Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Latvijas lieliskākās sievietes. Top-12

Latvijas lieliskākās sievietes. Top-12
Anete Jēkabsone-Žogota - pārliecinoši starp visu laiku izcilākajām...

Foto: fibaeurope.com

Ir laiks atcerēties par dāmām. Par tām sportiskajām sievietēm, kuras dažādos apstākļos un laikos nesušas Latvijas vārdu tālu pasaulē. Manuprāt.Vien atgādinu: rindas kārtība nav vis pēc sasniegumu dižuma, bet gan atbilstoša laika ritumam. Turklāt – gan jau arī jums katram ir sava kārtība, savas lieliskās sporta sievietes prātā...

Erna Eltermane-Miķelsone

Līdz ar Elfrīdu Karlsoni Latvijas izcilākā sportiste pirmās republikas laikā. Kā tolaik bija ierasts – prasmīga uz visām kantēm, līdzdalīga daudzos sporta veidos, kuros allaž gūti arī lielāki vai mazliet mazāki panākumi. Pasaules studenšu čempione basketbolā 1933. gadā, otrās vietas ieguvēja Vispasaules Universiādēs 1935. un 1937. gadā. Seškārtēja Latvijas čempione. Vēl trīskārtēja Latvijas meistare tāllēkšanā un volejbolā, divkārtēja – galda tenisā, pa reizei augstlēkšanā un lodes grūšanā. Divi Latvijas rekordi tāllēkšanā. Gana?

Dzidra Uztupe – Karamiševa

Pirmā pēckara izcilniece Latvijā, PSRS basketbola izlases dalībniece, kur laikā no 1952. līdz 1962. gadam kļuvusi par četrkārtēju Eiropas čempioni. Pasaules sudrabs 1957. gadā. Trīskārtēja pasaules studenšu čempione. Pirmā TTT kapteine (1958. – 1963.) Četri PSRS čempiones tituli, trīs Eiropas kausi. 14 gadus bija TTT otrā trenere, komandas gara stiprinātāja. Trīsreiz vadījusi TTP komandu pēc Latvijas meistarsacīkšu zelta.

Inese Jaunzeme

Uz mūžiem – zelta meitene, kura 1956. gadā šķēpa mešanā Melburnas olimpiskajās spēlēs latviešu tautai (ne valstij) izcīnīja pirmo uzvaru visprestižākajās sacensībās pasaulē. Vēlāk sporta gaitas nācās ziedot profesijas apguvei medicīnā, izcili sasniegumi izpalika. Taču tas, kurš bubina: ko nu tā – vienreiz aizbrauca un vienreiz uzmeta – lai aizbrauc uz Melburnu un uzmet pats! Bet vispirms iecīnās PSRS izlasē...

Minjona Sakse

Pirmā latviete – pasaules čempione. Tas notika volejbolā, kad PSRS izlase uzvarēja Maskavā, 1952. gadā. Eiropas čempione 1958. gadā. Divkārtēja Vispasaules studenšu čempione. Eiropas meistarsacīkšu sudrabs 1955. gadā. 1948. gada Visssavienības skolēnu spartakiādes uzvarētāja. Viena no Latvijas sieviešu volejbola meistarības cēlājām.

Silvija Ravdone - Krodere un Skaidrīte Smildziņa-Budovska

Lai nu Mazais Slons un Lielais Slons topā paliek vienuviet tāpat, kā basketbola laukumā – Rīgas TTT un PSRS izlasē. Tie bija sešdesmitie gadi, kad viņas ieguva visu, ko vien tolaik sieviešu basketbolā varēja sasniegt: pasaules, Eiropas, PSRS un Latvijas čempionu titulus un metālus. Eiropas kausu. Uzvaru PSRS tautu spartakiādē. Žēl, dāmu baskets tolaik vēl nebija uzņemts olimpisko spēļu programmā. Uzvarētu arī tur...

Emīlija Putniņa - Sonka

Vispirms PSRS čempione 100 apļu braucienā trekā 1963. gadā, tad uzvarētāja grupas braucienā šosejā. Ar to ielauzās impērijas izlasē. Pasaules čempione grupas sacensībā riteņbraukšanā 1964. gadā Francijā. Turpmāk PSRS meistarsacīkstēs šosejā un trekā sešdesmitajos gados zelts, četras sudraba un četras bronzas medaļas. Daudzkārtēja Latvijas čempione. Sava laika populārākā sportiste Latvijā.

Renāte Lāce

Izcili talantīga vieglatlēte, kuras lieliski uzsākto karjeru skarbi pārtrauca smaga slimība un... nāve tikai 24 gadu jaunībā, 1967. gadā. 19 reizes labojusi Latvijas rekordus sprintā, barjerskrējienos, stafetēs un tāllēkšanā. Turpat arī daudzkārtēja Latvijas čempione. Pasaules rekordiste 1963. gadā 4 x 200 m stafetē ar PSRS izlasi. Vispasaules Universiādes divkārtēja čempione un vēl sudraba ieguvēja sprinta distancēs 1963. gadā. Bronza 1966. gada Eiropas meistarsacīkstēs. Uzvarētāja neskaitāmās prestižās sacensībās: Rīgas kausos, brāļu Znamensku balvas izcīņā, VACP spartakiādēs, Rīgas meistarsacīkstēs, Baltijas republiku spartakiādēs, Vissavienības studentu spartakiādēs...

Lāsma Avotiņa – Kauniste

Alfona Bērziņa, 1939. gada Eiropas un 1940. gada pasaules čempiona, audzēkne un Latvijas ātrslidošanas (!) tradīciju turpinātāja. 1969. gada absolūtā pasaules čempione, 1967. gadā pasaulē ieguva sudraba medaļa daudzcīņā. Vairākkārtēja PSRS čempione sešdesmitajos gados 1000 un 1500 metru distancēs. Daudzkārtēja Latvijas čempione. Pasaules ātrslidošanas veterānu (IMSSC) čempionātu uzvarētāja, medaļniece un rekordiste kopš 1994. gada. No 1975. līdz 1988. gadam (kad ātrslidošanu Latvijā likvidēja kā šķiru) sekmīgi strādāja par treneri.

Juliaka Semjonova

Mūsu Uļa – atzīta par Latvijas 20. gadsimta izcilāko sportisti. Basketboliste. Sākam skaitīt. Divkārtēja olimpiskā čempione – 1976. un 1980. gadā. Trīskārtēja pasaules čempione – 1971., 1975. un 1983. gadā. No 1968. līdz 1985. gadam desmit reizes guvusi Eiropas meistarsacīkšu zeltu. Vispasaules Universiādes čempione 1973. gadā. Vienpadsmit reizes ar TTT izcīnījusi Eiropas čempionvienību kausu. Rīgas TTT cīnījusies no 1967. līdz 1987. gadam, bijusi komandas kapteine. Piecpadsmitkārtēja PSRS čempione, četrkārtēja Tautu spartakiāžu uzvarētāja. Par sudraba un bronzas godalgām būtu lieki runāt. Laikaposmā starp 1970. un 1985. gadu 12 reizes atzīta par Latvijas izcilāko sportisti. 1993. gadā kā pirmā sportiste no Eiropas uzņemta Basketbola slavas zālē Springfīldā, basketbola dzimtenē. Tagad – Olimpiešu sociālā fonda prezidente.

Vera Zozuļa

Kamaniņu braucēja, kura Latvijai (diemžēl tolaik – PSR) izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu ziemas sporta veidos. Tas notika 1980. gadā Leikplesidā. Divkārtēja pasaules meistarsacīkšu uzvarētāja – 1978. un 1980. gadā, turpat sudraba (1977.) un bronzas (1981.) ieguvēja. Izcīnījusi Pasaules kausu 1982. gadā. Divkārtēja PSRS un divkārtēja LPSR čempione, atzīta par Latvijas izcilāko sportisti 1978. gadā. Kamaniņu braucēju trenere.

Jeļena Čelnova – Prokopčuka

Pēc uzvaras Ņujorkas maratonā 2006. gadā un otrās vietas Bostonā 2007. gadā, summējot klāt citus sasniegumus daudzās pasaulslavenās maratona trasēs, jūrmalniece izvirzījās par līderi WMM (pasaules lielāko maratonu) kopvērtējumā. Tas ir plaši ievērots un novērtēts ieguvums kā pašai sportistei (kurai maratons ir dzīvesveids), tā viņas pārstāvētajai Latvijai. Viņa Latvijas krāsas nesusi arī trijās olimpiskajās spēlēs. Pašu mājās vairāk nekā pussimt reižu izcīnījusi valsts čempiones titulu distancēs no 1500 metriem līdz pat maratonam. Latvijas rekordiste 3000, 5000, 10 000 metros, pusmaratonā un maratonā. Joprojām Jeļenu ceram kā pasaules maratona elites dalībnieci.

Anete Jēkabsone – Žogota

Basketbola dinastijas turpinātāja, atzīta par labāko basketbolisti Eiropā kā jauniešu, tā pieaugušo konkurencē. Nešaubīga Latvijas izlases līdere, kuras sniegums mums visiem vēl acu priekšā un sirdīs. Bija Latvijas delegāte WNBA. Kamēr gaidām viņas atgriešanos izlasē, Anete turpina krāt sasniegumus un titulus ārpus Latvijas. Sekojam un skaitām viņas panākumus.

Protama lieta, ka prātā tāpat mūsu izcilās vidusdistanču skrējējas Dzidra Levicka, Inta Kļimoviča, Ingrīda Verbele – Barkāne. Volejbolistes ar olimpisko, pasaules un Eiropas godiem: Tatjana Veinberga, Skaidrīte Plismane, Valentīna Varkēviča. TTT vadošās spēlētājas un visu komandas titulu īpašnieces Tamāra Kārkliņa – Hendele, Dzintra Grundmane, dvīņumāsas Maija un Maiga Salenieces. Šķēpa metējas Leolita Bļodniece, Elvīra Ozoliņa, Ināra Ošiņa – Aperāne, Tatjana Žigalova... Latviešu (diemžēl – ne Latvijas) sarakstos vieta būtu tāpat Austrālijas pilsonei, peldētājai Ilzei Konrādai un Kanādas ātrslidotājai Silvijai Burkai...

Gan jau jums prātā vēl kāda, kas izsējusies cauri gadu atmiņām.

     [+] [-]

, 2010-11-04 08:29, pirms 14 gadiem
Labs tops, varēja vēl bildes klāt pielikt, lai nav pašam jāmeklē. bet tā - super

  +1 [+] [-]

, 2010-11-04 16:25, pirms 14 gadiem
Vēl var pieminēt lēcēju Radēviču!!!

  -1 [+] [-]

, 2010-11-04 19:02, pirms 14 gadiem
Juliaka???
Ošiņ! Man liekas, ka Tev nav jāraksta par sportu... Vismaz šeit ne... Vienas auzas...