpiādē bija „pret francūzi. Es biju ne tikai noguris, es biju "miris". Izšķirīgajam metienam saņēmos tā, kā to dara cilvēks, kurš grib uzvarēt. Tas bija mans paņēmiens, un tā nebija nejaušība, ka francūzis paklupa aiz manas kājas. Šis paņēmiens speciāli tika gatavots viņam. Gribēju to izdarīt jau ātrāk, bet nebija iespēju.” Komentējot salto, Vsevolods minēja, ka „šoreiz kaut ko tādu izdarīju pirmo reizi. Tas bija automātiski un aiz lieliem priekiem.

Džudo
Svara kategorija līdz 73kg
1. Džuzepe Madaloni (Itālija)
2. Tjago Kamilo (Brazīlija)
3. Vsevolods Zeļonijs (Latvija)
3. Anatolijs Larjukovs (Baltkrievija)
5. Džimijs Pedro (ASV)
5. Jonsins Čoi (Koreja)
7. Mihels de Almeida (Portugāle)
7. Ferids Heders (Francija)

Tiesnešu un treneru trūkums Latvijas džudo noteica to, ka Latvijas džudisti par sevi likuši runāt daudzskaitlī tikai pēdējos gados. Pirms 10 gadiem Latvijai bija tikai viens zemākas kategorijas soģis (turklāt Krievijas pilsonis ) un viens augstas klases treneris (Baskins). Rīgā nopietns treniņdarbs notika četrās vietās ("Lokomotīvē", "Daugavā", LSPA un klubā "Maccabi", kurā trenējās Zeļonijs), treniņgrupas bija Ādažos, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā...

Sportacentrs.com atkāpe: Pēc Zeļonija bronzas medaļas Sidnejā jaunieši vēlējās trenēties šajā sporta veidā, un 2001. gadā olimpiskais medaļnieks nodibināja Vsevoloda Zeļonija Džudo skolu. Tajā pašā gadā vēl kāds bez Zeļonija pierakstījās labāko skaitā lielākajās sacensībās – Deniss Kozlovs ieguva 5. vietu Parīzē, bet kopš 2004. gada katru gadu Eiropas meistarsacīkstēs izcīnīta vismaz viena 7. vieta. „Zeļonija faktors” turpina darboties.

Pārējās tēmas

Sidneja
Divkārtējās olimpiskās čempiones igaunietes Ērikas Salumē treneris Vladimirs Ļeonovs tomēr nevarēja panākt, lai Latvijas trekisti kaut drusciņ līdzinātos slavenajai kaimiņienei - itaļjankā Lakuča kritiens un rokas trauma, Viesturs Bērziņš sprintā un Ainārs Ķiksis keringā pieļauj taktiskas kļūdas, jo, Vladimira Ļeonova vārdiem runājot, „atbildīgākajās sacensībās kļūst par trusīšiem. Tā ir psiholoģija.”

Šķēpa mešanas sacensības vīriešiem Sidnejā pagājušas bez medaļas jau 20 gadus – kopš Daiņa Kūlas uzvaras Maskavā (Voldemārs Lūsis 18. vietā (80,08m – atceraties, kā šogad veči Eiropas čempionāta kvalifikācijā, pat norvēģis Torkildsens, mocījās ar 80 metru robežas sasniegšanu, Ēriks Rags – 26. vietā ar sezonas vājāko metienu – 75,75m).

No olimpiādes pārliekās žurnālistu un citu uzmācīgu ļautiņu, kas pat iekļuvuši viņas numuriņā, uzmanības dēļ vēl pirms sacensībām mājās devusies trīskārtējā olimpiskā čempione vieglatlētikā francūziete Marija Žozē Pereka... Džudo sacensībām netika pielaista viena no olimpiskā titula pretendentēm lielbritāniete Debija Alena, kura īsā laikā tika vaļā no 200 gramiem svara, bet līdz oficiālās svēršanās beigām tomēr nespēja iekļauties 52 kilogramos (bija 52,1kg). Dažus metrus pirms 100m peldējuma finiša gandrīz noslīka Ekvatoriālās Gvinejas peldētājs Eriks Musambani, kurš finišu sasniedzis, tikai pateicoties skatītāju atbalstam. Treniņā pirms starta olimpiskajās spēlēs ASV sprinteris Moriss Grīns 100 metru distanci veicis ātrāk par pasaules rekordu (9,79) – 9,78! Lietuvas izlase kļuva par pirmo, kas basketbolā par „Dream Team” sauktajai ASV vienībai zaudējusi ar mazāk kā 10 punktiem (76:85). Vairāki sportisti pieķerti dopinga lietošanā, turklāt pēc divu Rumānijas svarcēlāju atmaskošanas Starptautiskā svarcelšanas federācija (IWF) uz mājām grasījās sūtīt visu Rumānijas izlasi, jo maijā vēl viens komandas biedrs jau bija pieķerts, blēņojoties ar aizliegtajiem preparātiem. Izglāba... nauda – rumāņi samaksāja IWF 50 ASV dolāru soda naudu un turpināja startēt. Vēl lielāki grēkāži bija bulgāri, kuru trīs(!) svarcēlāji tika pieķerti tieši Sidnejā. Arī viņi varēja atpirkties, bet šo iespēju neizmantoja. Ej, nu, sazini – nebija naudas jeb pārliecības, ka arī pārējie atlēti būs „tīri”.

Trešoreiz par pasaules čempioniem motokrosā ekipāžu klasē savā māju trasē Cēsīs kļuvuši Kristers Serģis un Artis Rasmanis, par 32 punktiem apsteidzot Vilīša (Daniela vilemsena) ekipāžu. Par pirmo Latvijas futbolistu, kas spēris kāju uz zālāja Čempionu līgas mačā, Maskavas „Spartak” rindās kļuvis Andrejs Štolcers, pirmās divas sacensības aizvadot pret Leverkūzenes „Bayer” (Vācija) un Madrides „Real” (Spānija). Savukārt Latvijas izlases vārtsargs Aleksandrs Koliņko debitējis Anglijā, savā pirmajā Anglijas līgas kausa spēlē kluba „Crystal Palace” sastāvā – izbraukumā 2:2 pret „Burnley” (pirmie vārti uz Sašas sirdsapziņas, otrie – no 11m soda sitiena). Par vietu sastāvā NHL 2 nedēļas pirms sezonas droši ir tikai Sandis Ozoliņš un Artūrs Irbe Karolīnā un Kārlis Skrastiņš Nešvilā, Sergejs Žoltoks ir uz ampluā mainīšanas robežas (no centra par malējo uzbrucēju), Kaspars Astašenko un Herberts Vasiļjevs nosūtīti uz IHL, bet pārējie laimes meklētāji vēl tālāk, atvainojos, - zemāk. Vārtsarga Pētera Skudras aģents tikmēr staigā ap NHL klubu ģenerālmenedžeriem kā runcis ap krējumpodu un slavē savu aizbilstamo, kurš iepriekšējā sezonā esot spēlējis Pitsburgas „Penguins”, bet šosezon nevienam neesot vajadzīgs.