"Masters" finālā Robertsons un Mērfijs

Nīls Robertsons – Džads Tramps 6:3

Šī pusfināla sākums bija nervozs un nepārliecinošs. Spēlētāji uz galda bija saveidojuši pamatīgu bardaku, ka vienubrīd neviena no krāsainajām bumbām neatradās uz savas atzīmes. Arī sarkanās bumbas lielākoties nebija izdevīgās pozīcijās, līdz ar to atrisinājums sekoja gausi. Kā puzli, pa vienam gabaliņam vien, beigās freimu kopā salika Robertsons. Nākamajā partijā viņam rezultativitātes rādītājus nedaudz izdevās uzlabot un ar 40 un 100 punktu sērijām ierakstīt otro panākumu savā rēķinā – 2:0.

Visbeidzot 3. freimā kaut ko ievērības cienīgu spēja parādīt arī Tramps, iespējot 76 punktus lielu breiku. Bet Robertsons atbildēja ar 89 punktu sēriju un atkal atjaunoja divu freimu pārsvaru.

Izšķirošais pavērsiens notika 5. freimā, kurā Tramps izlaida uzvaru no rokām, nenogādājot lūzā freimbumbu. Varēja būt 3:2, bet rezultāts kļuva 4:1 Robertsona labā. Lai arī austrālietis ne visai pārliecinoši aizvadīja nākamo freimu, tomēr spēja uzvarēt arī tajā. Un šajā brīdī, kad rezultāts bija kļuvis jau gandrīz bezcerīgs, par sevi atgādināja Tramps. Beidzot arī viņš sāka izmantot pretinieka kļūdas, un ar divām nelielām sērijām atspēlēja vienu freimu. Pēcāk viņš atzīmējās ar 95 punktus lielu breiku – 5:3. Tomēr Trampa mēģinājumi ko saglābt bija daudz par vēlu, un 9. freimā Robertsons ar 69 punktu sēriju un itin veiksmīgu izvairīšanos no pretinieka snūkerošanas mēģinājumiem izcīnīja godam pelnītu uzvaru freimā un mačā, tādējādi apklusinot dažus kaismīgākos un kaitinošākos Trampa atbalstītājus "Alexandra Palace" arēnā.

Garlaicīgais, lēnais Robertsons un Tramps=Balotelli

Pēc spēles abi tās dalībnieki preses konferencē pievērsušies ne tikai spēles analīzei, bet arī veltījuši dažas laipnības viens otram.

"Pavērsiena punkts bija brīdis, kad neiesitu zilo bumbu pie rezultāta 3:1. Ja būtu trāpījis, būtu atpakaļ spēlē, bet netrāpīju," pēc piedzīvotā zaudējuma atzina Tramps.

"Man bija lieliski atbalstītāji, un tie man palīdzēja neapstāties. Zināju, ka man ir jāturpina censties. Pie rezultāta 5:3 vēlreiz netrāpīju vieglu zilo bumbu, un atstāju viņam [Robertsonam] labu pozīciju."

Arī par savu pretinieku Trampam bija viedoklis: "Viņš spēlēja savā ierastajā ritmā, viņš vienmēr ir samērā lēns. Viņš darīja, kas viņam bija jādara. Pāris pirmajos freimos viņš bija garlaicīgs, tāpēc zaudēju interesi par spēli."

"Ja būtu parādījis savu labāko spēli, būtu viņu viegli sakāvis," pārliecību pauda Tramps.

"Uzskatu, ka kontrolēju mača gaitu no sākuma līdz beigām," teica Robertsons. "Izšķirošs bija mirklis, kad viņš [Tramps] neiesita zilo bumbu un palaida garām iespēju samazināt rezultātu līdz 3:2. Ir liela atšķirība starp 3:2 un 4:1."

Par Trampa atbalstītājiem tribīnēs Robertsons gan nebija sajūsmā: "Starp skatītājiem bija daži viņa draugi. Iespējams, ka viņi ir jauki puiši, taču man nepatika, ka pirms spēles viņi ar mani sveicinājās, bet vēlāk bļāva, kad pēc mana sitiena lūzā iekrita baltā bumba. Vai arī, kad Džadam gadījās flūks, viņi kliedza "Labs sitiens, Džad!" Viņi var aplaudēt, izkliegt viņa vārdu, bet, ne jau tad, kad gadās šādas neveiksmīgas epizodes. Nedomāju, ka tas ir sportiski."

"Dīvaini, ka spēles noslēgumā viņš [Tramps] man neko neteica. Parasti, ja kāds tevi pieveic pusfinālā, tu viņam novēli visu to labāko finālā. Apvienotās Karalistes čempionātā es viņam novēlēju veiksmi un teicu, ka ceru, ka viņš uzvarēs finālā. Tā ir tāda pašsaprotama lieta, bet ne visi to ievēro."

"Ir daudz cilvēku, kuriem viņš patīk, un arī tādu, kuriem ne. Es tiku bombardēts ar īsziņām, kurās mani lūdza viņu sakaut. Tas man kļuva par pārāk lielu slogu Apvienotās Karalistes čempionātā. Dažiem ir apnicis tas, ko viņš dara, jo viņš nav patiess. Ja viņu filmētu kamera 24 stundas diennaktī, varētu redzēt, ka viņš nemaz nav tāds, par kādu izliekas. Viņš grib būt Mario Balotelli [Anglijas Premjerlīgas kluba "Manchester City" futbolists, kura ārpuslaukuma aktivitātes ļoti bieži tiek atspoguļotas presē – aut.]. Kāpēc viņš nevar būt vienkārši Džads Tramps? Kāpēc Balotelli?"

Atbildot uz Trampa pārmetumiem par lēno spēli, Robertsons teica: "Izveidoju 80+ sēriju aptuveni sešās minūtēs, tāpēc neuzskatu, ka būtu centies samazināt spēles tempu. Paskatieties uz maniem vidējiem sitiena izdarīšanas laikiem, kad esmu labā pozīcijā. Protams, man nācās ilgāk apdomāt vienu aizsardzības sitienu, jo viņš bija man sagādājis sarežģītu situāciju."

Šons Mērfijs – Džons Higinss 6:4

Daudz augstvērtīgāks sniegums bija vērojams otrajā pusfinālā starp divkārtējo "Masters" uzvarētāju Džonu Higinsu un Šonu Mērfiju. Fantastiski spēli iesāka pēdējais, pirmajos divos freimos pretinieku "nosēdinot malā", bet pats ar 86 un 101 punkta sērijām iegūstot vadību ar 2:0. Pie pirmajiem punktiem Higinss tika 3. freimā un izveidoja arī pieņemamu sēriju 62 punktu vērtībā. Taču ar to bija krietni par maz izšķirošam pārsvaram. Un Mērfijs sāncenša kļūdu neatstāja bez ievērības un sodīja ar lielisku 69 punktu klīrensu – 3:0.

Protams, arī Mērfijs neiztika bez kļūdām, un 4. freimā pirmo panākumu beidzot guva arī Higinss. Bet pēc aptuveni 15 minūšu ilgā pārtraukuma Higinsam izdevās atspēlēt vēl vienu partiju.

Izlīdzinājumu panākt Mērfijs gan viņam neļāva, ar 122 punktu century atkal atraujoties divu freimu vadībā. Tad Higinss ar 59 punktu sēriju atkal rezultāta starpību samazināja, bet pēcāk atkal rezultatīvāks bija Mērfijs, 8. freimu pabeidzot ar 100 punktu klīrensu.

Arī turpinājumā Higinss neļāva intrigai pazust, sāncenša kļūdu aizsardzībā sodot ar 72 punktu sēriju. 10. freimā Mērfijs, esot vadībā, uzbrukumā nospēlēja diezgan riskanti, un gandrīz par to dārgi samaksāja. Bet tikai gandrīz... Higinss, kuram klīrenss varēja dot iespēju pacīnīties par finālu izšķirošajā freimā, pieļāva neprecizitāti izejā uz pēdējo rozā bumbu, kā rezultātā viņa breiks apstājās līdz ar nerezultatīvu uzbrukumu. Rozā bumbu lūzā trāpīja Mērfijs un iekļuva "Masters" finālā.

Turnīra fināls tiks izspēlēts svētdien divās sesijās līdz desmit uzvarētiem freimiem. Pirmās sesijas sākums plkst. 16:00, otrās – plkst. 22:00.

Izmantotie resursi:
www.worldsnooker.com