''Spēka dienā'' pievilkšanās rekords - 80 reizes
Ceturtā Latvijas Spēka diena noslēgusies ar jaunu rekordu uzstādīšanu. Vairāk nekā 80 Spēka punktos visā Latvijā ieradās 9692 fiziski aktīvu cilvēku, kuri kopumā pievilkās pie stieņa 96 030 reižu. Tas ir par 28 436 reizēm vairāk nekā 2014. gadā, savukārt dalībnieku skaits pieaudzis par 3665 cilvēkiem. Jau otro gadu notika arī Pasaules Spēka diena, kuras rezultāti tiks apkopoti nākamās nedēļas laikā, kad kļūs zināms, vai ir uzstādīts jauns pasaules rekords.
Latvijā individuāli visaugstāko rezultātu vīriešu konkurencē - 80 pievilkšanās reizes - sasniedza Reinis Šlajevs Bauskā, savukārt sievietēm spēcīgākā dalībniece bija rīdziniece Annija Gulite, kura pievilkās 45 reizes.
“Ar katru gadu sasniedzam arvien vairāk un vairāk! Paldies visiem Spēka dienas dalībniekiem, kuru aktivitāte rada sajūtu, ka visa Latvija kļūst stiprāka. Šodien savu spēku parādīja gan galvaspilsētas Rīgas, gan reģionu iedzīvotāji. Mums acīmredzot izdodas pārliecināt cilvēkus, ka pievilkšanās pie stieņa ir pa spēkam gandrīz jebkuram, nepieciešama tikai uzņēmība un neliela sagatavošanās,” uzsver Ielu vingrotāju sporta biedrības vadītājs Māris Šlēziņš.
Labākie rezultāti novados:
• Latgale: Ernests Viskers un Jānis Ančupāns (abi Rēzekne) - 32 reizes, Jekaterina Jermaļenko (Daugavpils) – 29 reizes,
• Vidzeme: Ģirts Mednis (Valka) – 42 reizes, Madara Paidere (Ķekava) – 35 reizes,
• Zemgalē: Reinis Šlajevs (Bauska) – 80 reizes, Lāsma Bugovecka (Iecava) – 16 reizes,
• Kurzeme: Renārs Krastiņš (Talsi) un Gvido Šalms (Liepāja) – 41 reize, Alise Dosberga (Dundaga) – 30 reizes,
• Rīga: Artūrs Šekins – 47 reizes, Annija Gulita – 45 reize.
Dienas laikā Spēka punktus apmeklēja visdažādākie cilvēki, kurus visus vieno vēlme apliecināt savu fizisko aktivitāti. Siguldā kāds 13 gadus vecs zēns ar ieģipsētu kāju pievilkās 15 reizes, Grīziņkalnā piedalījās visa Latvijas bobsleja izlase, Daugavpilī 72 gadus vecs kungs pievilkās 17 reižu, bet Rēzeknē uz Spēka punktu bija ieradusies visa bērnudārza grupiņa.
Savus mērķus izpildīja arī Spēka dienas vēstneši, kuri pasākumam īpaši gatavojās pēc ielu vingrotāju sastādītas treniņprogrammas. Dziedātāja Samanta Tīna, kā solīts, pievilkās 3 reizes, LNT sporta žurnālists Jānis Traubergs – 15 reižu, savukārt aktieris Lauris Dzelzītis pārsteidza klātesošos ar veselām 17 pievilkšanās reizēm.
“Es, protams, biju cītīgi gatavojies, taču, godīgi sakot, arī man pašam tik labs rezultāts ir pārsteigums. Lieli nopelni bija lieliskajai atmosfērai, kas visas dienas garumā valdīja centrālajā Spēka punktā Stacijas laukumā un, nešaubos, arī visur citur Latvijā. Kopā mēs tiešām varam paveikt ļoti daudz, un svarīgi ir iedvesmot vienam otru,” stāsta Lauris Dzelzītis.
“Prieks, ka mēneša laikā izdevās apgūt pilnīgi jaunu un šķietami grūtu fiziskās aktivitātes veidu. Ceru, ka arī citas daiļā dzimuma pārstāves sekos manam piemēram,” saka Samanta Tīna.
Jau otro gadu notika arī visas Pasaules Spēka diena, kuras mērķis ir uzstādīt jaunu pasaules rekordu, pulcējot visvairāk cilvēku, kas pievelkas pie stieņa. Iedvesmojoties no Latvijas Ielu vingrotāju sporta biedrības un Latvijas Dzelzceļa kopīgi radītās idejas, Spēka punkti bija izvietoti 78 pasaules valstīs no Somijas līdz Jaunzēlandei. Rezultāti, kas tiks apkopoti nākamās nedēļas laikā, tiks iesniegti starptautiskās rekordu aģentūras “Record Holder Republic” reģistram kategorijās “Visvairāk cilvēku, kas pievelkas pie stieņa 24 stundu laikā” un “Visvairāk pievilkšanās reižu 24 stundu laikā”. Lai sasniegtu rekordu, ir jāpārspēj 2014. gada Pasaules spēka dienas rezultāts, kad piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši dalībnieku 53 pasaules valstīs, kuri pievilkās pie stieņa gandrīz 168 tūkstošus reižu.
Spēka dienu jau ceturto gadu pēc kārtas rīkoja “Latvijas Dzelzceļš” sadarbībā ar Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrību. Tās galvenais mērķis ir mudināt sabiedrību domāt par veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, kā arī apzināties labas fiziskās formas nozīmi ikdienas dzīvē. Savu spēku dalībnieki apliecina visvienkāršākajā un demokrātiskākajā tautas sporta veidā - pievelkoties pie stieņa. Plašāka informācija par pasākuma norisi atrodama interneta mājaslapā Spēka diena
Informāciju sagatavoja:
Jānis Siksnis
Project Director
Nords Porter Novelli
[+] [-]
Atceros vel skolas laikos mēs padsmitnieki skolu sacensības pievilkāmies un puiši, kas bija labi trenēti nespēja pārspēt pievilkšanās disciplīnā kādu, kam bija tikai kauli un āda un kas pievilkās 30reizes.. Kā to dabūt gatavu ?
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
P.S. Nav tādas "pareizās tehnikas" pievelkoties. Ir tikai izpildes tehnika, kas atbilst tam vai citam mērķim/noteikumiem.
-1 [+] [-]
Nu labi, kāds sačurā tai mēģenē savas dopinga lietošanas paliekas. Un? Ko tālāk? Šajā gadījumā nav pat mehānisma tam, lai vēlāk šo cilvēku diskvalificētu no dalības citos sporta pasākumos.
P.S.
Lai pievilkties daudz reizes vajag tieši šajā disciplīnā trenēties. Ja kāds vienkārši pievelkas (tāpat vai kādas citas, lielākas treniņprogrammas kontekstā), tas, protams, ir labi, taču, lai pievilkties DAUDZ vajag citu pieeju (un paša svaram jābūt diezgan mazam).
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Īsāks sportists parasti arī būs vieglāks. Pacelt 60 kg vai 100 kg... ir starpība.
Savukārt auguma starpība nospēlē pie tā, ka ir garākas ekstremitātes, līdz ar to pati kustības trajektorija ir garāka, t.i., vnk sanāk, ka ir lielāks svars jāceļ pa garāku ceļu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Protams arī pirms šiem 2 gadiem biju sportisks bet ne tuvu nopietni sportu
+1 [+] [-]
Pats ar saviem 85kg varu pievilkties 20 reizes stabili - ja speciāli uz to patrenētos, izspiestu 25-26(personiskais rekords), taču noteikti, ne 40 un vairāk.
[+] [-]
Gan jau citi, kas aktīvi piedalās sacensības, arī tādus būs pamanījuši..
[+] [-]
VIDEO: Pievilkās pie stieņa 4321 reizi un...
[+] [-]
Četri soļi līdz spēcīgam ķermenim un labai...
+1 [+] [-]
Tās ir ilūzijas, ka kāds, kurš "neko nedara" var pārspēt smagi strādājošu atlētu, kur nu vēl atlētu-profesionāli, par kādiem te jau ar bija runa.
Pats padomā, kas tas ir par ģenētisko frīku, kurš bez maz vai jau ir piedzimis ar tādām fiziskām īpašībām, kādas citi GADIEM attīsta smagos treniņos. Tad jau, ja viņus likt pie darba, sanāktu supercilvēki... tik, redz, neviena šāda supercilvēka nav... ir tikai stāsti.
Protams, ka ir tādas disciplīnas, precīzāk sporta SPĒLES, kur prasības pret atlētu fizisko sagatavotību ir daudz mazākas nekā citās disciplīnās un kur daudz ko nosaka arī ļoti specifiskas prasmes, piemēram, kā tas būtu basketbolā - acumērs un dažādi koordinācijas aspekti.
Tad, lūk, īstermiņā (vienā gadījumā no 100), kad strādājošais atlēts ir kādā fiziskā bedrē, vai vnk nav savā optimālajā (ne labākajā, bet optimālajā) formā, ir iespēja, ka sliņķis viņu pārspēs. Taču, ja mēs ņemam rezultātu dinamiku, tad strādājošajam, sliktākajā gadījumā, rezultāti būs konstanti viņa līmenī. Kamēr sliņķim, labākajā gadījumā, tie lēni slīdēs uz leju.
Tas, ka kāds atlēts ir talantīgāks, t.i., ģenētiski atbilstošāks konkrētam sporta veidam, jā, protams, ka tādu gadījumu ir kaudzēm. Jā, viņiem kaut kas arī padodas daudz labāk nekā citiem, taču tas nenozīmē, ka viņi slinko un nestrādā.
Slinkot un nestrādāt, bet dabūt rezultātus var tikai neesošas konkurences apstākļos. Visi, kas kaut ko grib sasniegt, strādā.
Un, kas vēl svarīgi (un attiecas uz visiem) - strādājot kā pirmais un galvenais princips jāizvirza strādāšana pareizi, nevis strādāšana smagi.
[+] [-]
tagad 10-12 varētu bez spectrenēšanās