Priedulēna: "Gribu, lai nākamā olimpiāde būtu jau rīt!"
Skaitlis 14 Leldei Priedulēnai šķiet zīmīgs – gads, datums, vieta olimpiskajās spēlēs. Nožāvējusi pirmās emociju asaras, Lelde pie žurnālistiem iznāca jau ar platu smaidu sejā un neslēpa, ka šajās divās dienās izbaudījusi unikālu pieredzi.
- Smaidīga?
- Smaidīga! Pie televīzijas jau izraudājos... (Smejas.)
- Kāpēc raudāji?!
- Prieka asaras. Emocijas. Tas viss nāca uz augšu. Šie četri gadi – viss ir beidzies. Nē, ne beidzies, bet noslēdzies. Patiesībā ceļš ir tikai sācies.
- Šie bija tavi labākie braucieni?
- Es teiktu, ka mans brauciens bija trešais. Es noķēru kaifu! Ja tā var teikt... Tā sajūta, kad brauc, stūrē un tiešām iet tur, kur tu gribi. Kad tas viss izdevās, finišā iebraukt bija patiešām kaifs. Pēc tam ilgi nevilku nost ķiveri, vienkārši nesapratu – bija tik labas sajūtas! Iebraucu vienā no pēdējām virāžām un sapratu, ka nezinu, kā stūrēju – kā pēdējo, vai kā priekšpēdējo. Bija nojucis – biju tā nogūlusies, tā atlaidusies. Tikai, kad izkritu no pēdējās virāžas, sapratu – ā, finiša taisne... Pēdējās trīs virāžas bija kā viena vesela, tā bijusi atslēgusies.
- Un četri olimpiskie braucieni kopā?
- Ja godīgi, negaidīju, ka būs tik labi. Treniņos gāja grūti, bija vietas, kas nesanāca. Taču olimpiādē – pat nezinu, vai tā ir īpašā gaisotne, vai kas cits – brīnumainā kārtā daudz kas sanāca. Pirms katra Pasaules kausa es biju tā uztraukusies, domāju – kas būs olimpiādē?! Taču atbraucot šeit... Es nekad nebiju bijusi tik atbrīvota, kā šajās divās dienās, nekad nebiju tā izbaudījusi sacensības. Tagad negribas, lai tas viss beidzas – gribētos, lai sezona tikai sākas! (Smejas.)
- Ar kādām ekspektācijām vispār brauci uz savām pirmajām spēlēm un vai jūties tās piepildījusi? Ne tikai trasē un rezultātu izteiksmē.
- Es braucu uz šejieni, lai parādītu, ka arī es māku braukt ar skeletonu. Parādīt sev, ka varu nobraukt četrus stabilus un labus braucienus. Un šobrīd esmu apmierināta. Pazīstot sevi un to, kāda parasti esmu pirms sacensībām, un kāda biju vakar un šodien – tas ir kā diena pret nakti, tās ir nesalīdzināmas lietas. Braucot uz šejieni domāju, ka olimpiskā atmosfēra – tas nav nekas tāds. Nu, labi, dzīvojam ciematā – kas tur tāds īpašs. Taču tad bija karoga pacelšana un tas man bija klikšķis. Es sajutu – ir! Un kopš tā brīža es dzīvoju olimpiskajā atmosfērā. Stāvot uz starta, nedomāju par to, ka šī ir olimpiāde, ka man jāpārstāv Latvija vai jānobrauc ļoti labi – neuzliku sev pilnīgi nekādus uzdevumus, bet gribēju izbaudīt katru braucienu. Un domāju, tas palīdzēja.
- To, ka māki braukt ar skeletonu, esi pierādījusi. Kas tālāk?
- Es nezinu. Tagad gribu izbaudīt šo brīdi un īpaši par nākotni nedomāt.
- Nākamā olimpiāde nevilina?
- Es negribu gaidīt četrus gadus, gribu, lai tā nākamā būtu jau rīt! Četri gadi šķiet baigi daudz. Gan brāļi [Dukuri], gan treneris Miha [Arhipovs] man pirms tam stāstīja: kad būsi olimpiādē, tas tev iedos tādu dvašu, ka nākamos četrus gadus būs stimuls trenēties un darīt visu iespējamo. Gribēsies tikai tiekties un tiekties kļūt labākai. Tobrīd padomāju: nu, labi, stāstiet man te... Bet tagad būtu gatava uzreiz iet uz stadionu un skriet 200 metrus. Kaut gan treneris zina, cik ļoti man tas nepatīk... (Smejas.)
- Tevī mīt ambīcijas vinnēt arī visas šīs meitenes, kas šobrīd mums aiz muguras dala medaļas?
- Šajā sezonā var teikt, ka man šās ambīcijas nedaudz pietrūka. Es neticēju sev, neticēju, ka varu to paveikt. Šobrīd es nevaru iedomāties, ka varētu tur stāvēt [uz pjedestāla], es nezinu, kāda ir tā sajūta. Kad tas notiks, tad parunāsim.
- Tad tā lai būtu tava nākamā saruna ar brāļiem!
- Aptuveni tā sanāk! (Smejas.)
+36 [+] [-]
Ārzemnieku vārdus tulko uz Lāšõniem un Seterberjiem, bet normālus teikumus latviski uzrakstīt/pajautāt nejēdz. Ekspektācijas, ibio.
+17 [+] [-]
+11 [+] [-]
+11 [+] [-]
+9 [+] [-]
+10 [+] [-]
veiksmi turpmak
-1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Ja meitene to izturēs, tad vēlāk būs arī panākumi un medaļas!
lai izdodas!
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
Bet laba intervija viņai bija @ LTV7. Pirms 4 gadiem nezināja kāda atšķirība starp kamanām un skeletonu. ;D Anyway, četros gados var tikt līdz pasaules 14. vietai, nopietns sports.
-2 [+] [-]
ar tādu augumu būs grūti sasniegt ko augstāku
ceru, ka meitene 60m skrien 8.5
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Man vislabak patiik Ulla Zirne, ta ir wnk krasava!
-2 [+] [-]
[+] [-]
vai maz as ir labi, ka interese te sakrīt