Pirms 10 gadiem. Hokeja "virtuve" vārās – Rīgā būšot profesionāls klubs

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 236 (2000. gada 29. maijs – 4. jūnijs)

Pprofesionāls hokeja klubs Rīgā?

Pirms 10 gadiem ažiotāža tika sacelta ap Rīgas „Dinamo”, nē, taču, - ap profesionālas hokeja komandas Rīgā pastāvēšanas iespējamību. Savu viedokli teica daudzi Latvijas hokeja guru. Šeit daži no viedokļiem.

Jānis Matulis, žurnālists: „Ja šobrīd runa ir par 300 000 latiem, tad ar šādu naudas summu profesionālu hokeja klubu noteikti var uzturēt. .. Runājot futbola kategorijās, 300 000 latu profesionālam klubam, manuprāt, nav pārāk liela naudas summa. .. Mums būtu jāpriecājas par profesionālu komandu jebkurā sporta veidā Latvijā. Uz "Liepājas metalurga" komandas bāzes, manuprāt, būtu jātaisa ASK hokeja klubs, kurā iesauktu tos hokejistus, kuriem pienācis dienesta laiks. Tikpat labi šāda komanda var bāzēties arī Daugavpilī. Pēdējo reizi pie mums vietējais hokejists cieņā bija turēts 1996.gadā, kad notika pirmais Latvijas Hokeja līgas čempionāts. .. Manuprāt, komplektējot komandu, tajā vietai vajadzētu atrasties visu vecumu hokejistiem. .. Ja klubs nostabilizēsies un tiešām būs profesionāls visās jomās un nozīmēs, tad tas jaunajiem būs labs mērķis, uz ko tiekties, jo viņi zinās, ka, sasniedzot labu meistarību, varēs nokļūt šajā komandā.”

Kirovs Lipmans, Latvijas Hokeja federācijas prezidents: „Latvijā jau sen bija nepieciešams spēcīgs profesionālais klubs. Un, jo vairāk tādu būs, jo komandām būs lielākas iespējas daļu ieguldītās naudas atpelnīt. It īpaši, ja klubam ir sava hokeja halle un līdz ar to - savi līdzjutēji. Latvijā hokejs ir cieņā un līdzjutēju interese ir milzīga, par ko varējām pārliecināties, kad mūsu izlase aizvadīja pārbaudes spēles Rīgā. Ja arī kāds klubs spēlēs augstā līmeni, tad cilvēki nāks uz spēlēm un būs gatavi šķirties no zināmas naudas summas. Vienlaicīgi lielāka interese būs sponsoriem, kuri redzēs, ka šajā lietā ir vērts ieguldīt naudu. .. Tad šobrīd uz Latviju var dabūt hokejistus, kuriem ārzemēs maksā sīknaudu. Piemēram, vienu vai divus tūkstošus dolāru mēnesī. Daudzi par šādu summu droši vien labprātāk gribētu spēlēt mājās. Runājot par līdzjutējiem, piemērs nekur tālu nav jāmeklē.”

Uģis Magone, bijušais LHF prezidents: „Profesionāla hokeja kluba radīšana ir vienīgā iespēja, kā izlasei vajadzīgos spēlētājus un tuvākās rezerves noturēt Latvijā. Šobrīd gadās tā, ka spēlētājs nav sasniedzis vajadzīgo meistarības līmeni, taču, lai nopelnītu, ir spiests doties spēlēt uz treššķirīgiem ārzemju klubiem, kur progresēt ir ļoti mazas iespējas. Šāds klubs ļautu pagarināt īso hokeja sezonu, kas sākas un beidzas ar Latvijas izlases gatavošanos un startu pasaules čempionātā. .. Zinot, kādas naudas summas grozās citos sporta veidos un pat ne augstākajā līmenī, šis lauciņš, ņemot vērā mūsu izlases veiksmīgo startu, nedrīkstētu palikt neizmantots un neapstrādāts. Protams, veidot profesionālu klubu, kurš spēlēs tikai Latvijā, nav nozīmes, jo vārīšanās savā sulā neveicinās hokejistu izaugsmi un līdzjutēju interesi, un līdzdalība Autrumeiropas Hokeja līgā daļēji šo jautājumu atrisinātu. .. Domāju, ka akcents vairāk būtu jāliek uz jauno hokejistu iespēlēšanu.”

Gints Bisenieks, Latvijas junioru (U-18) izlases treneris: „Latvijai ir vajadzīgs ne viens vien profesionāls hokeja klubs. .. Es uzskatu, ka šis jaunais klubs būtu jāveido uz junioru izlases bāzes un tas ar laiku varētu kļūt par pieaugušo komandu. .. Domāju, ka tie mūsu hokejisti, kas ārzemēs spēlē normālos klubos un līgā un saņem pieklājīgu atalgojumu, uz Rīgu nebrauks arī tādā gadījumā, ja jaunais klubs spēlētājiem maksās labas algas. .. Savukārt tie mūsu hokejisti, kas gadu no gada mētājas no kluba uz klubu un kādā no komandām nevar nobāzēties un nostiprināties, diez vai būtu jāizmanto kā pamats, komplektējot jauno komandu.

Sportacentrs.com atkāpe: 10 gadus atpakaļ neviens neatvēzējās uz klubu, kura klase un uzturēšanas izdevumi būtu pielīdzināmi šodien KHL spēlējošajam „Dinamo”. „Rīga 2000” patiešām tika nodibināta, piecreiz izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumu, Kontinentālā kausa izcīņā tika līdz finālturnīram un pat uzņēma Rīgā lokauta laikā pa Eiropu ceļojošo NHL hokejistu sastādīto komandu, līdz pirms 2009./2010. gada sezonas nogrima vēstures dzīlēs, pārveidota par Rīgas „Dinamo” farmklubu „Dinamo – Juniors”.

Marians Pahars slavas virsotnē

Pēc jau otrās futbola kluba „Southampton” sezonas, kad no izkrišanas no Premjerlīgas visticamāk klubu paglāba tikai Mariana Pahara gūtie vārti, „SA” intervēja sportistu.

„Anglijā futbols ir liels bizness, kurā tiek ieguldītas un pēc tam apgrozītas milzīgas naudas summas. .. Kad esi izgājis laukumā, nevari mierīgi pastaigāties. Skatītāji kliedz, lai spēlētājs skrien - un nekur nepaliksi, jāskrien pat tad, ja spēki jau ir izsīkuši. Ja iznāk izpelnīties skatītāju neuzticību, tad tas ir vēl sliktāk nekā trenera kritiskie vārdi. .. Varu būt gandarīts, jo līdzjutēji mani patiešām mīl. Kad saņemu bumbu, uzreiz skatītāji no vienas tribīnes, kas atrodas aiz vārtiem, sāk skandēt manu vārdu. Skaidrs, ka tādā situācijā spēlēju ar vēl lielāku iedvesmu. Viņi mani mīl, taču neteikšu, ka dievina. .. Gūt tik daudz vārtu premjerlīgā - tas man ir ļoti labs sasniegums, jo pat Latvijas čempionāta spēlēs neizcēlos ar tik augstu rezultativitāti. 13 vārtu Premjerlīgā varbūt nav daudz. .. Vislabāk atceros pēdējo rezultatīvo sitienu pret "Wimbledon", kad aizskrēju ar bumbu no savas laukuma puses līdz pretinieku soda laukumam, apspēlēju aizsargu un ar slīpu sitienu ieraidīju bumbu vārtos. .. "Southampton" komandai .. pērn rezultatīvākie bija Letisjē un Ostenstads, kuri guva pa septiņiem vārtiem, bet kluba galvenais varonis uzbrucējs Bītijs - piecus. ..

Starp leģionāriem un angļiem nav draudzīgu attiecību. Varam apmainīties jociņiem, taču starp mums pastāv lietišķas darba attiecības. Tomēr leģionāriem un angļiem nepastāv ģimeņu draudzība. Es savus angļu partnerus redzu vienīgi treniņos un spēlēs. ..

Esmu dzirdējis, ka par manu pārdošanu kluba vadība prasīs daudz. Apmēram astoņus miljonus sterliņu mārciņu. Tas šķiet nereāli, jo neviens tādu naudu nesamaksās. Domāju, ka kluba vadība var prasīt tik lielu summu tāpēc, lai nebūtu mani jāpārdod.”

Sportacentrs.com atkāpe: Ar divām pēc kārtas sezonām, kurās Marians izglāba „Sauthampton” vienību no Premjerlīgas atstāšanas, viņš uz visiem laikiem palicis kluba fanu sirdīs. Veiksmīgākā vārtu gūšanas ziņā Paharam bija 2001./2002. gada sezona ar 16 vārtiem čempionātā un Futbola asociācijas kausā, bet tad sākās traumas...

Pārējās tēmas

Hokejs. Beigusies fanošana par Sandi Ozoliņu un Kolorado „Avalanche” – zaudējums ar 2:3 Stenlija kausa pusfināla 7. spēlē pret Dalasas „Stars”. „SA” 1999./2000. gada sezonā ārvalstīs spēlējošus saskaitījusi 59 hokejistus, septiņus no tiem – NHL!

Futbols. Pirms 10 gadiem Latvijā ciemojās veseli trīs Džonsoni – Garijs vadīja Latvijas futbola izlasi, viņa brālis Pīters tikko bija iecelts par Latvijas U-18 izlases galveno treneri, bet 18 gadus vecais dēls Lī, kurš „Watford” sistēmā mēģināja kļūt par labu futbolistu, bija atbraucis uz Latviju, pavērties, kas te ir tik labs, ka uz šejieni pārcēlies gan tēvs, gan onkulis. Par Latvijas kausa ieguvējiem futbolā kļuvuši „Skonto” futbolisti, kas finālā ar 4:1 sagrāva „Liepājas Metalurgu”. 2 vārtus uzvarētāju labā guva Andrejs Rubins, bet zaudētājiem izcēlās... vēlākais „Skonto” futbolists Māris Verpakovskis. Uz pāris dienām Latvijā kopā ar Francijas policistu izlasi futbolā bija ieklīdis Pasaules kauss futbolā, un to publiski varēja apskatīt Rīgā un Ventspilī.

Intervijā „SA” motokrosists Lauris Freibergs, kurš kā pirmais pēc Viestura Gauša (tālajā 1990. gadā) Latvijai izcīnījis pirmos punktus pasaules čempionātos soloklasēs (250 kubikcentimetru), stāsta par to, kā Mantovas trasē Itālijā braucienu uzsācis līderpozīcijās, bet braucienos izcīnījis 7. un 9. vietu, un par to, ka neticētu, ja kāds pirms čempionāta teiktu, ka pēc 5 posmiem Lauris būs izcīnījis 17 punktu. Eiropas čempionātā vingrošanā brīvajās kustībās pie bronzas ticis Igors Vihrovs. Viņam arī augstā 6. vieta daudzcīņā. Jubilejas – desmitajā Rīgas maratonā pie uzvaras tika mājinieks Ziedonis Zaļkalns un Aušra Kavaļauskiene no Lietuvas. Eiropas čempionāta finālturnīrā pēc veiksmīgi aizvadītām kvalifikācijas sacensībām iekļuvušas Latvijas meiteņu volejbola un junioru handbola izlases, taču Latvijas zēnu izlasei volejbolā tas nav pa spēkam. Soļotāju Aigaru Fadejevu atkal „sit” – sacensībās Lakorunjā (Spānija) Aigars tiek diskvalificēts jau pēc finiša, un atņemta 3. vieta. Kristers Serģis muguras kaites dēļ nevar iziet uz starta Latvijas kausa izcīņas 2. braucienā. Andris Dambis uzvarējis arī Eiropas autokrosa čempionāta 2. posmā, pārliecinoši atrodoties kopvērtējuma vadībā (U. Traubergam otrā, I. Traubergam – ceturtā vieta). Arvis Piziks uzvarējis viendienas velobraucienā „Samsung Mobile GP” Dānijā (189 km).