Koha: "Rīt 7:00 rīta rosme, desmitos – pirmais treniņš..."
Otra jaunākā Latvijas komandas dalībniece Rebeka Koha olimpiskajās spēlēs debitēja ar 4. vietu, taču, iznākot mediju zonā, 18 gadus vecās ventspilnieces acīs bija asaras – jo tik tuvu bija arī medaļa. Ja tiesneši nebūtu saminstinājušies pirmajā mēģinājumā vai pašai kļūdiņa nebūtu iezagusies pēdējā...
Par ceturto vietu asarām nebūtu jābūt!
Būtu izdevies pēdējais gājiens, būtu trešā... Diemžēl ne šoreiz. Bija smagi, cerēju, ka varēšu pacīnīties vairāk, taču atkal nesanāca no krūtīm – stienis palika priekšā, tāpēc bija grūtāk un nesanāca.
Pastāsti, kas notika ar pirmo mēģinājumu raušanā.
Laicīgi pieteicām to svaru, treneris pierakstīja, taču tiesneši to neizdarīja. Laiks jau sāka iet, un, kad viņi svaru beidzot nomainīja, laiku klāt nepielika. Tāpēc arī tās minūtes nebija – neiekļāvos un nepaspēju pacelt.
Izskatījās, ka tas tevi no ritma īpaši neizsita.
Nē, jo zināju, ka tā nav mana kļūda – ka pati visu izdarīju pareizi. Arī treneris pateica, ka viss kārtībā un lai tāpat turpinu strādāt tālāk. Klausīju viņa padomam.
Ar ko pati biji rēķinājusies pirms mačiem?
Galvenais mērķis bija izpildīt visus gājienus. Tas neizdevās. Diemžēl tāda kļūda raušanā. Biju ļoti priecīga, ka raušanā izdevās 90 kilogrami, taču biju cerējusi uz personisko rekordu – gribējās, lai vismaz būtu bijusi iespēja iziet uz 93. Ar treneri runājām, ka varbūt jau otrajā gājienā iet uz 90, bet viņš pateica – lai paliek kā ir, arī tas būs labs rezultāts. Tas, ko ļoti, ļoti vēlējos paveikt šajās sacensībās – pacelt šos 110 kilogramus. Diemžēl atkal nesanāca – bija kļūda un tai sekas. Bet varbūt tā ir mācība, varbūt vairāk jāatjaunojas.
Ko teica treneris?
Apsveica, teica, ka ceturtā vieta pirmajās olimpiskajās spēlēs ir ļoti laba. Būtu priecīgāka, ja būtu tā trešā vieta, taču... Tāpat lepojas. Teica, ka esmu paveikusi labu darbu.
Kā olimpiskā debitante – izjuti, ka šīs ir citādākas sacensības nekā visas iepriekšējās?
Pašā sākumā it kā bija nepierastas sajūtas, taču, kad sāku strādāt, iegāju ierastajā ritmā. Olimpiskā gaisotne tikai nāca par labu – tā ir atkal jauna pieredze, un domāju, ka trenēšos tālāk, vairāk un cītīgāk. Mērķis ir nākamās olimpiskās spēles un līdz tam obligāti jāizdara viss labākais, lai kļūdu vairs nebūtu.
Jau šobrīd esi pārliecināta, ka gatavosies Tokijai?
Noteikti! Cik vien varēšu, tik vien trenēšos un gatavošos.
Ko darīsi tagad?
Iešu beidzot paēst... (Smejas.) Un tad nākamā svara kategorija – šīs bija manas pēdējās sacensības šajā svarā. Eiropas junioru čempionātā gada beigās startēšu jau nākamajā kategorijā. Taču pirms olimpiskajām spēlēm bija kārtīgi jāpacīnās ar svaru, jānomet pāris kilogramu – varbūt arī tāpēc tik smagi nāca šis pēdējais gājiens grūšanā. Pasaules čempionātā šie 110 kilogrami šķita vieglāki.
Olimpisko gaisotni nemaz nepabaudīsi?
Rīt septiņos rīta rosme, pirmais treniņš desmitos, ap pieciem – otrais.
Olimpiskā ciemata ēstuvē esot labi eklēri...
Tā visi saka! (Smejas.)
+8 [+] [-]
+1 [+] [-]
Un 4.vieta ir otrais zaudētājs (pēc 2.vietas). Izklausās tik skarbi trennēties priekš tā, lai paceltu vairāk! Lai izdodas!!!
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jāiet vienu svaru augstāk. Šoreiz ļoti "sausiņa" bija.
+8 [+] [-]
Super perspektīva vēl nākotnē!
+5 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Bet vai ir reāli cīnīties pret tiem Āzijas monstriem? Izskatās, ka viņām ir ģenētiskas priekšrocības.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tas nozīmē, ka Tokijā ļoti iespējams Rebeka vēl aiz vien būs jaunākā dalībniece. Paies četri gadi, uzaudzēs gaļu uz kauliem un nākamajā olimpiādē Rebeka jau būs stabila medaļu pretendente.
Vakar tikai pierādījās, ka uz pārējo fona Koha šobrīd vēl ir tikai bērns.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]