Medaļas (noslēgums): Rio izteikti dominē ASV, izcīna 15% zelta

Vēl šorīt no rīta pirms sacensību pēdējās dienas šai rubrikā tika izteikts minējums, ka ASV diezin vai spēs atkārtot Londonā sasniegto 46 zelta medaļu rekordu, jo tad bija jāuzvar ne tikai boksa (kur ASV līdz šim nebija nevienas medaļas) un basketbola finālā, bet arī brīvajā cīņā, kurā piedalījās 19 sportisti, un amerikānis Kails Snaiders tika minēts tikai kā viens no četriem pieciem kandidātiem uz uzvaru. Tomēr viss notika tieši tā – dāmu boksā uzvara, vīriešu basketbolā uzvara, un arī cīkstonis Snaiders prata izcīnīt zeltu. Ja vēl vīriešu maratonā bronzas vietā būtu sensacionāls zelts...

ASV pēdējā 16. dienā ieguva trīs zeltus un pabeidza Rio spēles ar 46 augstākā kaluma godalgām, privatizējot 15% no visām zelta medaļām un sakrājot par 70% vairāk zelta nekā tuvākā konkurente Lielbritānija. ASV atkārtoja savu pirms četriem gadiem uzstādīto rekordu pēc iegūto zelta medaļu skaita olimpiskajās spēlēs, kas nenotiek ASV. Runājot par mājas spēlēm, 1996. gadā Atlantā ASV bija 44 zelti, 1932. gadā Losandželosā 41 zelts, bet pārējos divos gadījumos tika sasniegti rādītāji, kas diez vai mūsu dzīves laikā tiks pārspēti – 1904. gadā Sentluisā 78 zelta medaļas (no 96 iespējamajām...), bet 1984. gadā Losandželosā, kad vairākas valstis, PSRS ieskaitot, olimpiskās spēles boikotēja, pat 83 zelta medaļas.

ASV joprojām katrās vasaras olimpiskajās spēlēs valstu ieskaitē iekļūst TOP3 (atskaitot 1980. gada Maskavu, kad savukārt boikotēja ziemeļamerikāņi), bet pēdējās sešās vasaras olimpiskajās spēlēs (sākot ar Atlantu) piecreiz ieņemta pirmā vieta. Izņēmuma reize – 2008. gadā Pekinā Ķīna savās mājās pēc zelta medaļu skaita pārspēja ASV ar 51:36.

Lielbritānija 1996. gadā Atlantā ieguva vienu zelta godalgu un valstu ieskaitē finišēja 36.(!) vietā, bet tad sekoja fantastisks uzrāviens un četrus gadus pirms mājas spēlēm, proti, Pekinā, jau tika sasniegta 19 zelta medaļu robeža. Londonā briti izcīnīja vēl par 10 vairāk, tātad 29 augstākā kaluma godalgas, bet šeit Rio nopelnītie 27 zelti ir Lielbritānijas jauns rekords ārpus dzimtenes. Turklāt, kaut arī Londonā zeltu bija mazliet vairāk, toreiz valstu ieskaitē trešā vieta, bet Rio Lielbritānija ieguvusi otro vietu. Valstu TOP2 iekļūts tikai otro reizi vēsturē, un pirmā reize bija tālajā 1908. gadā, kad Londonā Lielbritānija valstu ieskaitē uzvarēja.

Trešajā vietā Ķīna, kurai pēdējos gados neliela atkāpšanās – trešā vieta bija arī 2000. gada Sidnejā, bet kopš tā laika Āzijas lielvalsts allaž bija labāko divniekā. Arī absolūtā izteiksmē Ķīnai kritums – Pekinā 51 zelts, Londonā 38, Rio vairs tikai 26.

Krievija, par spīti visām problēmām saistībā ar dopinga skandālu, prata saglabāt ceturto vietu valstu ieskaitē, kas bija arī Londonā. Tiesa, no otras puses – jau kopš 2000. gada Sidnejas iegūto zelta medaļu skaits nepārtraukti vai nu paliek uz vietas vai samazinās. Kaut vai pret tām pašām ASV, ar ko daudziem patīk salīdzināt, – 2000. gadā Sidnejā zeltu ziņā Krievijas izpildījumā rezultāts bija cienīgs 32:37 (un medaļas kopā 89:93), bet tagad Rio 19:46 (56:121).

5. vietā pabeidza Vācija, kas Krievijai zaudēja par divām zelta medaļām. Vācija, iespējams, ir stabilākā valsts pasaulē, ja runājam par pēdējām piecām vasaras olimpiskajām spēlēm – allaž piektā vai sestā vieta valstu ieskaitē. Tiesa, zelta medaļu skaits šai periodā svārstījies intervālā no 11 līdz 17, un minimums un maksimums bijis tieši pēdējās divās olimpiskajās spēlēs – Londonā bija 11, Rio 17, tā ka arī par progresu šeit varam runāt.

Japāna, valstu ieskaitē finišējot sestajā vietā, aizvadīja otras labākās olimpiskās spēles pēdējos 40 gados, zaudējot vienīgi 2004. gada Atēnām, kad bija par četriem zeltiem vairāk un piektā vieta. Ja salīdzinām valstu labāko desmitnieku Londonā un Rio, tad tieši Japāna ir vienīgā valsts, kas pirms četriem gadiem labāko desmitniekā nebija (11. vieta), bet tagad to iespēja. Savukārt izkrita no šī desmitnieka Ungārija, taču nevaram apgalvot, ka tai būtu kāds acīmredzams regress. Ungārijai Londonā 10. vieta, Rio 12. vieta, bet zelta medaļu skaits abās reizes absolūti vienāds (astoņas) un vispār medaļu bilance ārkārtīgi līdzīga. Londonā Ungārijai 8-4-6, Rio 8-3-4.

Mājiniece Brazīlija izcīnīja septiņas zelta medaļas, kamēr Londonā bija tikai trīs. Un tomēr Brazīlija kļuva par otro vasaras olimpisko spēļu rīkotāju pēdējās desmit vasaras olimpiskajās spēlēs, kas nav spējusi iekļūt valstu ieskaites desmitniekā (13. vieta). Pirms tam tāds pats liktenis Grieķijai 2004. gadā (15. vieta).

Ja periodā 1996. – 2012. gads ārkārtīgi stabils bija to valstu skaits, kas olimpiskajās spēlēs izcīna vismaz vienu zelta godalgu (52-56), tad Rio šajā ziņā sasniegts jauns rekords – pie sava vismaz viena olimpiskā čempiona (vai čempiones) tika 59 valstis. Pirms tam: Londonā 54, Pekinā 54, Atēnās 56, Sidnejā 52, Atlantā 53, Barselonā 37, Seulā 31 utt.

Vismaz vienu medaļu Rio izcīnīja 87 valstis – arī šajā ziņā rekords, jo Londonā pie godalgām tika 85 valstis, Pekinā 86, pirms tam allaž mazāk. Tomēr, visticamāk, Rio medaļu listē viena valsts, Moldova, drīzumā pazudīs (un tad būs 86 valstis – tikpat, cik Pekinā), jo šīs valsts vienīgās medaļas ieguvējs (kanoe airēšanā) pieķerts dopinga lietošanā, bet pagaidām sakarā ar nepabeigtām juridiskām procedūrām medaļa nav anulēta, un arī Rio spēļu oficiālajā mājas lapā Moldovai pagaidām šī medaļa joprojām rēgojas.

Medaļu sadalījums pēc pēdējās 16. dienas (306 no 306 medaļu komplektiem jeb 100%)

Vismaz 35 zelta medaļas ieguvušās valstis vienās vasaras olimpiskajās spēlēs

* - olimpiskās spēles risinājās kādā no attiecīgās valsts pilsētām.