Kristīne Kasprova: "Ceru, ka man viss izdosies"

Kad tikāmies pagājušajās vasaras sākumā, jau biji shotokan karatē-do pasaules čempionāta (WJKA World Championships) bronzas medaļniece un nopietni gatavojies startēt savā otrajā tāda ranga turnīrā, kuram rudenī bija jānotiek Francijā. Kā tev tur veicās?
Ja jāatbild vienā teikumā, tad – mani diskvalificēja par nokautu.

Tas ir ļoti interesanti, varbūt pastāsti par to vairāk?
Mana pirmā pretiniece bija meitene no Francijas. Tas daudz ko izteica, jo arī tiesneši bija franči un, protams, ka visi gribēja, lai uzvar mājiniece. Iznāca tā, ka es viņai par stipru iesitu.

Ar ko un pa kurieni tu viņai tik stipri iesiti?
Tur bija vairāki sitieni – gan ar roku, gan ar kāju. Bija arī tādi, kas trāpīja viņai pa galvu, tad mana pretiniece tēloja, ka viņai baigi sāp, bet tiesneši man izteica brīdinājumus, ka tādus sitienus nedrīkst izdarīt.

Tātad tu saņēmi brīdinājumus par to, ka iesiti savai pretiniecei pa galvu? Ja pa galvu nedrīkst sist, pa kurieni drīkst?
Es arī to nesapratu, jo tās bija tādas sacensības, kurās it kā ir atļauts pilns kontakts un tādus sitienus drīkstēja izdarīt.

Un, tavuprāt, tava pretiniece notēloja?
Jā, tur ļoti labi varēja redzēt, ka viņa riktīgi notēloja, bet tiesneši to izmantoja, lai mani diskvalificētu.

Tevi diskvalificēja, bet kas notika ar tavu pretinieci?
Viņa, lai gan it kā bija tikusi nokautēta, turpināja piedalīties turnīrā un galu galā kļuva par pasaules čempioni. Es uzskatu, ka tas nebija godīgi, jo, ja jau tiešām francūziete no manis bija saņēmusi tik stipru sitienu, ka jāzaudē samaņa, viņa arī nedrīkstēja turpināt cīnīties.

Cik liela konkurence šajā pasaules čempionātā bija tavā kategorijā?
Konkurence turnīrā bija ļoti nopietna, jo bija ieradušies sportisti no visas Eiropas, bija pārstāvēta arī Āfrika, Āzija. Tieši manā kategorijā mēs bijām kādas 25 meitenes.

Vai šajā čempionātā piedalījās arī citi sportisti no Latvijas?
Jā, protams, mēs bijām kādi piecpadsmit cilvēki. Divi no mūsu puišiem savās kategorijās izcīnīja pasaules čempionu titulus.

Tātad iznāk, ka viss tavs darbs treniņos, visi līdzekļi, kas tika ieguldīti, lai tu varētu aizbraukt uz pasaules čempionātu, ir iztērēti velti?
Nē, tā noteikti nevar teikt, jo, pirmkārt, es ieguvu nenovērtējamu pieredzi. Arī pats brauciens uz Franciju bija ļoti foršs.

Vai tas bija apmēram tā: Ieraudzīt Parīzi un nomirt?
Nē, tā nē! Vispār bija tiešām forši un ļoti liels paldies Ogres novada domei, kas man palīdzēja materiāli, lai es varētu aizbraukt uz šo pasaules čempionātu!

Un kādi ir tavi nodomi attiecībā uz nākamo pasaules čempionātu?
Plānoju, ka braukšu un piedalīšos. Pasaules čempionāts notiks jau šoruden Ungārijā.

Vai tu joprojām trenējies pie diviem treneriem – gan Ogrē, gan Jelgavā?
Jā, parasti divus treniņus nedēļā es apmeklēju Ogrē pie trenera Raimonda Pabriežas, bet vēl vienu – Jelgavā pie Alekseja Bistrova. Ja sanāk, reizēm uz Jelgavu braucu divas reizes nedēļā.

Ko tev dod tas, ka nodarbojies pie diviem treneriem?
Viņiem abiem ir pilnīgi atšķirīgs stils, bet es mēģinu apgūt visu pašu to labāko, kas katram ir.

Kur Jūs trenējaties Ogrē un cik daudz jūsu ir?
Treniņi mums notiek Ogres ģimnāzijas cīņu zālē. Agrāk treniņgrupa bija diezgan liela, bet ļoti daudzi dažādu iemeslu dēļ aizgāja – tagad mēs esam palikuši kādi pieci.

Vai par nodarbībām ir arī jāmaksā?
Agrāk bija nedaudz jāmaksā, bet kopš šī gada sākuma treniņi ir bezmaksas. Trenera nostāja šajā jautājumā ir tāda – ja kāds grib trenēties un nodarbosies ar karatē nopietni, tad varēs to darīt bez maksas. Manuprāt, tas ir ļoti forši, ka treneris nāk pretī tiem, kas grib sportot. Tagad ir ļoti daudz tādu bērnu un jauniešu, kuri gribētu nodarboties ar kādu sporta veidu, bet nevar to atļauties. Pie mums varētu būt viņu iespēja apgūt karatē.

Skatos, ka tu visās sacensībās, kurās esi piedalījusies, gandrīz vienmēr izcīni godalgotas vietas. Vai ir bijis arī tā, ka, piemēram, zaudē jau pirmajā cīņā?
Jā, protams, ka ir bijis, bet es katru tādu gadījumu cenšos uztvert kā noderīgu mācību sev. Katras sacensības ir kā mācību stunda – tu vari kaut ko iemācīties no savas uzvaras, tieši tāpat tu mācies arī no zaudējuma.

Skatoties sarakstu ar tavām uzvarām, kas izcīnītas vietējos turnīros pēdējā gada laikā, varu spriest, ka tu esi viena no trim labākajām Latvijas jaunajām karatistiem?
Pašlaik es esmu pirmā, jo uzvarēju decembrī notikušajā Latvijas WKF karatē čempionātā, kurā piedalījās visi valsts labākie karatisti.

Droši vien, ka tu ļoti labi zini savas galvenās konkurentes, starp viņām ir tādas, kuras tev kā pretinieces ir ļoti neparocīgas?
Jā, ir tādas meitenes, ar kurām mēs tiekamies gandrīz visos turnīros un parasti sadalām godalgotās vietas. Spēkos un meistarībā mēs esam diezgan līdzvērtīgas, bet turnīros var labi redzēt, kura pēdējā laikā vairāk ir trenējusies, kura mazāk, kāds kurai tajā dienā ir noskaņojums.

Pašlaik tev ir nepilni 17 gadi, kādas ir tavas perspektīvas šajā sporta veidā? To es jautāju tādēļ, ka neesmu ievērojis, ka Latviju starptautiskā arēnā pārstāvētu arī pilngadīgas karatistes.
Vispār ar sievietēm un karatē ir tā, ka – jo vecākas paliek meitenes, jo mazāk viņas trenējas. Parādās ģimenes, parādās darbs, ir jāmācās - šo iemeslu dēļ daudzas meitenes vienkārši aiziet no lielā sporta.

Varbūt tomēr ir arī tādas, kuras neaiziet?
Domāju, ka ir tādas sievietes, kuras turpina trenēties, bet nepiedalās sacensībās. Ja viņām, piemēram, mājās ir bērns, viņas nebrauks uz kaut kādiem pasaules čempionātiem, jo, pirmkārt, tie ir ievērojami materiālie izdevumi, bet, otrkārt, vajadzīgs arī daudz brīvā laika, kas jāpatērē ne tikai sacensībām, bet arī treniņiem.

Un kā tu domā – kā būs ar tevi?
Vispār es ceru turpināt trenēties un piedalīties sacensībās. Un, ja es tāpat turpināšu, gan jau viss būs OK – varbūt arī piedalīšos pasaules čempionātā pieaugušo kategorijā.

Kad tikāmies pirms gada, tu stāstīji, ka mācies mūzikas skolā – apgūsti ģitāras spēli. Kādas ir tavas sekmes šajā jomā?
Šajā mācību gadā es mūzikas skolā pabeidzu teorijas daļu, bet nākamais man būs pēdējais tieši ģitāras spēlē.

Varbūt iznāk kaut kur arī koncertēt vai arī kāda grupa tevi ir aicinājusi pie sevis spēlēt ģitāru?
It kā man vajadzētu koncertēt, un it kā es apgūstu to programmu, lai varētu to darīt, tomēr vairāk es sliecos uz sporta pusi – tas aizņem lielāko daļu mana laika.

Un kā ar tavu elku karatē? Tev bija Brūss Lī, vai nav mainījies?
Es nezinu... Brūsu Lī es toreiz tā uz dullo pateicu... Vispār man ļoti patīk skatīties tādas filmas par austrumu cīņām, tomēr bieži tās ir pārāk nereālas.

Tātad tagad tavs galvenais sportiskais mērķis ir piedalīties karatē pasaules čempionātā, kas rudenī notiks Ungārijā. Ar kādām cerībām tu dosies uz to?
Īstenībā es ceru, ka man viss izdosies, jo esmu diezgan stipra, man ir forši treneri, un treniņu procesā es ieguldu ļoti daudz darba. Ja pagājušajā čempionātā mani nediskvalificētu, domāju, ka es noteikti būtu uz goda pjedestāla, Ceru, ka spēšu to pierādīt Ungārijā.

Paldies par sarunu un novēlu tev kļūt pa pasaules čempioni!

Kristīnes Kasprovas aizvadītās sezonas sportiskie sasniegumi:
1. XI Tukums Open international karate tournament 2008 (01.11.2008. WKF) – 2.vieta kumite, 3.vieta katas;
2. Lietuvas karatē turnīrs Tigro kelias (15.11.2008. JKA) – 3.vieta kumite;
3. Riga Open karatē čempionāts (06.12.2008. WKF) – 3.vieta kumite;
4. Latvijas karatē čempionāts Rīgā (07.12.2008. WKF) – 1.vieta kumite;
5. Latvijas atklātais karatē čempionāts Pļaviņās (14.02.2009. WKF) – 1.vieta kumite;
6. Open karatē čempionāts Jelgavā (02.05.2009. WKF) – 2.vieta kumite, 3.vieta katas;
7. Latvijas karate-do čempionāts Talsos (27.05.2009. JKA) – 1.vieta kumite, 2.vieta katas.