Pirms 10 gadiem. Artūrs Irbe: „Nav ko gaidīt objektīvu tiesāšanu – mēs tur neesam vajadzīgi...”

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 235 (2000. gada 22.–28. maijs)

Latviju atkal „nozāģē”...

„Sporta Avīzes” intervijā ar Latvijas „mūri” Artūru Irbi pēc Latvijas izlases fantastiskā snieguma Sanktpēterburgā, kad apstāties nācās tikai ceturtdaļfinālā pret Čehiju, galvenais „strēlnieks” un 1917. gada revolūcijas murgu importētājs revolūcijas šūpulī Irbe, kā parasti, ir maksimāli atklāts:

„- Šis čempionāts pierādīja: lai gan tā nepaliek jaunāka, mēs pierādījām, ka šajā līmenī spējam cīnīties un ka jaunos apstākļos - ar vienotu kolektīvu un jaunu treneru sastāvu - izlase ir spējīga uz kaut ko vairāk. Es domāju, ka pārmaiņas nākušas tikai par labu un rezultāts ir tāds, kas atmiņā saglabāsies vēl ilgi. Un šī viena spēle - tā bija vēsturiska. Vai un kad vēlreiz kaut kas tāds vēl būs, grūti spriest.
- Tātad var teikt, ka spēle ar Krieviju šajā čempionātā bija galvenā?
- Tagad tā sanāk.
- Daudz tika runāts, ka pēc šīs spēles komanda jau bija izsmēlusi savas galvenās uzvaras emocijas. Vai tu tam piekrīti?
- Es domāju, ka emocijas bija arī turpmāk, kaut vai spēlē pret amerikāņiem. Taču tur sāka pietrūkt spēka, un mačā pret Šveici tā vairs nebija vispār. Pret čehiem jau bija mana kļūda un tiesnešu darbība - pēdējās divās spēlēs jau bija skaidri redzams, ka mums uz objektīvu tiesnešu darbību nav ko cerēt. Tā ir realitāte.
- Kāpēc tas tā ir - galu galā Latvija A grupā spēlē ne pirmo vai otro gadu?
- Es domāju, ka tas ir tīri finansu jautājums. Viņiem ir vajadzīgi šveicieši, amerikāņi, čehi, vācieši, japāņi... Tie paši spāņi un holandieši būtu baigi vēlamie. Mēs neesam ekonomiski spēcīga valsts, bet pasaules čempionāts un Starptautiskā hokeja federācija jau sen ir kļuvuši par biznesa pasākumu. Mēs varam piedāvāt tikai sportu, un tāpēc arī turpmāk nāksies rēķināties ar neobjektivitāti.
- Tā ir kopējā politika vai tomēr atsevišķu tiesnešu aizspriedumi?
- Tā ir kopējā hokeja politika, nevis atsevišķu tiesnešu nemākulība. Protams, katram tiesnesim ir savas kļūdas un savas antipātijas pret kādu komandu vai spēlētāju, uz ko tie var reaģēt. Es nevaru pārmest, ka kāds tika uzpirkts, taču skaidrs ir viens: mēs tur neesam vajadzīgi, bet Šveices izlase ir vajadzīga kā ēst.
- Vai, ja, piemēram, "Ventspils nafta" būtu IIHF sponsoru vidū, situācija būtu citādāka?
- Iespējams. Organizācijas un firmas, kas iegulda šajā pasākumā naudu, ar cerībām raugās uz savas valsts izlasi un teorētiski vēlas to redzēt augstās vietās. Tās sagaida zināmu scenāriju un negrib redzēt pasaules čempionāta pusfinālā Latviju, Ukrainu, Baltkrieviju un, teiksim, Zimbabvi. Tas nevienam nav vajadzīgs.”

Sportacentrs.com atkāpe: Diemžēl nekas tiesāšanas jautājumā nav mainījies, jo tiesneši turpina kļūdīties par sliktu pretiniekiem, bet Latvijas hokejisti (basketbolisti, volejbolisti, futbolisti) to turpina minēt kā attaisnojumu sliktajiem rezultātiem. Turklāt kļūdas par labu pretiniekam nezin kāpēc ir daudz labāk redzamas un iespiežas atmiņā kā tās, kas nāk par labu Latvijas komandām. Tomēr nevar noliegt, ka dažādos sporta veidos pēc tiesnešu kļūdām par sliktu Latvijas vienībām pietiekami daudzi tiesneši ir aizsūtīti „trimdā” vai viņiem noteikts spēļu „celibāts”.

Hokeja izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs māk iekulties nepatikšanās uz līdzenas vietas...

Haralds Vasiļjevs izlasē ienāca ar blīkšķi, vispirms paziņojot, ka tajā vietas nebūs tās ilggadējam līderim un pusdieva kārtā (ripas „ar gaļu” 1996. gada pasaules čempionāta B grupa šveiciešu vārtos dēļ) ieceltajam pašreizējam „OHK Dinamo” un Latvijas izlases galvenajam trenerim Oļegam Zvarokam. Pēdējais ilgi šo krupi nevarēja norīt, bet daļa viņa bijušo cīņubiedru protestēja visādos veidos, sākot ar atteikumu izlasei (Čudinovs) un beidzot ar nevardarbīgu pretošanos.

Nākamais krieviski runājošajiem veterāniem nesaprotamais solis bija valsts valodas ieviešana treniņos un ģērbtuvēs, piemēram, ko vērts ir šāds sauklis: „Neskati vīru no cepures!” Komandas gars palīdzēja par „ugunsdzēsēju” izsauktajam Vasiļjevam 1999. gada novembrī turnīrā Šefīldā komandas veterānu un galvenā trenera Leonīda Beresņeva vadības no A grupas izkritušo Latvijas izlasi tajā atgriezt. 2000. gada pasaules čempionātā Sanktpēterburgā Vasiļjeva vadītā Latvijas izlase vispār kļuva par Krievijas zvaigžņu izlases lielāko murgu, izcīnot ļoti augsto 8. vietu, bet savā nacionālismā treneris pārcentās...

„Kad pēc pēdējās spēles čempionāta triju labāko spēlētāju balvas saņēma Irbe, Skrastiņš un Vītoliņš, ģērbtuvēs vēl ilgu laiku bija dzirdamas neapmierinātas balsis, jo visi, kas bija Pēterburgā, redzēja un saprata, ka Vītoliņa vietā bija jābūt Beļavskim. Maticins Vasiļjevam pateica acīs, ka viņš ir izjaucis labo kolektīvu, kas pirms tam bijis Latvijas izlasē, Kerčs sarunā ar "Lauku Avīzes" žurnālistu Jāni Matuli pateica, ka "Vasiļjevs nav treneris, un viņa komandā es vairs nespēlēšu". Pat komandas kapteinis Vītoliņš atceļā vilcienā izteicās, ka viņš jau varot to balvu atdot Beļavskim. Savukārt pats Vasiļjeva neatzītais Beļavskis privātā sarunā izteicies, ka viņam nevajag to pulksteni vai patvāri, bet gods būt starp trim labākajiem viņam esot svarīgs.”

„Bez skaļiem vārdiem neiztika arī uz komandas soliņa spēļu laikā. Tie, kas atradās tuvāk soliņam, dzirdēja, ka Latvijas izlases vecākais treneris savus spēlētājus pēc neveiksmēm laukumā sauca gan par idiotiem un kretīniem, gan arī Znaroka leksikā. Spēlē ar amerikāņiem Tambijevs neizturēja un pasūtīja galveno turpat, kur pērn Žoltoks Balderi, proti, vieglā pastaigā uz vīrieša dzimumlocekļa. Negribu apgalvot, ka tādēļ Ļoņa tika pārcelts uz ceturto maiņu, kad no ASV ieradās Vasiļjeva dēls Herberts, taču zināms subjektivitātes moments vecākā trenera darbībā bija. Negribu apvainot Tambijevu simulācijā, taču, ja mačā ar čehiem viņš laukumā tiktu starta piecniekā, esmu pārliecināts, ka cirkšņa sastiepuma sāpes tiktu pieciestas.” Par vēl vienu kuriozu kļuva aizsarga Artūra Kupaka ignorēšana ar par folkloru kļuvušo un ne pēdējo reizi Latvijas hokeja izlases sakarā minēto sakramentālo frāzi: „Man nav Kupaka tālruņa numura.”

Mazāk ievēroti palika Haralda plusi. „Vasiļjevs sarunās ar presi čempionāta laikā nevienu spēlētāju nekritizēja. Pat otrādi - kad žurnālisti mēģināja dabūt no viņa ārā kritikas vārdus par aizsarga Igora Bondareva ne visai pārliecinošo spēli, Vasiļjevs bija kā mūris un Somijā spēlējošo Igoru aizstāvēja kā mācēdams. .. Bez labas gaisotnes radīšanas izlasē (uz to norāda visi latviešu puiši, kā arī lielākā daļa cittautiešu) pie jaunā trenera plusiem noteikti jāpieskaita spēles organizācija aizsardzībā. Pārvarēt mūsu izlases aizsardzības bastionus, kad spēle no rokas gāja arī Irbem, nebija viegli. Lielāko daļu maču mūsējie aizvadīja uz augsta emocionālā pacēluma viļņa. Vasiļjeva vislielākais panākums, protams, ir uzvara pār Krieviju.”

Sportacentrs.com atkāpe: Haralda Vasiļjeva taisnais raksturs ne vienam vien patmīlim neiepatikās, tai skaitā LHF prezidentam Kirovam Lipmanam, kurš Vasiļjevu pie pirmās izdevības (pirmā neizpildītā uzdevuma jau nākamajā pasaules čempionātā Vācijā) palaida uz visām četrām debess pusēm. Lipmanam nepatīk, ka viņu kritizē...

Ar Lakuču no lūzeriem līdz olimpisko medaļu pretendentiem!

Ja kāds vēl atceras, desmit gadus atpakaļ Latvijai riteņbraukšanā bija divi pasaules klases trekisti Ķiksis un Bērziņš. Kad viņiem tika pielikts klāt tagadējais BMX olimpiskā čempiona Māra Štromberga treneris un Pekinas olimpiādes dalībnieks šajā disciplīnā Ivo Lakučs. Pirmajās sacensībās uzrādītajam rezultātam nebija gatavs noticēt pat trijotnes treneris Vladimirs Ļeonovs, bet konkurenti vispār bija „autā”...

„Latvijas trekisti Pasaules kausa izcīņas pirmajā posmā Maskavā sagādāja patīkamu pārsteigumu, kas ļauj cerīgi lūkoties Sidnejas olimpiādes virzienā. Olimpiskajā sprintā mūsu trio - Ivo Lakučs, Viesturs Bērziņš, Ainārs Ķiksis - izcīnīja trešo vietu, aiz sevis atstājot tādas komandas kā Francija un Vācija. .. Ivo Lakučs, pirmo reizi startējot treka sacīkstēs, paveica brīnumu, olimpiskajā sprintā pirmo apli veicot lielmeistara ātrumā. ..
"Godīgi sakot, pirms olimpiskā sprinta domāju, ka mēs labākajā gadījumā varētu aizķerties aiz sestās vietas," pēc sacīkstēm teica Vladimirs Ļeonovs, kurš kā treneris vakar saņēma visvairāk rokasspiedienu. Konkurenti nebija gaidījuši, ka Latvijas komanda uzrādīs tik labu rezultātu un izcīnīs bronzas medaļas, jo nezināja, ka mūsu izlasē ir parādījies jauns dalībnieks Ivo Lakučs, kurš pirmo apli veica par sekundi ātrāk, nekā to bija iespējis treniņos. "Sen tā nebiju juties," savas emocijas neslāpa V.Ļeonovs. .. "Nu jau mēs varam izvirzīt arī augstākus mērķus. Ivo progresē nevis pa nedēļām, bet pa dienām, un tas, ka mēs šodien uzrādījām labāku rezultātu nekā angļi, kas pērn pasaules čempionātā izcīnīja sudraba medaļas, tas kaut ko jau nozīmē. Tas vēl ir tikai sākums... Reāli izvērtējot situāciju sprintā, sezonas galvenajās sacīkstēs mēs uz pašām augstākajām vietām cerēt nevaram. Tātad atliek tikai kērings un olimpiskais sprints, un es esmu pārliecināts, ka vienā no šīm disciplīnām mēs būsim labāko sešniekā.

Ivo Lakučs vakar pirmo reizi dzīvē piedalījās treka sacīkstēs un pirmo apli nobrauca tā, it kā vairākus gadus būtu trenējies šajā sporta veidā. Salīdzinājumam: savulaik Krilatskas trekā Ainārs Ķiksis pirmo apli nobrauca 23,5 sekundās, bet Ivo rezultāts vakar bija 23,2! Tas tikai liecina par to, ka šim puisim tiešām ir dabas talants un lieliskas eksplozīvās īpašības, kas pirmā apļa braucējam ir pats būtiskākais. Turklāt vakardienas starts pierādīja, ka viņam ir sportā tik nepieciešamā aukstasinība un spēja psiholoģiski noskaņoties startam. I. Lakučs: - Kad devos uz startu, brīnījos par to, ka lampudrudzis ir mazāks, nekā biju iedomājies. Droši vien tas ir saistīts ar to, ka BMX es gadā piedalos apmēram trīsdesmit sacīkstēs, kurās startam ir izšķirīgā nozīme. Pēc pirmā brauciena tikai pašās beigās redzēju, ka Ainārs finišē pirmais, jo spēku izsīkuma dēļ uz kādu brīdi biju "izslēdzies". Taču jutu, ka esmu labi nobraucis. Pirms starta uztraucos tikai par to, ka varētu izraut kāju no stiprinājuma, jo pirmo reizi startēju no starta iekārtas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Viss tik labi sākās... Sidnejā olimpiskā sprinta jeb itaļjankas disciplīnā pēc kvalifikācijas brauciena, kurā Latvijas sportisti uzrādīja 6. labāko laiku un iekļuva ceturtdaļfinālā, kāds no spāņiem, kuru vienība palika tikai 9. vietā, uztriecās virsū Ivo. Tas Lakučam maksāja lauztu roku, bet divatā braucot vairāk par 8. vietu kopvērtējumā nesanāca...

Pārējās tēmas

Hokejs. Mārupietis Juris Opuļskis intervijā „SA” stāsta par to, viņa mamma esot apgalvojusi, ka viņš hokeju nekad nespēlēs, un gribējusi, lai Jurītis dzied korī. Sanda Ozoliņa pārstāvētā Kolorado „Avalanche” sērijā pret Dalasas „Stars” ir divu uzvaru attālumā no Stenlija kausa fināla (2:1).

Basketbols. LBL sacensību rīkotājs SIA „LBL 2000” saņēmusi no „Brocēni/LMT” kluba oficiālu vēstuli, ka nākamajā līgas sezonā klubs tiks pārstāvēts ar otro sastāvu, jo pirmais piedalīsies NEBL, kā arī turnīros ASV un Apvienotajos Arābu Emirātos... Edgars Šneps pēc savas pirmās ārzemju sezonas Vloclavekas „Anvil” rindās intervijā stāsta, ka ir iemācījies poļu valodu.

Futbols. Imants Bleidelis nesaprot, kāpēc „Southampton” viņam nedod iespēju spēlēt Premjerlīgā. „LU/Daugavas” trenerim Igoram Kļosovam un „Dinaburgas” Romānam Grigorčukam ir pretenzijas pret tiesnešu darbību un par protestēšanu jāmaksā soda nauda.

Tikko kājas lūzumu sadziedējis Artis Rasmanis, kā muguras problēmas no ierindas izsitušas Kristeru Serģi. Pirmā gada profesionālis riteņbraucējs Andris Naudužs „Giro d’Italia” ir otrais aktīvāko riteņbraucēju ieskaitē! Tikmēr Dainis Ozols Miera velobraucienā ierindojas 33. vietā. „Arkādijas” stadionā Rīgā 5. visu laiku labāko laiku 400m skrējienā (46,66) vieglatlētikā uzrāda barjersprinteris Staņislavs Olijars. F-1 sacensību posmā pielijušajā Nirburgringas trasē uzvar „lietus vīrs” Mihaels Šūmahers. Žaklīna Litauniece saņem speciālo ielūgumu startam Sidnejas olimpiādē burāšanas regatē „Europe” klasē, kamēr Ansim Dālem „Mistral” klasē tas tiek liegts... Erevānā Eiropas zonas atlases sacensībās olimpiādei kvalificējas arī paukotāja Jūlija Vansoviča paukošanā ar špagu (vietu Sidnejā izcīnīja tikai 2 labākās...). Pasaules čempionāta A grupā Latvijas vīriešu izlase florbolā izšķirīgajā cīņā ar 5:4 pārspēj Krieviju un aizsūta kaimiņus līgu zemāk. Pat uzvara pēdējā Eiropas regbija čempionāta C grupas spēlē pār Beļģiju (40:10) Latvijai neļauj noturēties šajā grupā – nākamajā Eiropas čempionātā Latvijas regbisti spēlēs D grupā...