Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:338, Did:0, useCase: 3

Kādēļ valsts dažiem dod 100%, bet dažiem nē? Personīga izrēķināšanās?

Jānis Celmiņš

Kādēļ valsts dažiem dod 100%, bet dažiem nē? Personīga izrēķināšanās?
Foto: twitter.com/JurmalaVolley

Jau ilgāku laiku kuluāros - bet nu arī arī publiskajā telpā - uzvirmojis jautājums par valsts līdzfinansējumu olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram pludmales volejbolā - Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) Nāciju kausa finālturnīram. Caur Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) virzītais valsts līdzfinansējums paredzēts gandrīz divreiz mazāks par pieprasīto. Portāls Sportacentrs.com lūkoja skaidrot situācijas būtību.

LVF ģenerālsekretārs Arnis Tunte sarunā ar portālu Sportacentrs.com neslēpj neizpratni par to, kā šobrīd tiek dalīta valsts nauda. Cik subjektīvi vai objektīvi ir šādi lēmumi, un vai šajā stāstā varam piesaukt vārdu salikumu “politiska izrēķināšanās un atriebība”, centās skaidrot IZM Sporta departamenta vadītāja vietas izpildītājs Juris Zīvarts.

Kopējā turnīra (sacensības plānotas Jūrmalā no 13. – 16. jūnijam) tāmē minētā summa ir 694 000 EUR, no kuriem 400 000 LVF lūdz līdzfinansēt IZM. 120 000 piešķirti no Jūrmalas domes (iepriekš tika solīti 100 tūkstoši eiro), pārējās izmaksas plānots segt no privāto sponsoru naudas, atklāj Tunte.

Viņš pauž neapmierinātību, ka citi sporta veidi līdzīgām sacensībām tiek atbalstīti pilnībā, bet volejbols nē. Zem “citi sporta veidi” domāti olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīri basketbolā (jūlijā) un hokejā (septembrī), kuri atbalstīti pilnībā, kamēr volejbolam tiek plānoti 230 000 EUR. Latvijas Basketbola savienībai jau piešķirti nepilni 4,8 miljoni EUR, kamēr Latvijas Hokeja federācija saņems 500 000 EUR. Jāpiemin, ka hokejam šajās izmaksās ietilpst ne tikai OS kvalifikācijas turnīra organizēšanas izmaksas, bet arī pasaules čempionāta hokejā sievietēm (norisinās šobrīd) rīkošanas izdevumi. Visos minētajos gadījumos līdzekļi tiek piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vērts pieminēt, ka pēdējā reize, kad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem viena vai otra sporta federācija tiktu atbalstīta tikai daļēji (no prasītā) bijusi 2022. gadā, kad tikai daļu no lūgtās summas saņēma kamaniņu braucēji un teniss.

“Ja valstij, nav naudas, lai pietiktu visiem, tad ir jārīkojas saimnieciski. Jostas jāsavelk visiem! Pasakam, ka visiem būs par 20% mazāk, nevis vienus atbalstām pilnībā, citus nē… Tas nav godīgi. Būvēsim mazākas tribīnes, samazināsim vēl kaut ko un organizēsim visu, bet ne tik iespaidīgi,” pauž Tunte, neslēpjot viedokli, ka tā, iespējams, ir personīga izrēķināšanās vai atriebība.

Cik daudz subjektivitātes vai objektivitātes ir šādu lēmumu pieņemšanā, vaicājām IZM Sporta departamenta vadītāja vietas izpildītājam Jurim Zīvartam. “Nešaubīgi gribētos, lai nauda tiktu dalīta, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. Viena vai otra federācija iesniedz tāmi un mēs – sporta departaments taisām pamatojumu. Es kā departamenta vadītājs nevaru teikt, ka viens sports man ir mīļāks, bet cits mazāk mīļš. Nav tā! Vēl jau ir stāsts par pamatojumu, jo mums par katru pasākumu un tāmi ir jāraksta anotācija. Par politisko lēmumu pieņemšanu es diemžēl nevarēšu komentēt. Es esmu ierēdnis, politiski pieņemti lēmumi vienmēr būs. Nedrīkst aizmirst stāstu par privāto sponsoru piesaisti, viens to dara labāk, cits sliktāk. Sportā šobrīd ir piemērs ar “Rīgas Zeļļiem” – piemērs, kas rāda priekšzīmi citiem,” saka Zīvarts, reizē gan piekrītot šo rindu autora apgalvojumam, ka privātu klubu un valsts izlases, kuru sportisti cīnās par ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm, salīdzināt nav īsti korekti.

Viņš gan norāda uz to, ka runa ir par “līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem”. “Šis nav konkurss, kurā ir konkrēta naudas summa, kas tiek dalīta. Tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tāpēc sporta veidus vai to pieprasītos līdzekļus salīdzināt šeit arī īsti man negribētos. Reizē piekrītu, ka ir jāvirzās uz konkrētiem kritērijiem,” skaidro Zīvarts.

Kuluāros grūti nesaklausīt runas, kurās tiek pieļauts, ka viss šis gadījums ir “politiska izrēķināšanās un atriebība” LVF un personīgi Tuntem par viņa aktīvo līdzdalību Jāņa Buka (iepriekš viņš bija LVF prezidents) ievēlēšanā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā, kā arī personīgām antipātijām IZM gaiteņos. Vai tā ir? Zīvarts, kurš pašreizējā pozīcijā ir tikai kopš janvāra, visticamāk, nav tas, kuram būtu jāatbild uz šo jautājumu, taču viņš neslēpj, ka dzird visādas baumas. “Es neesmu politiķis, neesmu nevienā partijā, esmu ierēdnis. Man tiek pienesta dažāda informācija, bet esmu cilvēks, kurš mēģina šo informāciju nelaist sevī. Mēs dzīvojam mazā valstī, ir jārēķinās, ka kādam kāds patīk vairāk, kāds mazāk. Jācer, ka beidzot sāksim sarunāties un mainīt to visu. Savā iepriekšējā darbā es darīju lietas, kur baumām nebija vietas, bet jūtu, ka sportā to ir par daudz,” teic Zīvarts.

Ja reiz tiek piesaukta “izrēķināšanās”, turklāt “personīga”, tad seko loģisks jautājums, kurš tad šo izrēķināšanos veic. Publiski atbilde uz šo jautājumu neizskan, taču sarunās pie izslēgta diktofona vairāku sporta federāciju vadītāji šo rindu autoram kā personu, ko saskata kā savas nozares principiālo pretinieku ministrijā, piesauca Raivi Bergu, izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas padomnieku (politiku un procesu pārvaldības jautājumos). Vaicāti, kāpēc par to nerunā publiski, atbilde visbiežāk ir – bailes. Bailes par to, ka pēcāk kaut ko būs grūti sarunāt, jo precīzu kritēriju par valsts naudas sadali joprojām nav… Visu var sarunāt, ja esi paklausīgs.

Skaidrs, ka lēmums par naudas piešķiršanu (arī tās apjomu) pludmales volejbola turnīra organizēšanai būs politisks lēmums, tamdēļ būs divtik interesanti vērot, kā situācija atrisināsies. LVF šobrīd ir zināmas saistības ar CEV, kas jāpilda, bet turnīrs Jūrmalā plānots jau jūnija vidū.

Jāatgādina, ka līdzīgā turnīrā Tokijas olimpiskajām spēlēm kvalificējās dueti Anastasija Samoilova/Tīna Graudiņa un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs, Tokijā abiem pāriem izcīnot ceturto vietu. Ja mūsu dāmu izlasei cerības iegūt vēl vienu ceļazīmi (Graudiņa un Samoilova to jau ir paveikušas) uz Parīzes olimpiskajām spēlēm ir ļoti niecīgas, tad kungiem to paveikt ir krietni reālāk.

  +2 [+] [-]

, 2024-04-03 15:00, pirms 3 nedēļām
Nu bet redz, skaidri pasaka, ka uztaisit pasakumu tapat izdosies. Turklat janem vera, ka basketam vai hokejam cita celja kaa kvalifeties uz OS nav, kamer pludmales volejbolistu varejumu iznemot top paari, kuras jau tapat ir realikvalificejusas, var labi redzet. Absoluti bezvertigs turnirs.

     [+] [-]

, 2024-04-03 15:01, pirms 3 nedēļām
Politika un sports. Kur tad devīze ka tos nejaucam kopā? Nožēlojami.

  -1 [+] [-]

, 2024-04-03 15:49, pirms 3 nedēļām
Tuntes kungam vajadzētu tomēr ievērot, ka ja runā par saimniecisko lietderību, tad tiek izvirzīti primārie sporta veidi un tad pārējie

  +2 [+] [-]

, 2024-04-03 16:20, pirms 3 nedēļām
gircc rakstīja: Politika un sports. Kur tad devīze ka tos nejaucam kopā? Nožēlojami.
Tu laikam no tiem, kuri ieraugot uz malkas šķūnīša uzšņāpto xyu, kuru uzšņāpuši nerātni puikas, domā, ka šķūnītī ir tas kas rakstīts uz durvīm, un nevis malka.😁

     [+] [-]

, 2024-04-03 17:48, pirms 3 nedēļām
Visā pasaulē pastāv lobisms un protams, kad nepieciešams finansējums no valsts.Nekā jauna un neparasta.

     [+] [-]

, 2024-04-03 18:46, pirms 3 nedēļām
Ivars Zvirgzdiņš rakstīja: Tu laikam no tiem, kuri ieraugot uz malkas šķūnīša uzšņāpto xyu, kuru uzšņāpuši nerātni puikas, domā, ka šķūnītī ir tas kas rakstīts uz durvīm, un nevis malka.😁
elegants nodirsiens

     [+] [-]

, 2024-04-04 00:36, pirms 3 nedēļām
kurš un par ko ar Tunti grib izrēķināties? tukši vārdi