Par Francijas čempioniem kronē Klermonu
Šodien Francijas galvaspilsētā Parīzē tika izspēlēts šīs valsts regbija čempionāta fināls, kurā tikās Klermonas un Tulonas komandas. Spraigā un skatāmā finālmačā ar 22:16 savu otro čempionu titulu kluba pastāvēšanas vēsturē izcīnīja Klermona.
Pirms spēles
Šodien, “Stade de France” arēnā, kas spēj uzņemt vairāk kā 80 tūkstošus skatītāju, tika izspēlēts Francijas Top 14 regbija čempionāta finālmačs, kurā tikās divas šīs sezonas labākās un veiksmīgākās komandas – Tulona un Klermona. Īpašu regbija sabiedrības uzmanību šī spēle izpelnījās ne tikai dēļ sava statusa, bet arī tāpēc, ka Francijas Top 14 turnīrs ir pats naudīgākais un zvaigžņotākais nacionālais čempionāts.
Abu komandu ceļš līdz finālmačam bija, var teikt, diametrāli pretējs, jo, kamēr zili-dzeltenā Klermonas mašīna kārtējo reizi soļoja pretī izšķirošajiem mačiem, Tulona ceļā uz finālu ne tikai kliboja, bet pamatīgi streipuļoja un pamanījās apmest vēl kādus kūleņus, steberējot no viena grāvja otrā. Tomēr, kā saka – ja beigas labas, tad viss ir labs. Tulona piekto reizi pēdējo sešu sezonu laikā iekļuva Francijas čempionāta finālā.
Kā jau pirms katra izšķirošā mača, arī pirms šīs cīņas tika runāts par Klermonas komandas “mūžīgi otro” likteni, jo komanda gadu no gada rāda teicamu spēli, taču izšķirošajos mačos parasti zaudē. Tajā pašā laikā, iespējams, nepamanīts palika fakts, ka Tulona, kas vēl pavisam nesen bija regbija “El Galactico” ekvivalets, no četriem pēdējiem Top 14 fināliem, kuros viņiem izdevās piedalīties, pie titula tika tikai vienreiz. Arī pagājušajā sezonā, kas gan viņiem kopumā izskatījās daudz labāka, Tulonas “miajpuķītes” finālā ļoti bezzobaini piekāpās Parīzes “Racing 92”.
Tāpat pirms spēles arī tika norādīts, ka šīssezonas līdz šim trijos aizvadītajos mačos, Tulona bija spējīga uzvarēt tikai vienā, pirmajā spēlē, kad klermonieši, pateicoties mača izskaņā gūtajam Mamukas Gorgodzes piezemējumam, tika pārspēti ar 23:21. Divās citās cīņās tieši Tulona bija “saņemošā puse” un saņēma viņi gana pārliecinoši (6:30, 9:29).
Spēle
Lai vai kā, Francijas nacionālajā stadionā viss sākās no jauna – daudz nopietnāk, atbildīgāk un krāšņāk.
Šo festivāla un svētku noskaņu labāk bija uztvērusi Klermona, kas jau no pirmajiem spēles mirkļiem aktīvi un ļoti ātri devās uzbrukumā, nonākot tiešā ieskaites zonas tuvumā, taču šo uzbrukumu Tulona vismaz daļēji atvairīja, jo piezemējuma vietā viņu pretinieki spēja gūt vien soda sitiena iespējas, ko Morgans Para arī izmanotja.
Uz šādu pirmo minūšu ofensīvu Tulona mēģināja atbildēt sev ierastā veidā – ar spēka spiedienu, ko, protams, viņi arī varēja, izmantojot Džošua Tuisovu, Mā Nonu un Metjū Bastero. Tomēr vajadzīgo efektu viņi nepanāca, jo pretinieku laukuma pusē zaudēja bumbu, ko izmantoja Deivids Stretls, aizskrienot uz otru pusi, ar piespēli uzbrukuma smailē izvirzīja Alivereti Raku, kurš panāca jau 8:0, bet pēc Morgana Paras sitiena rezultāta starpība sasniedza divciparu skaitli.
Tomēr, par pirmā puslaika atslēgas momentu kļuva spēles 35. minūtē Fricam Lī parādītā dzeltenē kartīte pēc kuras Tulona atkal aktivizējās un tas deva augļus – Tuisova lieliskā veidā, ar plecu atvairot tvēriena mēģinājumu, spēja bumbu piespiest ieskaites zonā.
Tiesa, uz pozitīvas nots puslaiku noslēdza zili-dzeltenie, kad jau pēc puslaika finālsirēnas viņš realizēja soda sitienu – 16:10.
Otrais puslaiks sākās ar abu komandu precīziem soda sitieniem, bet turpinājās ar “Maijpuķīšu”, kā sauc Tulonas komandu, ofensīvu, kas noslēdzās ne gluži tā kā viņi vēlējās, proti, piezemējuma vietā tika nopelnīta iespēja sist pa vārtiem, taču tā netika izmantota un rezultāts nemainījās. Toties, kad Antonijs Bello otro reizi bumbu raidīja nevis vārtos, bet pa vārtu stabu, viņu nomainīja Fransuā Trin-Duks, kurš izkustināja rezultātu, taču, jāsaka atkal, ka Klermona atbildēja ar to pašu, kad Morgans Para bija nekļūdīgs piekto reizi.
Spēles izskaņa, tāpat kā viss otrais puslaiks pagāja Tulonas zīmē, jo Murada Buželala komandai bija jāgūst punkti, turklāt, vēlams, ar piezemējumiem, jo rezultāta starpība stabili turējās 6 punktu robežās. Pēdējās minūtēs spiediens uz Klermonas ieskaites zonu bija milzīgs, taču “mūžīgi otrie” šoreiz izrādījās veiksmīgāki un svinēja ilgi gaidīto uzvaru ar 22:16.
Pēc spēles
Šī uzvara Klermonas vienībai atnesa ilgi gaidīto panākumu. Lai arī Francijas čempionāta finālos viņi ir bieži viesi un kopā viņi līdz izšķirošajai cīņai bija tikuši 13. reizi, šis ir tikai otrais čempionu tituls.
Savukārt Tulonas komandai šī ir otrā neveiksme Francijas Top 14 finālos pēc kārtas un iepriekš aprakstītā tendence turpinās, proti, kopš 2012. gada viņi ir piedalījušies piecās finālspēlēs, bet uzvarējuši tikai vienreiz. Tādējādi par “mūžīgi otro” titulu viņi, vismaz Francijas mērogā, var sākt sacensties ar šīsdienas čempioniem.
Tāpat nevar nepieminēt, ka šī spēle bija pēdējā “Misteram Klermonai” Aureliēnam Ružerī. Šis tituls spēlētājam ir piešķirts nevis dēļ viņa garajiem blondajiem matiem, bet gan tāpēc, ka viņš savas profesionālā regbista gaitas, kuras sāka 2001. gadā, sāka un aizvadīja tikai vienā komandā – Klermonā.
Klermona – Tulona 22:16 (16:10)
Piezemējumi: A.Rala (10) – Dž.Tuisova (37)
Realizācijas: M.Para (11) – A.Bello (38)
Soda sitieni: M.Para (6, 22, 40+2, 49, 73) – A.Bello (32, 44), F.Trin-Duks (72)
Top 14 pēdējo 10 gadu čempioni
Gads | Čempions | Finālists |
---|---|---|
2017. | Klermona | Tulona |
2016. | Racing 92 | Tulona |
2015. | Stade Francais | Klermona |
2014. | Tulona | Kastra |
2013. | Kastra | Tulona |
2012. | Tulūza | Tulona |
2011. | Tulūza | Monpeljē |
2010. | Klermona | Perpiņāna |
2009. | Perpiņāna | Klermona |
2008. | Tulūza | Klermona |
2007. | Stade Francais | Klermona |