30. nedēļa. Atnāca, ieraudzīja, uzvarēja

Dainis Āzens 2010-08-02 02:53

Ir panākumi, ko mēs sportā gaidām ar favorītu tiesībām, bet ir arī tādi, kuri kā komēta nokrīt uz galvas un kādu laiku neļauj attapties.

Apmēram tā varētu teikt par Inetas Radevičas izcīnīto zeltu Eiropas čempionātā vieglatlētikā Spānijas pilsētā Barselonā. Tā nebija, ka uz Radeviču necerējām, tomēr ar sezonas laikā uzrādītajiem stabilajiem rezultātiem vien, no kuriem labākais bija 6,76 metri, nevar cerēt izbrīnīt pārējās Eiropas labākās tāllēcējas. Kompānija Inetai bija labu labā – 7,42 metrus savulaik lēkuši krieviete Tatjana Kotova, Eiropas čempione telpās Ksenija Balta no Igaunijas, kopš 2002. gada septiņcīņā nepārspētā zviedriete Karolīna Klufta, divas no sezonas līderēm no Krievijas – Ludmila Kolčanova un Olga Kučerenko, divkārtēja pasaules čempionātu 4. vietas ieguvēja tāllēkšanā portugāliete Naide Gomeša, baltkrievu uzlecošā „zvaigzne” Nastasija Mirončika... Uz iekļūšanu finālā Radeviča varēja cerēt, labāko astotniekā varēja iekļūt, bet kam lielākam jau bija nepieciešams sevišķs zvaigžņu stāvoklis, un tas kā mozaīka salikās pa gabaliņiem vien.

Viens lēciens kvalifikācijas izpildīšanai un četri, lai sasniegtu Latvijas rekordu (6,92m), labojot citai krāslavietei Valentīnai Gotovskai piederējušo, un aizsūtītu visas pretinieces dziļā nokdaunā, no kura viņas neatguvās pēdējās divās lēcienu sērijās. Ŗadeviča ir pirmā latvijas vieglatlēte, kam izdevies uzvarēt Eiropas meistarsacīkstēs (līdz šim tas bijis pa spēkam tikai soļotājam Jānim Daliņam 1934. gadā Turīnā un barjersprinterim Staņislavam Olijaram 2006. gadā Gēteborgā. Turklāt bez zelta medaļas nāca vēl kāda atzinība – Eiropas Vieglatlētikas savienības interneta mājas lapā tagad Maskavā dzīvojošā Latvijas sportiste tika nosaukta par daiļāko tāllēcēju aprindās. Atpūsties gan laika tagad nebūs, jo nākas sniegt intervijas un izskatīt piedāvājumu plūdus startēt visdažādākajās sacensībās, trīs nākamos Dimanta līgas posmus ieskaitot.

Konkurencē ar Radevičas panākumu nobālēja pat Māra Štromberga BMX pasaules čempiona tituls. Izšķiršanās radīja grūtības, un tomēr vieglatlētika ir „sporta karaliene”, bet Eiropas čempionātā startēja 50 valstu sportisti, kamēr BMX – tikai divdesmit četru. Tas nenozīmē, ka pasaules čempiona tituls BMX neko nenozīmē, vien to, ka Radevičas uzvara atbalsojās visā pasaulē, kamēr Štromberga – BMX piekopjošajās valstīs. Māris šo titulu ir pelnījis jau kopš šķiršanās no tā pagājušajā gadā, un viņa uzvara Dienvidāfrikas Republikā bija vairāk kā pārliecinoša.

Pēc pusotras nedēļas cīņām pie otrās Eiropas čempionāta bronzas medaļas U-18 vecuma grupā tikuši basketbolisti, kuri kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā pusfinālā gan zaudēja Krievijai, toties spēlē par 3. vietu sagrāva pusfinālā tikai spēles galotnē ar vienu punktu nākamajiem čempioniem lietuviešiem zaudējušo Serbiju. Šī ir pirmā reize, kad vienā gadā Latvijas basketbolisti izcīna divus medaļu komplektus Eiropas čempionātā (vēl arī U-20 sieviešu izlases bronza).

Atzīmēšanu pelnījusi arī pasaules čempione skeitbordā Lienīte Skaraine, kura uzvarēja speciālajā slalomā, un Jānim Kuzminam, kurš ne tikai palīdzēja noregulēt Lienītes skrituļdēli, bet arī pats šajā disciplīnā izcīnīja sudrabu.