Duelis: Vai Znarokam būtu jālūdzas Saulietim, Ivanānam un Kuldam?

Armands Puče

Katrs treneris komandu veido pēc savas izpratnes un zināšanām. Katram trenerim ir mīluļi un tie, ko viņš noteikti negribētu redzēt savā komandā. Znarokam vajadzētu mācīties no iepriekšējo vadītāju kļūdām, bet to pašu var teikt par spēlētājiem. Apvainoties var ātri, bet samierināšanās prasa mēnešus, dažam – gadus. Kam no tā paliek labāk? Znaroks iemēģināja Ivanānu un saprata, ka viņš nezina, kā šo hokejistu izmantot. Znaroks uz izlasi uzaicināja Saulieti, bet tur starp abiem izskrēja melnais kaķis...

Par Kuldu nezinu, taču no iepriekš dzirdētā, nojaušu, ka pagaidām Oļegs ar šo hokejistu vispār nerēķinās kā ar nopietnu palīgu. Tā var būt, taču vajadzētu vismaz veidot civilizētu komunikāciju. Uzrunāt šos spēlētājus, izklāstīt nodomus un apsvērumus. Federācijai te vajadzētu atrast naudiņu, lai treneris ne tikai sazvanītu pretendentus, bet viņus apraudzītu klātienē. Lai nebūtu šie mūžīgie „no federācijas man neviens nav zvanījis”. Pašiem hokejistiem arī jābūt pieaugušiem, jo izlase nav nekādi spaidu darbi – tā ir privilēģija. Divu cilvēku saruna nav vienvirziena iela – abiem jābūt izprotošiem. Jāatceras, ka rezultātu prasa no trenera, viņam savukārt jāprasa no spēlētājiem konkrēta pašatdeve. Ja spēlētājs nepakļaujas trenerim, tad ar varu uzspiest hokejistu izlasei – nav prāta darbs. Pat, ja viņš ir NHL zvaigzne.

Jānis Matulis

Daudzi hokeja fani varbūt vairs neatceras, ka Viktors Tihonovs 1981. un 1982. gadā uz pasaules čempionātiem nepaņēma Helmutu Balderi. Kaut Helmuts joprojām bija viens no labākajiem PSRS uzbrucējiem. Un nepaņēma Helmutu arī uz 1984. gada olimpiskajām spēlēm Sarajevā. Kaut iepriekšējā vakarā pirms komandas sastāva nosaukšanas toreizējam LPSR Sporta komitejas vadītājam Daumantam Znatnajam bija zvērējis, ka Helmuts ir sastāvā. Krievijas izlases treneris Vjačeslavs Bikovs vienu no KHL superzvaigznēm un vispār ļoti jauku cilvēku Alekseju Jašinu nav iekļāvis pat olimpiešu paplašinātajā kandidātu sarakstā. Jo neredz viņu kā centra uzbrucēju savā izlasē. Tihonovs toreiz gan Balderim vairāk atriebās par to, ka Helmuts nepalika CSKA, kur viņam bija paredzēta vieta CSKA un PSRS izlases supermaiņā Kasatonovs - Fetisovs, Balderis - Larionovs - Makarovs.

NHL to tagad moderni laikam sauc par trenera uzticēšanos spēlētājam vai neuzticēšanos. Tihonovs, uzskatot, ka viņš izaudzinājis Balderi kā hokejistu, gribēja, lai audzēknis seko viņam un palīdz realizēt viņa kā trenera projektu par supermaiņu.

Kolēģis Puče uzskata, ka Znarokam būtu jābrauc uz Ameriku skatīties, kā spēlē Kulda. Varbūt. Ja Znaroks būtu t.s. atbrīvotais treneris, tad viss ir skaisti, taču, tavu nelaimi, Oļega pamatdarbs ir Balašihas MVD. Un vēl. Viņam aizsargu šobrīd pietiek tāpat, un ar jauniņo Kuldu (1988) viņš nemaz nerēķinās. Kā ar spēlētāju Vankūverā. Zinu, ka tūdaļ saņemšu pārmetumus, ka aizstāvu Znaroku, bet... Kuru no šiem aizsargiem Kulda varētu izkonkurēt? Skrastiņu un Reķi? Bārtuli, Pujacu, Galviņu, Laviņu? Brāļus Rēdlihus? Jerofejevu? Sotnieku? Sorokinu? Tāpat jau trīs ir lieki. Un atšķirībā no Kuldas spēlē NHL, KHL vai DEL (Reķis).

Šaubos arī, vai trenerim jāapzvana visi jaunie un perspektīvie: sak, šoreiz es tevi neaicinu, bet nākotnē gan ar tevi rēķinos. Rietumu pasaulē to dara izlases ģenerālmenedžeris, mūsu gadījumā droši vien Māris Baldonieks. Taču ģenerālis, kurš izvēlas gvardi, ir Znaroks. Un morāle ir tikai viena: ja Vankūverā būs labs rezultāts, nosacīti ap 7., 8. vietu, tad viss ir OK. Ja Znaroks Krievijai, Čehijai un Slovākijai grupas turnīrā zaudēs ar 0:10, 0:9 un 0:8, tad skalpētāju saraksts būs gana plašs.

Jā, komunikācijas un cilvēcisko attiecību ziņā būtu ideāli, ja galvenais treneris aprunātos ar Ivanānu: ''Piedod, Raiti, es tev savā komandā neredzu pielietojumu..." un pēc kādas no KHL spēlēm saķertu aiz rokas Saulieti. Taču visā pasaulē nu jau sen ir divvirzienu kustība. Visticamāk, ka Ivanānam un Saulietim jāgaida savs treneris Latvijas izlasē, bet Kuldas laiks tur pienāks tāpat. Par to es nešaubos.