Nedēļa sporta vēsturē. Urugvaja kā pirmā
1930. gada 30. jūlijā Urugvajas izlase kļuva par pirmo pasaules čempionvienību futbolā. Montevideo "Centenario" stadionā 93 000 skatītāju klātbūtnē mājinieki ar 4:2 pieveica Argentīnu, lai gan pirmajā puslaikā bija nonākuši 1:2 zaudētājos. Čempionu sastāvā spēlēja uzbrucējs Kastro, kam trūka vienas rokas, tas gan viņam netraucēja gūt vienus no vārtiem.
1928. gada olimpisko spēļu finālā urugvajieši Argentīnu pārspēlē jau bija pieveikuši ar 2:1, un kaimiņi alka revanšu. Lai redzētu šo atriebību, turklāt pretinieku zemē, uz Montevideo devās desmit kuģi ar argentīniešu līdzjutējiem. Netrūka arī karsēju, kuri ceļojumam izmantoja lidaparātus. Katrā ziņā, lai atbalstītu savējos, uz Urugvajas galvaspilsētu devās no 10 līdz 15 tūkstošiem Argentīnas fanu. Tas solīja nokaitētu atmosfēru tribīnēs.
Diemžēl Montevideo osta izrādījās pārpildīta, un lielākajai daļai no ceļojumā devušamies kuģiem nācās noenkuroties tālu no spēles norises vietas, un daudzi līdzjutēji tā arī nepaspēja uz stadionu.
"Centenario" stadiona vārtus atvēra sešas stundas pirms mača sākuma, un tribīnes ātri vien piepildījās. Oficiālā statistika vēsta, ka spēli klātienē vēroja 93 000 skatītāju.
Pirms finālmača notika interesanta epizode - urugvajiešu un argentīniešu kapteiņi nespēja vienoties, ar kuras komandas bumbu spēlēt pirmajā puslaikā. Jautājumu nācās risināt ar izlozes palīdzību, un veiksme bija Argentīnas pusē.
Salīdzinājumā ar pusfinālspēli pret Dienvidslāviju (6:1) mājiniekiem bija tikai viena maiņa sastāvā - apslimušo Anselmo aizstāja Kastro, kam kopš 13 gadu vecuma trūka labās rokas apakšdelma (to amputēja pēc elektriskās strāvas trieciena radītājiem audu bojājumiem).
Argentīniešu rindās laukumā izgāja Monti, kam pirms spēles anonīmi tika piedraudēts ar nāvi. Maču tiesāja beļģu arbitrs Jons Langenuss, ko, lai parūpētos par amatpersonas drošību, apstiprināja tikai dažas stundas pirms spēles. Viena no viņa prasībām bija, lai stundas braucienā attālumā no arēnas uzreiz pēc finālsvilpes ceļojuma gatavībā būtu kuģis, ar kuru nepieciešamības gadījumā glābties.
Mājinieki ar Pablo Dorado pūlēm atklāja rezultātu, taču Argentīna izskatījās visnotaļ nopietns pretinieks. Jau pēc astoņām minūtēm, atsaucoties uz Fereiras piespēli gar vārtiem, Karloss Puselje panāca izlīdzinājumu. Neilgi pirms pārtraukuma Argentīnas labākais vārtu guvējs šajā turnīrā Giljermo Stabile izvirzīja viesus vadībā ar 2:1.
Urugvajiešu kapteinis Nazaci protestēja, uzskatot, ka Stabile bijis aizmugures stāvoklī, taču Langenuss palika nelokāms. Otrajā puslaikā urugvajieši pamodās, lai gan Monti radās lieliska iespēja panākt 3:1. Mājinieki uzbruka vareni, un Pedro Sea izlīdzināja rezultātu. Desmit minūtes vēlāk Santoss Iriarte izvirzīja Urugvaju vadībā, bet punktu mačam pielika Kastro.
Langenuss finālsvilpi deva minūti vēlāk, un Urugvaja savam olimpisko čempionu titulam pievienoja arī pirmā Pasaules kausa ieguvējas nosaukumu. Žils Rimē pasniedza turnīra galveno balvu (30 cm augsto un četrus kilogramus smago zelta statueti), ko vēlāk nosauca viņa vārdā, Urugvajas Futbola asociācijas vadītājam Raulam Hudem. Montevideo savu elku uzvaru svinēja vairākas diennaktis, bet 31. jūliju pasludināja par valsts svētkiem.
Un vienīgi Buenosairesā par notikušo nebija sajūsmā - Urugvajas konsulāts tika pamatīgi apmētāts ar akmeņiem. No pirmā Pasaules kausa izcīņas finālspēlē laukumā izgājušajiem futbolistiem šobrīd dzīvs ir tikai viens - Argentīnas izlases uzbrucējs Fransisko Veraljo.
Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā
26. jūlijs
2009 Alberto Kontadors otro reizi uzvar "Tour de France" velobraucienā. Līdz šim no spāniešiem tikai viņam un slavenajam Migelam Indurainam izdevies šajās sacensībās uzvarēt vairāk par vienu reizi. Šogad Kontadors tika pie trešā titula.
2006 Itālijas futbola federācija par 2005./06. gada A sērijas uzvarētāju pasludina Milānas "Inter". Sarunāto spēļu skandālā iesaistītajai Turīnas "Juventus" atņem 2005. un 2006. gada titulus. Turīniešus izmet uz B sēriju, bet citiem skandālā iesaistītajiem klubiem "Milan", "Fiorentina", "Lazio" un "Reggina" atņem punktus nākamajā čempionātā.
1996 Peldētāja Emija van Daikena kļūst par pirmo amerikāņu sievieti, kura vienā olimpiādē izcīnījusi četras zelta medaļas. Ceturto augstākā kaluma godalgu Atlantas spēlēs van Daikena izcīna 50 m brīvā stila distancē.
1983 Čehu skrējēja Jarmila Kratohvilova 32 gadu vecumā uzstāda pasaules rekordu 800 m distancē - 1:53,28. Lielu iespaidu uz viņas karjeru atstāja daudzie savainojumi un veselības problēmas, tādēļ Kratohvilova vienmēr atradās Maritas Kohas ēnā. Tomēr 1983. gadā viņa beidzot sasniedza sportiskās formas virsotni, uzstādot pasaules rekordu, kas noturējās vairāk par 20 gadiem. Pasaules čempionātā 10 dienu laikā Kratohvilova izcīnīja zelta medaļas 400 m (ar pasaules rekordu 47,99 s) un 800 m.
1971 Muhameds Alī cīņā par pasaules čempiona titulu boksā supersmagsvariem pieveic Džimiju Elisu un atgūst jostu, ko viņam atņēma pēc atteikšanās no karadienesta ASV armijā.
27. jūlijs
1996 Atlantas Olimpiskajā parkā eksplodē spridzeklis, un bojā iet divi cilvēki, bet 111 gūst ievainojumus. Spridzinātāju Ēriku Robertu Rūdolfu apcietina 2003. gada maijā un viņam piespriež mūža ieslodzījumu.
1996 Britu airētājs Stīvens Redgreivs kļūst par ceturto sportistu, kurš izcīnījis zelta medaļas četrās olimpiādēs pēc kārtas.
1996 Kanādietis Donovans Beilijs Atlantā uzstāda pasaules rekordu 100 m skrējienā - 9,84 s.
1993 Kubietis Havjers Sotomajors Salamankā uzstāda pasaules rekordu augstlēkšanā - 2,45 m. Šis rezultāts joprojām nav pārspēts.
1993 27 gadus vecais Bostonas "Celtics" NBA kluba basketbolists Redžijs Lūiss treniņa laikā mirst ar sirds nepietiekamību. Vēlāk tika konstatēts, ka Lūiss lietojis kokaīnu, un tas sekmējis sirdsdarbības problēmas.
1993 NBC TV par 456 miljoniem USD iegādājas translācijas tiesības no 1996. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.
1986 Gregs Lemons kļūst par pirmo amerikāni, kurš uzvarējis "Tour de France" velobraucienā.
1976 Krievu šaha lielmeistars Viktors Korčnojs Amsterdamā pieprasa politisko patvērumu. Vēlāk viņš kļūs par Šveices pilsoni.
1963 17 gadus vecais amerikāņu peldētājs Dons Šelanders kā pirmais pasaulē 200 m brīvā stila distanci veic ātrāk par divām minūtēm - 1:58,8. Karjeru viņš beigs 1968. gadā ar piecām izcīnītām zelta medaļām divās olimpiskajās spēlēs.
1924 Parīzē noslēdzas VIII vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalījās 3089 sportisti no 44 valstīm.
28. jūlijs
2000 109 gadus vecais Džeks Lokets (dzimis 1891. gadā, piecus gadus pirms mūsdienu olimpisko spēļu dzimšanas) kļūst par vecāko olimpiskās lāpas stafetes dalībnieku.
1999 72 gadus veco Ferencu Puškašu pagodina ar iecelšanu Ungārijas sporta labas gribas vēstnieka statusā.
1997 NHL kluba Ņujorkas "Rangers" centra uzbrucējs Marks Mesjē paraksta trīs gadu līgumu par 20 miljoniem USD ar Vankūveras "Canucks".
1984 Losandželosā atklāj XXIII vasaras olimpiskās spēles.
1962 Pēc VFR futbola izlases zaudējuma 1962. gada Pasaules kausa izcīņas 1/4 finālā Vācijas futbola asamblejā pēc Hermaņa Noibergera iniciatīvas pieņem lēmumu sākot ar 1963./64. gada sezonu izveidot federālo līgu ar 16 komandu līdzdalību.
1948 Sers Ludvigs Gutmans dienu pirms Londonas olimpiādes atklāšanas sarīko kara veterānu, kuri iziet reabilitācijas kursu, sporta spēles, kas ir paralimpisko spēļu (pirmo reizi notiek 1960. gadā Romā) priekštece.
1928 Amsterdamā atklāj IX vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalās 2724 sportisti un 290 sportistes no 46 valstīm. Pirmo reizi dāmas sacenšas vieglatlētikā.
29. jūlijs
2001 Kolumbija pirmo reizi izcīna Amerikas kausu futbolā, finālspēlē Bogotas "El Campin" stadionā ar 1:0 pieveicot Meksiku. Jau dažas minūtes pēc spēles beigām sajūsminātie līdzjutēji izskrēja ielās, lai svinētu visu nakti (trīs bojāgājušie).
1996 Karls Lūiss izcīna olimpisko zelta medaļu tāllēkšanā, kļūstot par piekto sportistu olimpiskajā vēsturē, kurš ticis pie augstākās godalgas četrās spēlēs pēc kārtas.
1995 Monika Seleša savā atgriešanās spēlē tenisā pieveic Martinu Navrātilovu.
1989 Havjers Sotomajors Sanhuanā Karību jūras valstu spēlēs uzstāda pasaules rekordu augstlēkšanā, pārvarot 2,44 m.
1948 Lielbritānijas karalis Džordžs VI Vindzors Londonā atklāj XIV vasaras olimpiskās spēles. XII un XIII vasaras spēles nenotika Otrā pasaules kara dēļ. Japāna un Vācija netiek pielaista spēlēm, nepiedalās arī PSRS. Kopumā Londonā startē 4002 sportisti un 398 sportistes no 59 valstīm. "Lidojošā holandiete" Fanija Blankersa-Koena izcīna četras zelta medaļas (100 m, 200 m skrējienos, 80 m barjerotajā distancē un 4x100 m stafetē).
1874 Majors Volters Koptons Vingfīlds patentē pārvietojamo tenisa kortu.
30. jūlijs
1984 Vācu peldētājs Mihaels Gross kļūst par pirmo Losandželosas olimpiādes divkārtējo čempionu (200 m brīvajā stilā un 100 m tauriņstilā).
1966 Anglija pirmo reizi kļūst par pasaules čempioni futbolā. 8. Pasaules kausa izcīņas finālmačā Vemblija stadionā Londonā angļi papildlaikā ar 4:2 pārspēj VFR. Azerbaidžāņu līnijtiesnesis Tofiks Bahramovs atzīst par ieskaitāmiem angļu negūtus vārtus. Papildlaika 10. minūtē Džefs Hērsts izdara sitienu, bumba trāpa pa pārliktni un atlec laukumā, atsitusies pret zālāju laukuma pusē... Portugāles izlases līderis Eisebio ar deviņiem gūtiem vārtiem kļūst par turnīra rezultatīvāko spēlētāju.
1932 Losandželosā atklāj X vasaras olimpiskās spēles.
31. jūlijs
1928 Par pirmo sievieti, kura izcīnījusi olimpisko zelta medaļu vieglatlētikā, kļūst poliete Halina Konopacka. Amsterdamas olimpiādē viņa uzvar diska mešanā.
1. augusts
2002 Prezidents Vitorio Ceči nav spējīgs atmaksāt 22 miljonu kredītu un glābt Itālijas futbola klubu "Fiorentina" no bankrota. Bankrota procedūra tiek veikta vienā no Itālijas prestižākajiem futbola klubiem. "Fiorentina" tika dibināta 1826. gadā un divas reizes (1956., 1969.) izcīnīja Itālijas čempiones titulu.
1999 60 000 skatītāju atnāk uz Enco Frančeskoli atvadu spēli futbolā - Buenosairesas "Estadio Monumental" stadionā "River Plate" ar 4:0 pieveic "Pegnarol".
1996 Franču sprintere Marī Žozē Pereka Atlantas olimpiādē izcīna zelta medaļu 200 m skrējienā. Pereka kļūst par otro vieglatlēti pēc Valērijas Brisko-Hūksas (Losandželosa, 1984.), kura vienā olimpiādē uzvarējusi gan 200, gan 400 m skrējienos.
1996 ASV izcīna pirmās zelta godalgas sieviešu futbolā olimpiskajās spēlēs. Finālā amerikānietes ar 2:1 pieveic Ķīnu. 76 481 skatītājs klātienē vēro šo maču, uzstādot jaunu ASV sieviešu sacensību apmeklētības rekordu.
1991 No lielā futbola atvadās argentīniešu zvaigzne Djego Maradona.
1987 Cīņā par pasaules čempiona titulu boksā supersmagsvariem Maiks Taisons 12 raundos tiek galā ar Toniju Takeru.
1986 Leģendārais tenisists Džons Makinrojs apprecas ar aktrisi Teitumu O'Nīlu (aktiera Raiena O'Nīla meitu).
1982 Amerikānis Gregs Luganiss kļūst par pirmo daiļlēcēju, kurš 11 mēģinājumos nopelna atzīmes, kas pārsniedz 700 punktu robežu (752,67).
1980 VDR sportists Gerds Vesigs Maskavas olimpiskajās spēlēs labo pasaules rekordu augstlēkšanā - 2,36 m.
1976 Austriešu F1 pilots Nikijs Lauda avārijā Nīrburgringā gūst dzīvībai bīstamus apdegumus. Rētas viņa sejā redzamas vēl šobaltdien.
1976 Monreālā finišē XXI vasaras olimpiskās spēles. Par godalgām cīnījās 4384 sportisti un 1251 sportiste no 92 valstīm. 22 afrikāņu valstis boikotēja olimpiādi. Kanādieši olimpisko objektu celtniecībā un atjaunošanā iztērēja 1,5 miljardus USD. Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs medaļas sadala basketbolistes un handbolistes. Kanāda netiek ne pie vienas zelta medaļas.
1936 Ādolfs Hitlers Berlīnē atklāj XI vasaras olimpiskās spēles.