Janevics: "Pasaules kausā, kur izcīnīju 16. vietu, trīs reizes izkrita plecs"

Pastāsti par to, kā sāki nodarboties ar riteņbraukšanu?
11 gadu vecumā kopā ar tēti devāmies makšķerēt. Tas bija maija pirmajā svētdienā. Uz Cēsu pusi brauca daudz mašīnu, un man radās jautājums, kur tās brauc. Tētis pastāstīja, ka Cēsīs notiek SEB MTB maratons. Nolēmu, ka nākamajā gadā arī noteikti vēlos piedalīties. Tā arī notika. Man nopirka jaunu riteni, un es sāku patstāvīgi trenēties.

Kurš bija tavs pirmais treneris un kādi ir viņa lielākie devumi tev?
Mans pirmais un vienīgais treneris ir Normunds Noreiko. Pateicoties viņam, esmu daudz sasniedzis Latvijas līmenī. No trenera puses vienmēr bijusi saprotoša attieksme gan labajās, gan arī melnajās dienās. Viņš vienmēr uzmundrina un atrod īstos vārdus, lai es varētu saņemties uz nākamajām gonkām.

Vai savas karjeras laikā esi trenējies arī citos sporta veidos?
Kopš sāku profesionāli braukt ar riteni, neesmu trenējies citos sporta veidos, tomēr sākumskolā nodarbojos ar futbolu, dejoju deju kolektīvā "Dzirnas", braucu ar BMX Freestyle. Ziemā, kad riteņbraukšanas sezona ir beigusies, atļaujos nodarboties ar freeride slēpošanu un, lai uzturētu sevi formā, slēpoju ar distanču slēpēm. Tāpat brīvajā laikā nodarbojos ar downhill riteņbraukšanu. Es uzskatu, ka tas mani ļoti pilnveido.

Pastāsti, kas Tevi saista MTB riteņbraukšanā, un ar ko tā atšķiras no citām riteņbraukšanas disciplīnām?
Mani piesaista tas, ka gan treniņu procesā, gan sacensību laikā trases ir daudz interesantākas nekā, piemēram, šosejas riteņbraukšanā. Man vienmēr ir paticis adrenalīns, ko saņemu nobraucienos. MTB riteņbraukšanā komandas nozīme ir daudz mazāka nekā šosejas riteņbraukšanā. XCO sacensībās komandai vispār nav nekādas nozīmes. Tas arī mani tik ļoti piesaista, jo vienmēr ir patikuši individuālie sporta veidi. Tu atbildi pats par sevi un saviem spēkiem. Uzvar labākais, tomēr arī veiksmei ir milzīga nozīme.

Kad saprati, ka vēlies ar MTB nodarboties nopietnākā līmenī?
13 gadu vecumā sapratu, ka ar MTB vēlos nodarboties ilgstoši un nopietni, tomēr lēmumu par profesionālo karjeru riteņbraukšanā pieņēmu tikai šogad - pēc vidusskolas beigšanas.

Kādām īpašībām ir jāpiemīt, lai kļūtu par pasaules līmeņa MTB braucēju?
Noteikti nedrīkst baidīties no sāpēm un sasitumiem, jo MTB riteņbraucējam tā ir ikdiena. Jābūt ļoti neatlaidīgam treniņu procesos, jo bez treniņiem nav rezultātu, kā jebkurā sporta veidā. Protams, nenoliedzami talantam arī ir liela nozīme. Pasaules līmeņa sportistam jāmāk atteikties no sabiedriskās dzīves un brīžiem arī no laika, ko varētu pavadīt kopā ar ģimeni, jo profesionālu riteņbraucēju ikdiena ir saistīta ar ceļošanu un nepastāvīgu dzīvesvietu.

Vai atceries savas pirmās sacensības nopietnā MTB trasē? Pastāsti par tām.
Manas pirmās sacensības bija SEB MTB maratona posms Cēsis-Valmiera, kas bija īsts pārbaudījums gribasspēkam un vēlmei braukt tajā dienā, jo man bija 38 grādu temperatūra. Pirmās sacensības tehniski sarežģītā trasē bija Latvijas čempionāts XCO Riekstukalnā. Īpaši daudz no tām neatceros, bet tad es sapratu, ka tehniskās trases un nobraucieni ir manas stiprākās puses riteņbraukšanā. Esmu priecīgs, ka pēdējos divus gadus LČ XCO ir atgriezies Riekstukalnā.

Uz ko tika likts uzsvars, gatavojoties šai sezonai?
Ziemā man tika veikta ļoti smaga pleca operācija, kas diezgan daudz ko ietekmēja manā fiziskajā sagatavotībā, tādēļ uzsvaru liku tieši uz formas atgūšanu. Trenēties atsāku tikai pēc Ziemassvētku brīvdienām, kā arī izlaidu nometni Maljorkā, jo vēlējos veiksmīgi pabeigt vidusskolu. Kā jau visus gadus, tika aizvadīta mēnesi gara nometne Slovākijā ar smagu treniņu grafiku fiziskās formas uzlabošanai. Ļoti īpaši gatavojos šīs sezonas XCO sacensībām.

Kā esi apmierināts ar līdz šim sasniegtajiem rezultātiem?
Uzskatu, ka vienmēr var labāk. Braukt pirmajā desmitniekā pasaules kausā Valdeierē bija tiešām lieliski, bet plecs, kas gonkas laikā izkrita no vietas trīs reizes, liedza pabeigt sacensības starp desmit labākajiem. Bet uzskatu, ka arī 16. vieta ir ļoti augsts panākums pasaules kausā. Protams, ir veiksmīgākas un neveiksmīgākas sacensības, tomēr kopumā savu sniegumu novērtēju kā apmierinošu - tā, lai ir, kur tiekties uz augšu. 2012. gada sezonā biju priecīgs par Latvijas čempiona titulu maratonā, un patīkami pārsteigts, kļūstot arī par valsts čempionu junioru konkurencē šosejas riteņbraukšanā grupas un individuālajā braucienā
.
Šogad kopā ar vairākiem citiem latviešiem startēji pasaules kausa posmos Vācijā un Čehijā. Pastāsti par spilgtākajiem iespaidiem?
Pirmais šoks bija atšķirība starp junioru un U23 vecuma grupām. Līmenis U23 vecuma grupā ir daudz augstāks. Man ļoti patika Čehijas trase, tāpēc rezultāts arī bija veiksmīgāks un pārliecinošāks. Ar katru gadu Pasaules kausa trases kļūst grūtākas un tehniski sarežģītākas. Uzskatu, ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt latviešus, kas ir spējīgi tehniski izbraukt sarežģītās trases.

Uz kurām sacensībām liksi uzsvaru sezonas otrajā pusē?
Sezonas otrajā pusē ļoti svarīgas sacensības būs Latvijas čempionāts XCO krosā, jo tur varēs nopelnīt UCI punktus. Tāpat tiek plānots starts Pasaules kausā Andorā un, iespējams, arī pasaules čempionāts Dienvidāfrikā. Protams, gribētos veiksmīgi pabeigt arī SEB MTB maratonu sezonu.

Kāda ir elites sportistu konkurence Latvijas MTB sacensībās?
Elite ir ļoti konkurētspējīga. Īpaši tas redzams maratonos, mazāk XCO. Uzvarētājs nekad nav paredzams. Ļoti labi braucēji ir Dmitrijs Sorokins, Ivars Prokofjevs, Arnis Pētersons un Matīss Preimanis. Tāpat mūsu seniori sagādā pietiekamas raizes. Nopietni konkurenti ir arī igauņu riteņbraucēji.

Ko Tu vēlies sasniegt riteņbraukšanā?
Uzvarēt kādā pasaules kausa XCO posmā, Eiropas un pasaules čempionātā.

Kuri ir tavi atbalstītāji šajā gadā?
Mani lielākie atbalstītāji ir ģimene, īpaši tētis, kurš pats aktīvi nodarbojas ar riteņbraukšanu. Tāpat arī draudzene, treneris un tuvākie draugi. Varu teikt viņiem lielu paldies par atbalstu un jušanu līdzi katrās sacensībās.

Kāds būtu tavs novēlējums visiem Latvijas riteņbraucējiem?
Novēlu gūt prieku un pozitīvas emocijas, braucot ar riteni un piedaloties sacensībās. Vēlu arī piepildīt savus mērķus, netraumēties un pilnveidot sevi!

Informāciju sagatavoja:
Toms Markss
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas preses sekretārs