Riteņbraucējs Arnis Pētersons (ZZK) gatavs cīņai ar elites vīriem pasaulē
Viens no Latvijas vadošajiem MTB XCO braucējiem Arnis Pētersons (ZZK komanda) atgriezies no trīs nedēļu garās treniņnometnes Tenerifē, un pirmajās pašmāju sacensībās uzrādīja lielisku rezultātu. Turpinot gatavoties pasaules mēroga sacensībām, Pētersons pastāstīja vairāk par sporta veidu, kā arī dalījās ar dažādiem jaunās sezonas plāniem un atmiņām no bērnības.
Vai sezona ir iesākusies apmierinoši?
Ar sezonas iesākumu esmu apmierināts, jo šis ir pirmais gads, kad sezonu iesāku ar uzvaru.
Vai tiks veikti vēl kādi īpaši sagatavošanās darbi priekš pirmā pasaules kausa posma Čehijā?
Par trenera treniņu plāna nodomiem neko nezinu. Brīvāka galva vismaz. Zinu tikai to, ka plānojam piedalīties vēl kādās XCO sacensībās pirms pasaules kausa, kas varētu būt diezgan būtisks solis, jo vajadzēs "noķert" īsto sacensību ritmu. Latvijas sacensībās to ritmu nevar izjust.
Kādas sajūtas ir startēt Latvijā? Vai spriedze ir jūtama?
Sezonas pirmajās sacensībās vienmēr ir tas patīkamais uztraukums. Es sacensībām noskaņojos pēc to nozīmīguma, tāpēc savā galvā nešķiroju vai tās ir Latvijas vai ārzemju. Arī Latvijas sacensībās gandrīz vienmēr ir spriedze, jo šeit ir cits braukšanas stils.
Ja nav noslēpums, kādu rezultātu no Tevis šogad varam gaidīt, zinot, ka pirmo reizi startēsi elites grupā?
Ar plāniem diez ko nepatīk mētāties apkārt. Būšu reāls un teikšu, ka 5. vietu pasaules čempionātā vai 4. vietu Pasaules kausa posmā starp elites vīriem man būs ļoti grūti izcīnīt. Pirmais gads elitē būs smags, jo braucēju rezultāti ir vēl blīvāki. Zinu, ka ir daži U23 grupas braucēji, kas ir cīnījušies par augstām vietām arī elitē, bet nezinu kā tas ir, jo pats neesmu to piedzīvojis. Katrā ziņā iekļūstot Top 20 kādā no posmiem jau būšu apmierināts ar rezultātu.
Kad un kur norisināsies šī gada pasaules čempionāts? Vai uz to ir plāns doties?
Pasaules čempionāts parasti notiek septembra sākumā. Izņēmums ir olimpiskā sezona, kad tas notiek agrāk. Šogad pasaules čempionāts būs Austrālijā, kurp arī plānojam doties.
Kādas ir galvenās īpašības, kurām jāpiemīt labam XCO braucējam?
Izturība, spēks un ātrums. Tās ir pirmās īpašības, kuras iedomājos. Protams, ir vajadzīga arī veiklība, labas braukšanas iemaņas un skaidra galva, jo jāspēj ļoti koncentrēties. Dažās trases vietās esmu ļoti koncentrējies, jo vajag noturēt maksimāli lielu ātrumu, nepieļaujot kļūdas.
Kāda tehnika nepieciešama, lai varētu konkurētspējīgi startēt XCO sacensībās? Un ar kādu tehniku komanda nodrošina Tevi?
Esmu priecīgs un lepns, ka mana komanda ZZK mani atbalsta ar augstākās klases inventāru. Domāju, ka tas ir ļoti liels atvieglojums galvā, jo zinu, ka uz tehnikas rēķina es nezaudēšu, jo braucu ar labāko. Līdz ar to es sevi vairāk koncentrēju fiziskajam darbam un labāk izprotu sacensību gaitu, izvēloties piemērotāku taktiku attiecīgajam mirklim. Kā jau iepriekšējos gadus, arī šogad startēšu ar Specialized S-Works ričuku.
Šogad startēsi zem UCI ZZK komandas, kādas ir priekšrocības startējot zem komandas nevis zem Latvijas riteņbraukšanas federācijas?
Par Latvijas riteņbraukšanas federāciju man nav daudz komentāru. Toties no ZZK viss ir cēlies! Oficiāli Pasaules kausos varam startēt ZZK formās, prezentēt komandu, kuru pārstāvam. Neesam vairs atkarīgi no citiem - viss ir pašu rokās. Arī potenciālajiem sponsoriem ir reklāmas iespējas.
Vai Tev pašam ir radies tālāks skatījums par nākotni saistībā ar XCO?
Ļoti ceru, ka Latvijā attīstīsies arī XCO sacensības. Pie mums tas nekādi nevar notikt, ja nav pat piemērota līmeņa sacensības. Mēs, labākie, kā aizbraucam uz sacensībām ārzemēs, tā līmenis vēl vairāk krītas. Mājiniekiem nav iespējas pabraukt kopā, pamācīties ko un kā darām mēs, lai pilnveidotu sevi. Globālā mērogā XCO jau ir veicis ļoti lielus attīstības soļus. Katru gadu skatītāju skaits pieaug. Pasaules čempionātā Čehijā skatītāji bija visas trases garumā jau uz U23 grupas sacensībām. Nespēju iedomāties, kas notika Elitē.
Vai kādreiz esi domājis par pāriešanu uz šosejas riteņbraukšanu?
Domājis esmu, bet jau domājot diez gan droši zinu, ka tuvākajā laikā neesmu vēl gatavs pāriet. Tam ir jābūt ļoti vērtīgam piedāvājumam. Nav jau tā, ka man šosejas riteņbraukšana nepadodas. Vēl salīdzinoši nesenajā 2012. gadā pārstāvēju junioru izlasi starptautiskās sacensībās un bez īpašas gatavošanās varēju uzrādīt konkurētspējīgus rezultātus.
Kas visvairāk Tevi vilina, piesaista XCO?
Ņemot vērā, ka mans pirmais sporta veids bija BMX riteņbraukšana, tad varu teikt, ka ir palikusi tāda kā atkarība no adrenalīna! Patīk piedzīvojumi, sarežģījumi, tramplīni. To grūti vārdiem raksturot.
Tu un Tavs komandas biedrs Mārtiņš esat lauzuši visus vēsturiskos Latvijas rekordus XCO. Kas Tev par to ir sakāms?
Tam visam liels paldies jāsaka trenerim Vilmāram Tomsonam un ZZK kolektīvam ar Normundu Zviedri priekšgalā, jo viņi ir kā pamatakmens, kas ir devuši mums šādas iespējas. Cik man zināms, tad iepriekšējie MTB rezultāti bija no šosejas ritenbraucējiem, kas veiksmīgāk adaptējušies MTB riteņbraukšanai. Mēs tomēr esam tīri MTB braucēji, tāpēc tas ir nedaudz citādāk. Arī pašam ir liels gandarījums par paveikto, bet gribās vēl sasniegt kaut ko vairāk.
Jau no bērnības nodarbojies ar BMX, kas lika pamest šo sporta veidu un izvēlēties XCO?
Tā bija apstākļu sakritība. Pirmais un galvenais iemesls - Uplandu BMX trases nojaukšana, kas atradās salīdzinoši tuvu Cēsīm. Ar šo pavērsienu BMX Cēsīs arī beidzās. Varēja jau turpināt trenēties Valmierā, vai Smiltenē, kur mana māsa Vineta Pētersone trenējas. To visu vēl ietekmēja tas, ka tieši tajā gadā necīnījos par ierasto pirmo vai otro vietu, bet cīnījos par iekļūšanu trijniekā. Ja Latvijā ir jācīnās par iekļūšanu trijniekā, tad par braukšanu uz starptautiskā mēroga sacensībām varēja pat nedomāt. Viens gads gan bija man īpašs izņēmums, kad Latvijā sezonas kopvērtējumā paliku tikai piektais, bet piektais paliku arī Eiropas čempionātā. Jāpiemin arī tas, ka pārējie Latvijas konkurenti pat finālā nebija tikuši.
Kādi ir Tavi ieteikumi jaunajiem riteņbraucējiem, lai aizcīnītos līdz pasaules līmenim?
Ir jāspēj rast prieks no tā, ko dari. Arī es dažreiz saskaros ar kādām grūtībām, bet ar tām ir jāmāk sadzīvot. Jāaudzina kārtīgs raksturs un jāvirzās pa pakāpieniem uz priekšu. Kad sasniedz kādu labu rezultātu, tad grūtības, kas bijušas pa ceļam, šo rezultātu padara vēl patīkamāku. Jāatceras, ka šajā sporta veidā rezultāti nāk ar laiku. Jābūt pacietīgam.
-1 [+] [-]
[+] [-]