Šmēdiņš pēc dramatiskās uzvaras: "Viegluma nav, tas mums vēl jāatrod"

“Pirmo setu nospēlējām labāk, bet otrajā neko nevarējām izdarīt – viņiem uzbrukumā viss sanāca, daudzi bloka auti, četri čelendži, kas visi izrādījās viņiem par labu... Pašiem viss it kā normāli, bet vakarā īsti nevarējām uzspēlēt. Otrais un trešais sets traģisks, nezinu, kā sanāca vinnēt, bet – labi, ka tā...” tiešu valodu runāja Jānis Šmēdiņš. “Ar viņiem bijām spēlējuši vairākkārt, bet vinnējām tikai pēdējā reizē. Bija jau skaidrs, ka šī spēle nebūs viegla, jo viņi tādi ir – mums diezgan neērti. Ja viņiem aiziet spēle kā otrajā setā, pāris kļūdiņas, un viss – mēs jau vairs nevaram dabūt rokā. Galotne? Trīs aizsardzības! Un sanāca dabūt visus trīs punktus. Pirmajā setā ar servēm mazo paņēmām, taču otrajā viņš pilnībā visu atsita. Arī garais – nesita spēcīgi, kā to darīja Klāgenfurtē, bet gāja asi, lika katiņus tieši lejā – ne garām blokam, bet tieši tur, kur jāspēlē aizsargam. Tas mazliet pārsteidza. Beigās pateicu Sašam, lai viņš paņem līniju, bet pats mēģināšu dabūt slīpajā augšā. Labi, ka tā sanāca.”

Jānis atzina, ka tik vēlu – pēc pusnakts – spēlēt bijis sarežģīti, turklāt ietekmējuši arī pārējie apstākļi – gaismas, mitrums. “Mazliet jāsajūt laukums. Centrālajā kortā iepriekš bijām patrenējušies vienu reizi, 45 minūtes. Bija smagi, grūti pierast, te gaismas spīd no sāniem, arī tas cēlienos traucē. Tikko bišķiņ uztaisi pauzīti – viss, bumba pazūd arī uzbrukumā. Nakts spēlēs vēl būs jāpierod pie laukuma. Vakarā arī baigais mitrums – redz, Sašam visi šorti slapji. Tik vēlu arī svaiguma nebija, bet neko darīt – pārējiem tas pats. Tagad gan noteikti nāks miegs. Bet, zinot, ka tikai ap kādiem trijiem būsim mājās, tad kaut kas vēl jāuzēd... Rīt tad garais snaudiens, līdz pusdienlaikam.”

Nākamo divu pretinieku (kubiešu un brazīliešu) savstarpējo maču Šmēdiņš noskatījies tikai daļēji, tāpēc no komentāriem atturējās. “Pirmo setu noskatījos, pēc tam gāju gulēt – lai būtu vieglāk vakarā. Pa dienu uztaisījām treniņu svaru zālītē – tā, lai bišķiņ izkustētos –, taču diena tāpat gara. Labāk gribētu spēlēt pa dienu vai no rīta, lai nav tik ilgi jāgaida. Kad desmitos pamosties un tad visu dienu jādomā par spēli, turklāt vēl kā šodien – pirmo turnīrā – nav viegli. Labi, ka vinnējām,” atvieglots spēlētājs. “Šajā grupā katrs var vinnēt katru. Uz katru nākamo spēli jāiet kā uz pēdējo. Viegli nebūs. Taču domāju, ka ar katru nākamo dienu fiziskā ziņā jutīsimies arvien labāk. Pirmajā dienā, kad atbraucām, pēc garā lidojuma vispār nevarējam palēkt, tagad jau bišķiņ labāk, taču viegluma joprojām nav – to mums vēl jāatrod.”

Aleksandrs Samoilovs mediju zonā ieradās, brazīliešu fanu atbalsta pavadīts, un ar skaļu Yes! uz lūpām: “Paņēmām ar raksturu! Agresīvāk nospēlējām, varbūt labāk nokoncentrējāmies, kamēr viņi galotnē spēlēja kaut kā stīvāk – bija sitieni, kurus aizsardzībā varējām paņemt jau arī ātrāk. Nebija tā, ka viņi gāja plastiski, ar visu spēku – mēģināja spēlēt akurātāk. Savukārt Jānis ļoti labi nospēlēja aizsardzībā. Man pašam pie šīm gaismām aizsardzībā kaut kā vispār neiet, redzēsim, kā būs pret kubiešiem, kad būs jāspēlē saulē. Kanādieši bija priekšā, uz viņiem bija spiediens, mums tādā ziņā bija vieglāk – ķert, nevis nosargāt. Varbūt savu paveica arī pieredze, kas mums ir lielāka – gan olimpiskajās spēlēs, gan lielos turnīros vispār. Izšķirošās spēles, galotnes, pusfināli, fināli – mums šādu nopietnu spēļu bijis nesalīdzināmi vairāk.”

Arī Samoilovs atgādināja nepatīkamo savstarpējo spēļu priekšvēsturi: “Mums pret viņiem bija 0:3, beidzot izdevās uzvarēt tikai pagājušajā nedēļā pusfinālā Klāgenfurtē, bet tur jau bija tādas kā paslēpes – jo visi zinājām, ka pēc nedēļas savā starpā jāspēlē olimpiskajās spēlēs, un neviens negribēja atklāt visas kārtis. Abas komandas taustījās, un tad arī viņi pamēģināja servēt vairāk uz Jāni, taču iepriekš visas spēles viņi jau servēja uz mani, un viņiem arī izdevās mani salauzt. Tā ka biju gaidījis, un vispār jau esmu pieradis, ka 95% pretinieku servē tieši pa mani, un jādara viss melnais darbs. Jānis pārāk labs!” Un vēl – no Sašas un visas komandas liels paldies visiem atbalstītājiem: “Zinu, ka biļešu cenas bija vienkārši kosmiskas – arī man daudzi draugi plānoja braukt, taču, kad izrēķināja, cik maksā brauciens... Tāpēc paldies tiem, kas atbrauca, ir šeit, tālajā Brazīlijā, un 12 naktī juta mums līdzi. Arī tiem, kas Latvijā cēlās sešos no rīta, lai skatītos – paldies visiem, un labi, ka nepievīlām. Būtu slikti, ja darba nedēļa sāktos ar latviešu zaudējumu.”