47. nedēļa. Vēl maziņš, bet, kas būs, kad izaugs?

Dinamo Rīgas hokejisti ar kolektīvu spēli beidzot sākuši vākt punktus, šādus tādus varoņdarbus turpinājis strādāt Valters Spānijā, un Daugaviņa atrašanās joprojām NHL klubā jau šķiet norma, tāpat kā viņa rezultativitātes punkti. Taču tāds skaits punktu, kā izgājušajā nedēļā sasita nedēļas varonis, visiem iepriekš nosauktajiem tikai sapņos rādās.

Pagājušās nedēļas viducī uz olimpiādi bija sataisījusies Latvijas vīriešu volejbola izlase. Protams, pie favorītiem mūsējie nepiederēja, jo Francijā atšķirībā no pretiniekiem grupā čehiem nebija ieņēmuši desmito vietu iepriekšējā pasaules čempionātā un kā beļģi rudenī spēlējuši Eiropas čempionāta finālturnīrā. Arī Latvijas izlases (kopā ar grieķiem) izmitināšana aiz Francijas robežas – Beļģijā ne par ko labu Latvijas izlasei neliecināja – pret favorītiem tā neizturas...

Ja skatāmies uz turnīra sportiskajiem rezultātiem, divi zaudējumi ir un paliek tādi, daudz nevērojot, vai piedzīvoti ar 2:3 kā pret čehiem (tomēr patīkamāk, un par to dod punktu turnīra tabulā), vai ar 0:3 kā pret beļģiem. Kas tad tur atzīmējams?

Tomēr patīkamo var atrast arī šajā situācijā, pareizāk sakot, tas atradās pats. Vēl tikai jāpasaka, ka uz turnīru Turkvā šoreiz pleca traumas dēļ nevarēja doties pēdējo gadu Latvijas labākais spēlētājs un komandas līderis diagonālais spēlētājs Gundars Celitāns. Tā kā diagonāles loma komandas uzbrukumā volejbolā ir viens no izšķirošajiem faktoriem uzvaras izcīnīšanā, bija bažas pirms turnīra par to, vai nākamnedēļ tikai 21 gada robežu sasniedzošais viņa aizstājējs Hermans Egleskalns varēs aizstāt pieredzējušo buku Gunču?

Otrajā olimpisko spēļu kvalifikācijas kārtā augustā divās spēlēs ar Ungāriju Hermanam tas izdevās tīri labi. Pirmajā no tām izbraukumā spēle nevedās Celitānam, tāpēc pie teikšanas vairāk tika Egleskalns un bildi nesabojāja, pat vēl vairāk – sita labi un precīzi. Tomēr viens ir tad, kad pretī nāk Ungārija, otrs, kad tevi eksaminē izlases, kuras uzskatāmas par labāko Eiropā otro ešelonu. Šosezon Čempionu līgā Beļģijas kluba „Noliko” sastāvā spēlējošais volejbolists apliecināja, ka uz viņu var droši paļauties. Pirmajā spēlē pret čehiem, kura gan laba padevās gandrīz visai Latvijas izlasei, Hermans piecos setos saskaldīja 36 punktus, turklāt ar diagonālei teicamu sekmīgo uzbrukumu procentu 60%! Tā vēl būtu tikai puse veiksmīgā snieguma. Pretī, otrpus tīklam naglas mūsu laukuma pusē dauzīja arī Eirolīgā spēlējošais čehu līderis Jans Štokrs. Ja ņem vērā, ka viņš pārstāv Trentino „PlanetWin365”, klubu, kurš pagājušajā sezonā vinnēja Eiropas Čempionu līgā, pats bija tā sastāvā un viņam Čehijas izlase uzticēja katru otro, trešo uzbrukumu, fakts, ka Egleskalns sasita 36 punktus, bet Štokrs – „tikai” 34 ar uzbrukuma efektivitāti 52 procenti, jāizdara secinājumi:

1) Egleskalns teicami aizstāja savainoto Celitānu,
2) no viņa var izveidoties pašas augstākās klases, Čempionu līgas labāko komandu spēlētājs,
3) Latvijas izlasē ir parādījies vēl viens līderis,
4) pretiniekiem par viņa neitralizēšanu, piemēram, Latvijas izlases rindās jādomā jau tagad, un ne mazāk par Gunčas apturēšanu.

Arī otrajā spēlē, kas visai Latvijas izlasei padevās sliktāk, jo ļoti labi spēlēja arī pretinieki beļģi, Hermans regulāri caursita beļģu bloku un aizsardzību, gūdams 16 punktus un būdams pretinieku Sama Dero un Brama van den Drīsa augstumos punktu gūšanā.

Celitāna prombūtne deva Hermanam iespēju sevi parādīt no vislabākās puses, un Egleskalns to izmantoja. Atšķirībā no Gunčas Hermans pagaidām vēl nav tik jaudīgs, taču viņš to kompensē ar daudzveidīgiem sitieniem, necenšoties par katru cenu izsist cauri blokam, bet sist tā, lai gūtu punktus. Varbūt tāpēc viņš nemanāmi salasa daudz punktu bez ārēja spožuma. Protams, arī viņam abas spēles nepagāja viļņa virsotnē. Piemēram, mačā ar čehiem volejbolists nosēdās, un prasījās viņu uz brīdi nomainīt, taču nebija ar ko. Arī pieredzes vēl nav tādas kā rūdītajiem pretiniekiem, tomēr viņam vēl ir tikai 20 gadu un labākie volejbolista gadi vēl tikai priekšā. Cerēsim, ka tā būs arī Latvijas izlasei.