Vai Latvijai Rio būs mazākā delegācija kopš neatkarības atgūšanas?

Kā jau allaž lielāko daļu delegācijas veidos vieglatlēti, kuru skaits jau šobrīd sasniedzis 16 sportistus, no kuriem uz Rio gan varēs braukt tikai 15. Joprojām turpinās diskusijas par Arianas Hilbornas startēšanu Rio, kas nozīmē, ka mājās būtu jāpaliek Anitai Kažemākai. Situācija muļķīga, bet vienkārši raksturojama – Latvijas Vieglatlētikas savienība gribēja kā labāk, bet sanāca… Nu, jūs jau paši sapratāt. Gribēja olimpiādē redzēt par vienu maratonisti vairāk, bet sanāca viena par daudz, jo uz trim vietām ir četras normatīvu izpildījušas skrējējas.

LVS prezidents Guntis Zālītis atgādina, ka pagājušā gada rudenī valdes sēdē tika nolemts – priekšroka tiks dota sportistei ar augstvērtīgāku rezultātu, tādēļ Hilborna savu vietu ir godīgi nopelnījusi. Loģiski. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka Latvijas Olimpiskā vienība līdzekļus ir ieguldījusi 26 gadus vecajā Kažemākā, bet uz Rio aizbrauks 35 gadus vecā Hilborna, kura pilsonību saņēma vien 2014. gadā. Ne tik loģiski. Latvijā izaugušajiem sportistiem tas ir nemērķēts spļāviens sejā. Var jau prasīt, kur Ariana bija pirms gadiem desmit, bet tas nemaina faktu, ka iepriekš izvirzītie noteikumi ir jāievēro. Vismaz tagad būs precedents, lai nākamreiz pirms griešanas nomērītu vismaz trīsreiz.

Tuvu normatīvam trīssoļlēkšanā ir Elvijs Misāns (+8 cm), 400 metru barjerotajā distancē Rio sapnis vēl saskatāms ir Līgai Velverei (+0,57 sekundes), kura šogad bija Latvijas vienīgā pārstāve pasaules čempionātā telpās. Vēl ir Latvijas rekordists vesera mešanā Igors Sokolovs, kurš tikai traumas dēļ nestartēja pagājušā gada pasaules čempionātā. Uz veselību un veiksmi cer arī lodes grūdējs Māris Urtāns, bet tāllēkšanā par olimpisko normatīvu vēl var pacīnīties Aiga Grabuste, Lauma Grīva un Māra Grīva. Un visbeidzot – brīva ir trešā šķēpmetēja vieta. Ja reiz Zigismunds Sirmais pēc tukšās sezonas (netika pāri 80 metriem) uzmeta 83,95 metrus, tad viss nav zaudēts arī Ansim Brūnam, Aināram Kovalam un Jānim Svenam Grīvam.

Pērn augustā vieglatlētiem paredzēju tikai deviņas vietas. Atzīstu – pesimistiski. No otras puses – tobrīd vēl nebija pazemināti normatīvi, kas ļāvuši pie ceļazīmes uz Rio tikt Guntai Latiševai-Čudarei un Arnim Rumbeniekam. Arī Kažemāka pie vecā normatīva būtu aiz svītras. Pārsteidza Sirmā un Līnas Mūzes sasniegtie normatīvi vienā nedēļas nogalē, bet lielākais pārsteigums droši vien ir Paula Pujāta 5,70 metru lēciens. Kas to būtu domājis, ka uz Rio brauks divi Latvijas kārtslēcēji? Starp citu, ja vieglatlētu skaits paliks nemainīgs, tad Rio būs tikpat, cik 2004. gadā Atēnās (15), bet mazāk nekā Atlantā (17), Sidnejā (17), Pekinā (17) un Londonā (22).

Šosejas riteņbraukšanā Latvijai ir divas vietas, bet konkrēti dalībnieki vēl nav nosaukti. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents Igo Japiņš skaidro, ka pēc teorijas vienam jābūt līderim pēc punktiem Starptautiskās riteņbraukšanas savienības (UCI) rangā, bet par otru lemj treneri. Varam pieļaut, ka pirmais numurs ir Toms Skujiņš, bet uz otro numuru varētu pretendēt Gatis Smukulis un Aleksejs Saramotins. Japiņš gan piebilst, ka Rio trase esot ļoti specifiska, tādēļ treneriem būs ko domāt. No 22. līdz 26. jūnijam Cēsīs risināsies Latvijas čempionāts. Tomēr tā laikā galvenā loma būs nevis sacensībās parādītajiem rezultātiem, bet gan speciālistu sarunām ar sportistiem. Zinātāji teic, ka pēc rakstura īpašībām otrā numura lomai piemērotāks varētu būt Smukulis.

Svarcelšanā šobrīd Latvijai ir tikai viens pārstāvis – Eiropas čempions Artūrs Plēsnieks, bet Rebekai Kohai ar bronzu Eiropā nepietiek. Latvija bija ieteikusi piešķirt Rebekai wild card, taču Starptautiskā svarcelšanas federācija atteica, jo uzskatīja, ka sportiste ceļazīmi nopelnīs pašas spēkiem. Treneri Eduardu Andruškeviču sazvanīt neizdevās, bet Viktors Ščerbatihs norādīja, ka pagaidām par Rebekas izredzēm tomēr aizbraukt uz Rio nav nekādas informācijas. Joprojām tiekot gaidīti jaunumi no Starptautiskās svarcelšanas federācijas.

Līdz šodienai jābūt skaidrībai par Ukrainā dzimušā Latvijas modernās pieccīņas sportista Ruslana Nakoņečnija dalību olimpiādē. Kvalificēšanās sistēma ir tik sarežģīta, ka treneris Mihails Jefremenko vēl pērn rudenī teica, ka kaut ko prognozēt nav ne mazāko iespēju. Šobrīd viss ir atkarīgs no tā, kurus sportistus dalībai Rio izvēlēsies Āzijas valstis, jo tas ietekmēs Nakoņečnija vietu rangā.

Divas vietas tiks peldētājiem, lai gan A normatīvu nav izpildījis neviens Latvijas pārstāvis. Taču, lai nodrošinātu valstu pārstāvniecību līdzīgi kā tas ir ziemas olimpiskajās spēlēs kalnu slēpošanā Latvijai tika atvēlētas pa vienai dalībnieka vietai kungu un dāmu sacensībās. Pretendentu vidū gan var būt tikai tie sportisti, kas piedalījušies pēdējā pasaules čempionātā (2015. gadā). A normatīvam vistuvāk bijis Uvis Kalniņš, kurš par 99,9% jau ir nodrošinājis ceļazīmi uz Rio, bet dāmu konkurencē vistuvāk ir Aļona Ribakova. Tomēr līdz 3. jūlijam jebkuram vēl ir iespēja sasniegt A normatīva cienīgu rezultātu, uzsver Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs Aivars Platonovs.

Uz vēl vienu pāri Rio joprojām cer Latvijas pludmales volejbola saime. No 23. līdz 26. jūnijam Stavangerā notiks Kontinentālā kausa fināls, kurā Latviju pārstāvēs Martiņš Pļaviņš un Haralds Regža, kā arī Rihards Finsters un Edgars Točs. Starp 16 valstu komandām tikai uzvarētāja nopelnīs vēl viena pāra vietu olimpiskajās spēlēs, bet otrās un trešās vietas ieguvēja no 4. līdz 10. jūlijam Starpkontinentālajā kausā sadalīs vēl divas kvotas uz Rio.

Deviņu olimpisko spēļu dalībniekam šāvējam Afanasijam Kuzminam nebūs iespēja uz Rio aizbraukt kā dalībniekam. Latvijas Šaušanas federācijas ģenerālsekretārs Valērijs Vaskis norāda, ka vienīgā cerība Kuzminam aizbraukt uz savu desmito olimpiādi ir goda viesa statusā, taču atbilde pagaidām vēl nav saņemta. Teorētiski kāds no Latvijas šāvējiem vēl var aizbraukt uz Rio, taču tas būs atkarīgs no Starptautiskās šaušanas federācijas lēmuma, kas taps zināms jūlija sākumā.

Diemžēl sporta vingrošanā, kur tūkstošgades sākumā Igors Vihrovs un Jevgeņijs Saproņenko Latvijai izcīnīja zelta un sudraba medaļas, pēc pērnā pasaules čempionāta rezultātiem neviens no Latvijas sportistiem neizpelnījās pat uzaicinājumu uz olimpisko kvalifikāciju. Bet uz wild card var pretendēt tikai valstis, kuru delegācijās ir mazāk par astoņiem sportistiem.

Protams, iespējas aizbraukt uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm ir arī Latvijas vīriešu basketbola izlasei. Tas Latvijas delegāciju padarītu par 12 sportistiem kuplāku. Lai pirmoreiz startētu olimpiādē, Latvijas basketbolistiem būs vajadzīgas trīs vai četras uzvaras četrās spēlēs. Vispirms pār Japānu, tad vēlams arī pār Čehiju, bet pēc tam, visticamāk, pār Puertoriko un Serbiju. Belgradā.

Sportisti, kas izpildījuši Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu

Latvijas delegācija vasaras olimpiskajās spēlēs (1992-2012)

Pirms gada prognozētais dalībnieku skaits un realitāte