Principialitātes kalngals: sākas Sešu nāciju kausa izcīņa
Tās mēdz dēvēt par regbija izcilākajām sacensībām. Pasaules kausa orgkomiteja noteikti iebildīs, taču Sešām nācijām ir gana daudz argumentu, lai par savu lomu pastāvētu. Kopš 1883. gada Eiropas vadošās regbija nācijas reizi gadā dodas laukumā, lai kārtotu savstarpējos rēķinus. Nebūdams objektīvs vērtētājs, atļaušos teikt: neko tik principiālu, emocionālu un intrigu noturošu pasaules sports nepiedāvā.
Paaudžu paaudzēs - par savējiem
Tālajā 19. gadsimtā viss sākās ar četrām izlasēm: Velsu, Angliju, Skotiju un Īriju. 1910. gadā pulkam pievienojās Francija, bet 2000. gadā ar Itālijas pievienošanos Piecas nācijas pārtapa par Sešām nācijām. Un tādas tās ir līdz šai dienai. Lai arī aktīvi tiek runāts par to, ka turnīru vajadzētu "atvērt", pēdējai vietai liekot pārspēlēs sacensties ar Eiropas nāciju kausa čempioni (pēdējos gados tā nemainīgi ir Gruzija), vismaz pagaidām viss pa vecam.
Un labi, ka tā. Jo jebkādas formāta izmaiņas drīzāk nāks par sliktu. Piedāvājumi cirkulē dažnedažādi. Bez jau pieminētā, kāds iesaka palielināt komandu skaitu, vēl kāds - to samazināt, atgriežoties pie Piecu nāciju formāta. Tādā gadījumā durvis varētu aizvērties Itālijas degungalā, kas ar savu selektīvo un tuvredzīgo attieksmi pret regbija attīstību savā valstī nokaitinājuši Eiropas regbija bosus.
Sešu nāciju formāts turpina augt un attīstīties, iekarojot arvien lielāku auditoriju visā pasaulē. 2016. gada turnīru translēs vairāk nekā 180 valstīs, Ziemeļkoreju ieskaitot. Daudzās regbiju kā sporta veidu nemaz nespēlē, taču augstākā līmeņa produktu skatās labprāt.
Sešu nāciju fenomens slēpjas principialitātē un tradīcijās. Turnīra dalībnieces ārpus tā reizi četros gados tiekas Pasaules kausa izcīņā, un arī tikai tad, ja turnīra gaita saved kopā. Bet Sešās nācijās katru gadu vienā un tajā pašā laikā pretī stājas tās pašas apnikušās tuvāko kaimiņu sejas. Un - ai! - kā gribas no tām nodzēst smaidu...
Pasaules kausa izcīņas vēsture sniedzas vien līdz 1987. gadam, tāpēc nav brīnums, ka Sešu nāciju zemēs daudzi šā slēgtā klubiņa aktivitātes gaida vairāk pat par četrgades festivālu. Jo jaunzēlandieši, austrālieši vai dienvidafrikāņi, lai cik spēcīgi un slaveni arī nebūtu, tik ļoti neuzkarsē asinis, kā uz kartes līdzās esošie.
Katra spēle kā fināls
Vēl viens Sešu nāciju burvības iemesls: katra epizode ir svarīga. Ja komandām būs vienāds punktu skaits, vērā tiks ņemta gūto/zaudēto punktu bilance, nevis savstarpējās spēles iznākums.Un nekādu bonusa punktu arī nav. Uzvara - divi punkti, zaudējums - nulle. Ar šādu kārtību, protams, gadās paradoksālas situācijas. Piemēram, 2014. gadā vienāds punktu skaits bija Īrijai un Anglijai. Lai arī savstarpējā spēlē uzvarēja angļi, par čempioniem kļuva īri, jo viņiem bija labāka gūto/zaudēto punktu bilance. Katrs punkts var izrādīties svarīgs, tāpēc katrai epizodei ir nozīme. Un spēlētāji to saprot, atstrādājot katru epizodi.
Turnīra netipiskais formāts sevi attaisno, jo komandas ir spēkos līdzvērtīgas. Šogad titula pretendentes veselas piecas - Anglija, Velsa, Īrija, Skotija, Francija. Itālija? Paši par titulu, visticamāk, nespēkosies, taču centīsies patraucēt citiem. Reizi pa reizei tas izdodas, itāļus nedrīkst nenovērtēt.
Jāatgūstas no fiasko
Aizvadītā Pasaules kausa izcīņa Eiropas komandām bija izgāšanās. Pusfinālā nespēlēja neviena. Vistuvāk pusfinālam bija skoti, kurus no paradīzes mājās atsauca...spēles tiesnesis. Rupja kļūda mača izskaņā (ko atzina arī starptautiskā federācija) un -1 pret vēlāko finālisti Austrāliju. Iemesla kaunēties nebija arī Velsai, kas, par spīti trīsstāvīgai lazaretei, tikai par mata tiesu ceturtdaļfinālā piekāpās Dienvidāfrikai. Pārējām komandām turnīrs bija pavisam neizteiksmīgs.
Labi, ka līdz iespējai reabilitēties nebija ilgi jāgaida. Tā jau ir pienākusi. Versijas par galvenajiem favorītiem, kā ierasts, atšķiras, taču regbija ekspertu vairākums sliecas par labu Velsai. Brūces sadziedētas, sastāvs teju ideāls, trūkst vien pāris pamatsastāva spēlētāju. Regbijā tas tā ir vienmēr. Pēdējo n-to gadu labāko sastāvu izdevies novākt Skotijai, kas Pasaules kausa receptei ar pāris filigrānām kustībām pievienojuši garšas pastiprinātājus: dažus jaunus un dažus mazliet piemirstus, taču lielisku sezonu aizvadošus spēlētājus. Arī par skotiem atkal runā kā par reāliem titula pretendentiem, un paši skoti tā vien gaida iespēju izlikt pret Austrāliju palikušās dusmas.
Anglija pērn kļuva par pirmo komandu, kas pašu rīkotajā Pasaules kausā neizkļuva no apakšgrupas. Notikušas ievērojamas pārmaiņas. Pilnībā nomainīts treneru korpuss, vadības grožus pārņemot Edijam Džounsam - vīram, kura vadībā Japānas Dāvids uz lāpstiņām nolika dienvidafrikāņu Goliātu. Džounss sācis sev raksturīgajā manierē: atcēlis sauso likumu (sak, lai puikas saliedējas nepiespiestā gaisotnē) un par kapteini iecēlis skandalozo Dilanu Hārtliju. Spēlētāju, kurš pēdējo četru gadu laikā diskvalifikāciju dēļ izlaidis veselu gadu... Anglijas regbija rupekļu virsaitis tagad kļuvis par valsts pirmo spēlētāju. Kādas vēsmas tas nesīs, nezina neviens. Bet garlaicīgi nebūs...Kopumā sastāvs labs un interesants. Ja ne pāris pēdējā brīža savainojumu, tad angļus varētu uzskatīt pat par galvenajiem favorītiem. Tagad vairāk šķiet, ka viņi uzbruks no slēpņa.
Par pēdējo divu gadu čempioni Īriju kā par galveno favorīti runā maz. Lai neteiktu, ka nerunā nemaz...Īrija Pasaules kausā bija diezgan pelēcīga, taču, pretēji bēdu brāļiem, nekādas būtiskas izmaiņas nav veikusi. Treneris tas pats, spēlētāji - gandrīz tie paši. Jā, ir pāris jaunas, daudzsološas sejas, ir arī jauns kapteinis - uzticamais Rorijs Bests. Vai pasaulē pragmatiskākā un paredzamākā komanda spēs triumfēt trešo gadu pēc kārtas? Jā, ja pretinieki arī šogad nespēs īrus izdzīt no viņu komforta zonas.
Francijai pārmaiņas piestāv. Un tādas pēc Pasaules kausa arī tika īstenotas. Jauns treneris, jaunas sastāva aprises, daudz jaunu, interesantu spēlētāju. Par Franciju grūti ko prognozēt, taču, ja jaunie neapjuks, šī komanda var sakurt pamatīgu pirtiņu. Francijas čempionāts ir šobrīd pasaulē spēcīgākais klubu čempionāts. Francijas spēlētāju rezerves ir teju neizsmeļamas. Atliek tikai salikt pareizos akcentus.
Savukārt Itālija vēl aizvien gatavojas balstīties uz veterāniem. Paaudžu maiņas process nonācis strupceļā, no kura pašlaik nemana izeju. Klubu līmenī tradicionālā bēdu ieleja. Neizskatās spīdoši, taču komandā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa klubos spēlējošu regbistu, lai ar itāļiem būtu jārēķinās.
Pēdējo gadu čempioni
Gads | Komanda |
---|---|
2015 | Īrija |
2014 | Īrija |
2013 | Velsa |
2012 | Velsa |
2011 | Anglija |
2010 | Francija |
Visvairāk titulu
Komanda | Skaits |
---|---|
Anglija | 26 |
Velsa | 26 |
Francija | 17 |
Skotija | 14 |
Īrija | 13 |
Itālija | 0 |
Visas spēles tiešraidē translēs "France 2" kanāls, kas atrodams "Lattelecom" televīzijas starptautiskajā pakā.Tāpat Īrijas latviešu biedrība sadarbībā ar Regbija Attīstības asociāciju organizē visu spēļu kopīgo skatīšanos, kas notiks "Paddy Whelan's" krogā Grēcinieku ielā.
Pirmā kārta
Datums | Spēle | Laiks (LV) |
---|---|---|
6. februāris | Francija - Itālija | 16:25 |
6. februāris | Skotija - Anglija | 18:50 |
7. februāris | Īrija - Velsa | 17:00 |
[+] [-]
180 rādīs, pat ZKO, bet LV ir jarāda savi karaļi