Spēkavīrs Šleckus labo pasaules rekordu čemodānu nešanā
Latvijas spēkavīrs Jānis Šleckus sacensībās Tartu, Igaunijā sestdien, 27. septembrī, pēc 13 gadu pārtraukuma labojis pasaules rekordu 175 kg smagu čemodānu nešanā uz attālumu. Jaunais oficiāli reģistrētais rekords, kas pieder latvietim, ir 40,60m, par 1,60m labojot iepriekšējo.
Dodoties uz sacensībām, tika liktas lielas cerības uz Jāni Šleckus, un treneris Māris Rozentāls bija pārliecināts, ka rekords tiks sasniegts, jo treniņos iepriekš atlētam vairākkārt izdevās pārspēt jau oficiāli reģistrēto pasaules rekordu, kuru 2001. gadā, Ungārijā, uzstādījis Vouts Zijlstra no Holandes, nonesot 175 kg smagos čemodānus 39 metrus.
Latvieša gūtie panākumi bija arī liels pārsteigums Igaunijas spēkavīru federācijas vadītājiem, jo neviens neticēja, ka kāds spēs uzrādīt tik labus rezultātus un pārspēt līdzšinējo rekordu. Čemodāni bija ļoti gigantiski un neparocīgi, bet Jānis Šleckus parādīja visiem, uz ko ir spējīgs. Otrajā vietā palika atlēts no Igaunijas, pieveicot tikai 29 metrus.
Jāatzīmē, kā Jānim Šleckus pieder arī Latvijas rekords šajā vingrinājumā, kas ir 94 metri ar 125 kg smagiem čemodāniem rokās.
11 atlētu konkurencē, sestajā vietā ierindojās Aivars Šmaukstelis ar 22,6m, septītais Mareks Leitis ar 20,6m, bet aiz viņa ierindojās vēl viens latvietis - Edgars Andersons, kurš arī uzrādīja cienījamu rezultātu, proti, 20,22 m. Oskaram Martužanam diemžēl sezona ir noslēgusies, jo svarīgi ir sadziedēt Minskā gūto kājas traumu, lai veiksmīgi uz starta līnijas atgrieztos nākamgad un aizstāvētu šī gada Latvijas čempiona godu.
Informāciju sagatavoja:
Elīna Gārbena
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Esmu cēlis no zemes tādus, bet pat soli spert neuzdrošionājos
p.s.
Reiz viens draugs 2pudists pēc treniņa staigāja ar 32kg katrā rokā un skriemeli nolauza
Tad saprotiet, cik šis ir bīstami
Ja kādam šķiet, ka svarcelšana ir traumatiska, tad šis sports ir ārpus saprāta
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kas te jāsaprot - rekords ir konkrētā svara un konkrēto noteikumu ietvaros. Teiksim, paņemt 180 kg čemodānus un noiet, vai paņemt šo pašu svaru un noiet 30 metrus uz laiku utt.
Tieši tāpēc strongmeni, no vienas puses, ir interesanti - sacensību variācijas ir MILZĪGAS. No otras - pasaules rekordus katrs var izdomāt savus.
Par bīstamību runājot - protams, ka tas ir bīstams sports, jo jau pieminētā svarcelšana vai pauerliftings ir daudz statiskāki sporti (jā, pat svarcelšana) nekā spēkavīru sacensības. Tur nevajag ņemt 300 kg konstrukciju uz pleciem un skrieties ar otru tādu pašu pustrako, kurš ātrāk tos savus metrus noskries.
No otras puses - spēkavīros nestartē nekādi zaļie gurķi. Visi, kas kaut ko tādu izdomā darīt ir vismaz ar kaut kādu nesliktu cita, klasiskā, spēka sporta pieredzi, pie tam sporta meistara līmenī. Jebšu cilvēki saprot ko dara.
Tāpat, kā zināms, šajā sportā nav dopkontroles, kas, lai vai kā paši sportisti nevēlas to atzīt un visu mēģina noreducēt uz smagiem treniņiem (kas, protams, arī ir ĻOTI būtiski), ir ļoti būtiski tieši atjaunošanās procesu laikā.
Un sasperjods-k gan jau mēģinās oponēt, jo viņam pašam ir zināmas problēmas no svarcelšanas laikiem, taču kopumā svarcelšana ne tuvu nav traumatisks sporta veids. Turklāt, es teikšu vēl vairāk un tiešāk, visi savainojumi spēka sportā ir pašu sportistu nolaidības dēļ - neiesildās kārtīgi, savu ambīciju dēļ cer pacelt vairāk nekā var, neseko līdzi vingrinājuma izpildes tehnikai. Te nav nekādu blakus faktoru kā kādos sporta veidos, kur notiek klātienes cīņa ar pretinieku. Te esi tikai pats.
[+] [-]
Neviens jau nesāk piedāvāt cilvēkam no ielas sataisīt kādu sirds operāciju... te ir tieši tas pats. Ir jātrenējas un jākrāj pieredze. Pat ne kurš katrs cilvēks, kurš puslīdz nopietni trenējas to var izdarīt.
Turklāt, jāņem vērā, ka šis vingrinājums ir ļoti specifisks un daudz ko te nosaka ne tik absolūtais spēks, cik tvēriens. Nav tvēriena - nebūs rezultāta, lai arī tā cel n-tos simtus kilogramu.
[+] [-]
[+] [-]
Svarcelšana tiešām ir viens no vismazāk traumatiskajiem sportiem
Visi kontakta sporta veidi + komandu sporta veidi (Atskaitot florbolu) ir traumatiskāki
Es 20 gadus nopietnas traumas nedabūju. Tikai vienu nejauku, bet no tā, ka nevarēju trenēties labos apstākļos. 90to gadu rūgtās īstenības sekas. Kā bija, tā bija.
[+] [-]
[+] [-]
Es pat teiktu, ka tā ir ģenētiska uzņēmība vai neuzņēmība pret kko. Tev, redz, nepaveicās. Gadās... iespējams, jau sākumā nebiji izvēlējies īsto sportu (spēka sports, tomēr, ir viens no fiziski pašiem prasīgākajiem).
[+] [-]