Skujiņš: "Kad sāksies lielie kalni, tad ar mazajām kalnu kazām es neizdzīvošu"

Cik ļoti esi noguris pēc tik vējainas dienas [saruna notika 4. septembra vakarā pēc 7. posma finiša - K.O.]?
Ja jāsaka godīgi, tad baigi noguris es neesmu. Protams, nebija viegla diena, bet nebija nekas ļoti traģisks.

Jau no paša posma sākuma ļoti augstu tempu diktēja "Bora-Hansgrohe". Cik grūti to bija izturēt, jo peletons diezgan ātri pašķīda?
Sākums bija visgrūtākais mirklis. Varbūt tagad liekas, ka nebija tik grūta diena, jo sākums bija pirms diezgan daudz stundām. Protams, tas bija mirklis, kad bija jāpacīnās par visu, lai būtu pirmajā grupā. Ne velti cilvēki atpalika, un man ir diezgan liela cieņa pret "Bora-Hansgrohe", ka viņi šādi uzņēmās iniciatīvu un visiem padarīja smagu dienu.

Uz cik ilgu brīdi sākumā biji "sarkanajā zonā"? Vai tas bija grūtākais brīdis Tūrē?
Domāju, ka visi bija "sarkanajā zonā". Apmēram kādus 20 kilometrus bija ļoti grūti. Jā, tas laikam arī bija pagaidām smagākais mirklis. Pēc sprinta starpfiniša temps nomierinājās, bet arī pirms tam kādu brīdi bija komforta zona, līdz ar to nebija tik traki. Pēc tā brīža, kad mūsu pārsvars pār nākamo grupu bija minūte, temps tika samazināts un nebija tik traki jācīnās. Protams, nevarēja nevienu brīdi apstāties, jo otra grupa no aizmugures piebrauktu mums klāt, tāpēc tempu vajadzēja turēt augstu arī turpmākās dienas garumā.

Apmēram 33 kilometrus pirms finiša sākās veidoties ešeloni sānvēja dēļ, kas daudz ko ietekmēja. Cik tobrīd bija grūti?
Mēs izbraucām cauri vienai pilsētiņai, un tad jau grupa izstiepās. Pēc pāris apļveida krustojumiem grupa izstiepās vēl vairāk. Lai gan vējš nebija tik spēcīgs, tomēr cilvēki bija saguruši, jo visa diena bija smaga. Tāpēc diezgan ātri izveidojās atstarpe, un, ja tā izveidojas, tad aiztaisīt to ir ļoti grūti. Tobrīd es arī nebiju labā pozīcijā, jo pēdējiem kilometriem gribēju atrast pudeli - bija karsta diena, tāpēc man slāpa. Mēģināju paņemt pudeli, un pēc paņemšanas grupa kārtīgi izstiepās un pārplīsa. Biju diezgan tālu aizmugurē, mūsu līderi [Ričijs Ports un Bauke Mollema] diemžēl arī bija aizmugurē, tāpēc mēģinājām ķert līderus. Šajā gadījumā tā ķeršana bija, lai nezaudētu daudz laika. Pēdējie 30 kilometri bija ļoti smagi.

Televīzijā varēja diezgan labi redzēt to, kā tu strādā, lai noķertu līderu grupu. Kuras komandas galvenokārt vēl palīdzēja ķert, ņemot vērā, ka atpalicēju grupā bija vairāki kopvērtējuma favorīti un lieli vārdi?
Daudz palīdzēja "Bahrain-McLaren" komanda, bet visvairāk "UAE Emirates", jo viņiem grupā bija baltā krekla īpašnieks [Tadejs Pogačars, kurš tobrīd vēl bija labākais Jaunā braucēja vērtējuma līderis]. Viņi bija diezgan lielā sastāvā, tāpēc strādāja visvairāk.

Toms Skujiņš Latvijas čempiona kreklā pie komandas autobusa. Visi foto no "Trek-Segafredo" komandas arhīva.

Skujiņš pirms sacensībām pēta posma karti.

Man ir nedaudz žēl par Pogačaru, jo gribu, lai viņš uzvar Tūrē. Kāpēc tavi komandas līderi Ports un Mollema arī atpalika? Neveiksmīga pozīcijas izvēle?
Jā, apmēram tā bija. Ne vienmēr izdodas izcīnīt labu pozīciju. Kādā brīdī pietrūkst uzmanības, un dažreiz ar dažiem metriem pietiek, lai grupa sadalītos.

Lai gan vējš nebija tik spēcīgs, tomēr tobrīd bijāt diezgan paguruši.
Vēja ātrums bija kādi 30 km/h [mēreni stiprs]. Nebija tā, ka pūta nost no riteņa. Pie 20 km/h vēja ātruma to var just, bet pie 6-10 km/h gandrīz vai nejūt. Šodien brāzmās bija līdz 30 km/h.

Ko "Trek-Segafredo" sporta direktori no mašīnas rācijā teica un bļāva, kad peletons sāka sadalīties, bet līderi atradās atpalicēju grupā kopā ar tevi?
Sporta direktori nebļauj, jo neesam bērni, uz kuriem vajadzētu to darīt, lai gan īstenībā arī uz bērniem nevajadzētu bļaut. Nedomāju, ka bļaušana ir ļoti laba taktika, un direktori to saprot. Protams, tā nebija labākā situācija, kur varējām sevi atrast. Direktori tobrīd varēja ziņot par laika atstarpēm - vai mēs tuvojamies vai attālinamies - un uzmundrināt, lai nepadodamies.

Pēc finiša noskaņojums komandā bija drīzāk bēdīgs, jo abi līderi zaudēja laiku kopvērtējumā, kamēr sprinta finišā no līderu grupas Jaspers Steivens finišēja piektais.
Jā, noskaņojums bija bēdīgs.

Otrajā grupā finišēja arī Krists Neilands. Sanāk, ka arī viņš ieņēma neveiksmīgu pozīciju?
Tā gadās, lai gan viņš šodien izskatījās diezgan labi. Varbūt negaidīja vēju, un tobrīd nebija viņam labākā pozīcija. Pirms tam mēs braucām pilsētā, bet, kad izbraucām klajumā, tad sākām vairāk just vēju. Arī ceļa virziens nedaudz mainījās.

Pēdējoreiz runājām pēc pirmā posma, bet nākamajā dienā devies atrāvienā. Vai kaut kas vēl īpašs notika, ko nevarēja redzēt televīzijā?
Liekas, ka baigi traks nebija. Protams, interesanta bija diena, kad neaizgāja prom no peletona neviens atrāviens. Tas bija kaut kas neredzēts. Tomēr tas nozīmē, ka visi uz šejieni nav atbraukuši vienkārši pavizināties, jo todien bija skaidrs, ka būs sprints.

Vēl par rītdienas [5. septembra] posmu. Domāju, ka rītdien būs vēl mokošāk, jo ir trīs diezgan stāvi un gari kāpumi. Vai plāns ir gatavs?
Plāns vēl nav gatavs, bet tā ir taisnība, ka rītdien būs smaga diena. Visiem būs jācīnās kalnos. Domāju, ka būs interesanta cīņa par dzelteno krekliņu, jo Žiljēnam Alafilipam ir laba iespēja atgūt līdera godu. Rītdien būs vairāk jāskatās uz "Deceuninck - Quick Step" to, kā viņi mēģinās Alafilipam atgūt līdera kreklu.

Skujiņš mierīgi brauc uz finišu ar citiem braucējiem.

Skujiņš aerodinamiskā pozā.

Es drīzāk teiktu, ka viņš varētu pat neizturēt, ja "Jumbo-Visma" kāpumos turēs augstu tempu, lai gan līdz finišam būs vēl nobrauciens, kur atgūt daļu zaudētā laiku. Tomēr ir jautājums, vai "Jumbo-Visma" turēs augstu tempu, redzot to, kas notika 6. posmā, kur viņi izvēlējās nenoteikt toni. Tā vietā salīdzinoši zemu tempu turēja "Ineos" brigāde. Iespējams, ka "Jumbo-Visma" taupīja spēkus. Varbūt pat tieši rītdienai. Vēl lasīju Oksfordas matemātikas studenta datu analīzi, kur viņš prognozēja atrāviena iespēju uzvarēt katrā posmā šā gada "Tour de France". Rītdienas posmam dators izskaitļoja 40% iespēju uzvarēt atrāvienam. Vai tev nav doma par atrāvienu?
40% nav pietiekami daudz, bet, protams, domāju, ka arī atrāviens rītdien var uzvarēt, un tie noteikti būs spēcīgi džeki, kas būs atrāvienā. Vai es tur būšu, tad jau redzēs. Vēl nezinu. Doma tiek apsvērta, bet šķiet, ka rītdien Alafilips ies uz visu banku. Kad viņš grib, tad ir ļoti grūti ko izdarīt. Nezinu, vai ir vērts to darīt.

Kā tev veicas tik garos un stāvos kāpumos?
To rīt redzēsim. Protams, kopā ar pašiem labākajiem kalnus nespēju pārdzīvot, bet neiet arī nemaz tik slikti.

Cik labi rītdien ies komandas līderiem Portam un Mollemam? Tā kā esi peletonā, tu labāk par mani redzi to, kā braucēji jūtas. No kuriem kopvērtējuma favorītiem varētu gaidīt pārsteigumus - gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā?
Domāju, ka kalni lielas problēmas nesagādās. Ports un Mollema arī būs priecīgi braukt lielākos kalnos un parādīt, ko spēj. Domāju, Mollema labāk zina, kuram ripo labāk, kuram ne, jo, kad viņiem sāk iet grūti, es tur vairs neesmu, it sevišķi kalnos. Ja būtu jāprognozē, tad teiktu, ka Egans Bernals nejūtas tik labi, bet līdz trešajai nedēļai vēl ir laiks. Protams, nevienam nav noslēpums, ka galvenais favorīts ir Primožs Rogličs. Jautājums ir tikai, vai viņš trešajā nedēļā nesalūzīs. Ja tad viņam ripos par 90% kā šobrīd, tad neviens viņu neapstādinās. No kura var gaidīt pārsteigumus? Noteikti no Toma Dumolēna. Izskatās, ka trešajā nedēļā viņš būs ļoti spēcīgs un gatavs cīņai. Jā, arī tevis pieminētais Tadejs Pogačars beigās būs uz pjedestāla. No Nairo Kintanas arī varētu gaidīt pārsteigumus. Tomēr nevis šajā nedēļas nogalē, bet gan nākamajā.

Skujiņš dienas atrāvienā otrajā posmā

Skujiņš dienas atrāvienā otrajā posmā

Skujiņš no sporta direktora paņem ēdienu

Teici, ka šodienas posms varētu būt pagaidām vismokošākais. Cik grūti gāja otrajā posmā, kur biji atrāvienā?
Katrā dienā ir mirklis, kad ir jāieslēdz visas muskuļa šķiedras un kārtīgi jāpacīnās, tomēr šodien bija visilgākais mirklis, kad vajadzēja cīnīties ar pilnu atdevi un koncentrāciju. Piemēram, vakar galvenais bija pārdzīvot vienu mazu pauguriņu, kas nebija viegli. Kad sāksies lielie kalni, tad ir skaidrs, ka ar mazajām kalnu kazām es neizdzīvošu. Brīdī, kad sāk palikt ļoti smagi, saprotu, ka vajag pietaupīt spēkus nākamajām dienām.

Runājot par atrāviena dienu. Abos garajos kāpumos [17 un 15 kilometri] jūs ne tuvu nebraucāt maksimālajā tempā, spriežot pēc jaudas. Abos kalnos, ja nemaldos, sanāca braukt pa 45 minūtēm. Cik vatus tajos kāpumos izspiedi?
Tā arī bija. Par jaudu precīzi nezinu, bet varētu būt kādi 350 vati.

Kāds tev šobrīd ir optimālais svars? Vai tie būtu 70 kilogrami?
Jā, kaut kas tāds apmēram ir. 70-71 kilograms ir optimālais svars.

Vai esi mēģinājis nomest vēl kādu kilogramu?
Šad tad ir bijis zemāk. 68-69 kilogrami, bet ar tādu svaru neripo tik labi. Tad nav tā, ka jūtos baigi izcili un spēcīgāks. Mana loma komandā ir tāda, ka varu braukt arī ar 71 kilogramu.