Buldinska: "Lakuču esmu apbrīnojusi jau no pirmsākumiem"

No kurienes nāc un kā uzsāki savas sportistes gaitas?
- Esmu dzimusi un uzaugusi Jelgavā. No pašiem pirmsākumiem un līdz šim brīdim pārstāvu BMX Jelgavas klubu ‘’Mītavas kumeļi’’. Bērnībā brālis jau kādu laiku bija nodarbojies ar BMX, taču man sākumā nemaz nebija liela interese par to. Septiņu gadu vecumā, aizbraucot paskatīties brāļa sacensības Cēsīs, nelikos mierā un gribēju tikt arī pie sava BMX riteņa. Un tā tas arī notika - Cēsīs dabūju savu pirmo ‘’Author’’ riteni un mani nevarēja dabūt prom no trases. Mans pirmais treneris bija Gundars Pētersons. Kaut gan pie viņa trenējos īsu brīdi, viņa treniņu metodes man vienmēr paliks atmiņā. Piemērs - bija jāuzstāda jauns personīgais trases apļa laiks, un par to balvā varēja iegūt kausu, kas deva lielu motivāciju dot uz pilnu jaudu. Tā es arī tiku pie sava pirmā kausa. Milzīgs paldies arī Uldim Balbekam, kurš man deva iespēju – no bērna kājas mani uzaudzināja līdz augsta līmeņa sportistei.

Kā tu nokļuvi Valmierā, AKSSC sastāvā?
- Mani uzrunāja Ivo Lakučs. Jau no pirmsākumiem esmu apbrīnojusi Ivo un visu darbu, ko viņš ir ieguldījis BMX sporta veidā. Nebija divu domu vai pārcelties uz Valmieru, jo tikt tāda līmeņa trenera paspārnē bija liela iespēja, kuru noteikti nevarēja laist garām. Lielu paldies gribu teikt arī trenerim Mikam Puķītim, ar kuru uzsāku BMX gaitas Valmierā.

Kādi iepriekšējie sasniegumi, tavuprāt, ir bijuši kā priekšnoteikums iekļūšanai AKSSC sastāvā?
- Jauniešu vecumā esmu gandrīz vienmēr iebraukusi Eiropas čempionāta finālos. Esmu daudz dzirdējusi no trenera, ka viņš mani redz kā vienu no tehniskākajām braucējam, un tāpēc viņš saskatīja manī iespēju kļūt par top līmeņa braucēju.

Kas tavā līdzšinējā karjerā un ikdienā ir tas, kas palīdz sasniegt savus mērķus? Kas ir tavs dzinulis un motivācija?
- BMX ir mana sirds lieta. Uz riteņa es jūtos neaprakstāmi, un nekas cits man nespēj dot tādas sajūtas. Bez riteņa es nejūtos es pati. Vienmēr esmu bijusi vienpate, un, ja pati netikšu galā ar savām emocijām un pārliecībām, neviens cits tur nepalīdzēs. Ja uznāk kāds motivācijas trūkuma vilnis, atceros visu tālo un grūto ceļu, kuru esmu gājusi un kā tas mani ir aizrāvis. Arī treneris Ivo Lakučs man bijis savā veidā kā psihologs. Ja man bija kāda nedrošības sajūta galvā, viņš mācēja manas domas salikt atpakaļ vietā.

Vai sākotnēji varēji iedomāties sevi kā profesionālu sportisti?
- Par profesionālo karjeru sāku domāt, kad pārvācos uz Valmieru, tas ir 15 gadu vecumā. Mērķi bija augsti, bet uz tiem tiecāmies pakāpeniski, lai uzlabotu dažas fiziskās spējas, pie kā iepriekš nebija tik daudz piestrādāts. Visi apstākļi bija jau kā profesionālam sportistam – noteikts dienas grafiks, uzturs un miega režīms. Un man šāda ikdiena ļoti patika, sapratu, ka es to vēlos darīt arī nākotnē.

Pastāsti par savu sportistes ikdienu!
- Trenējamies mēs nelielā grupiņā – es, Kristens Krīgers, Rinalds Kārkliņš un treneris Ivo Lakučs. Ivo ir ne tikai lielisks treneris, bet viņš ir, kā jau teicu, arī kā psihologs, padomdevējs un draugs. Viņš māk pateikt īstos vārdus, kas liek mums aizdomāties un aizvest domas pareizajā virzienā. Arī komandas biedri dod lielu motivāciju gan treniņos, gan sacensībās. Visbiežāk treniņi tiek pavadīti visiem kopā, taču ir treniņi, kurus aizvadu patstāvīgi. Trenējamies kopā gandrīz katru dienu. Daudz treniņi tagad tiek aizvadīti arī mājas apstākļos. Atmosfēra ir pozitīva, dzenam viens otru uz priekšu, nebaidāmies pieminēt kļūdas, ko viens otrā redzam. Dzīvoju dienesta viesnīcā un treniņu apstākļi ir augstā līmenī. Ir viss, kas nepieciešams. Ir pasaules līmeņa trase, kurā tagad ir arī svaru zāle. Par tādu centru varējām tikai sapņot, bet nu tas viss ir mūsu acu priekšā. Ļoti noderīga ir iespēja izmantot Sporta veselības centra pakalpojumus. Ir pirts un sauna, kurā var lieliski atjaunoties un sagatavoties nākamajiem treniņu cikliem. Esmu pateicīga par katru no šīm iespējām.

Kā vērtē Valmieras pilsētas sporta infrastruktūras attīstību?
- Ir grūti nepamanīt, ka Valmieras pilsēta ļoti rūpējas par sportistiem. Treniņu iespējas ir daudz. 5 gadu laikā, kopš šeit dzīvoju, ir daudz kas mainījies. Tika atvērta “Valmiera Fitness” svaru zāle, tiek atjaunots Jāņa Daliņa stadions, tika uzbūvēts jauns augsta līmeņa BMX centrs, uzlabots Vidzemes Olimpiskais centrs. Šeit ir viss kas vajadzīgs sportistam, lai veiktu kvalitatīvus treniņus ar visu nepieciešamo inventāru.

Pastāsti par saviem augstvērtīgākajiem sasniegumiem, kopš esi iekļauta AKSSC sastāvā?
- Kad atnācu uz Valmieru, ar treneri nolēmām, ka mērķis nav sasniegt augstus rezultātus sacensībās, bet mērķi bija likti uz fizisko formu un tehniku, pie kurām agrāk tika mazāk piestrādāts. Tikai pēc šī mērķa sasniegšanas izvirzījām mērķus sacensībām. 2017. gadā ieguvu trešo vietu Eiropas Čempionātā juniorēm. 2018. gadā ieguvu 12. vietu Eiropas čempionātā elites grupā. 2019. gadā izdevās iekļūt Pasaules kausa posma pusfinālā, kas attiecīgi ir 14. vieta. Un tajā pašā gadā, neskatoties uz nesen gūtām traumām, ieguvu 12. vietu Eiropas čempionātā elites grupā. Un šo gadu laikā vairākkārt esmu iebraukusi Eiropas kausu finālos.

Kā izdodas sporta dzīvi savienot ar izglītību?
- Mācos Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā par BMX treneri. Par cik skola ir tikai reizi nedēļā, to var lieliski apvienot ar treniņiem.

Kādā veidā Covid-19 mainījis sportista ikdienā vai ceļā uz kāda mērķa sasniegšanu? Kāda ir tava turpmākā darba stratēģija un mērķi, ņemot vērā šī vīrusa klātbūtni?
- Ikdiena ir ļoti mainījusies. Nācās paplašināt redzes loku un saskatīt iespējas, kuras iepriekš netika saskatītas. Ir vairāk jādomā un jāpielāgojas esošajiem apstākļiem. Bija jāizdomā alternatīvas dažiem treniņiem, kurus nevarējām pildīt ierobežojumu dēļ, bet ar trenera palīdzību mums viss lieliski izdevās. Tomēr pandēmija nav mainījusi manus mērķus. Kopš atnācu uz Valmieru, mans mērķis vienmēr ir bijis piedalīties olimpiskajās spēlēs. Protams, šīs mērķis sastāv no daudziem mazākiem – vienmēr izdarīt maksimumu treniņos, kā arī sacensībās, būt disciplinētai, radīt pozitīvu iespaidu par sevi kā sportisti un vienkārši cilvēku.

Kā kopumā vērtē AKSSC projektu un būtību?
- Gribu teikt neizsakāmu lielu paldies AKSSC par iespēju būt daļai no šīs programmas. Tā ir iespēja, ko noteikti nevar laist garām. Šeit noteikti viss tiek noorganizēts augstākajā līmenī un netiek aizmirsts par nevienu sportistu. Noteikti šādiem centriem ir jābūt, lai sportisti no Latvijas varētu nest gan Valmieras, gan Latvijas vārdu visā pasaulē. Šāds centrs, manuprāt, ir dzinulis jaunajiem braucējiem tiekties uz augstākiem mērķiem un pierādīt sevi, lai būtu iespēja pavadīt treniņus augstā līmenī. Liels paldies visiem, kas man ir bijuši blakus visu šo gadu laikā. Paldies visiem treneriem, fizioterapeitiem, draugiem, ģimenei un Latvijas Olimpiskajai vienībai. Paldies AKSSC par šo lielisko iespēju.

Izmantotie resursi:
vbss.valmiera.lv