Ābols no ābeles.
Dublis Nr.7
Kādreiz ,kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas jau nu nē,bet, bija tāds laiks,kad man bij interesanti pavērot kā krīt āboli no ābeles,kad tie ir nogatavojusies....
Un krīt viņi turpatās zemē,pie mātes-ābeles...Nekur jau tālu viņi neaizripo no tās.Turpat vien paliek...
Tāpēc jau cilvēki arī turās pie savām mammām un tētiem līdz pat sirmam vecumam.Reti kurs aiziet no viņiem,un izvēlas savu ceļu dzīvē...
Tiesi tas pats attiecas arī uz sportistiem.Ja mamma vai tētis bij kāds sportists,un sports viņu tā dziļi ir "iesūcis" sevī,tad arī savu dēlu vai meitu,jau no bērnības audzina par sportistu.Lai tas kļūtu par viņa dabu,lai tas kļūtu par passaprotamu dzīvesveidu un ieradumu.
Un tāpēc ir tā,ja seko sportam,un tu redzi un lasi,ka tas it kā pazīstams,kaut kur dzirdēts,redzēts,bet izrādās,ka tas ir viņa dēls,vai jau dēla dēls,meita,meitas meita,mazmeitiņa u.t.t....
Ne jau vienmēr tie dēli un meitas kaut kādā konkrētā sporta veidā, ir tik spējīgi kā tēvi un mātes.Patiesībā tas notiek reti.
Vienmēr ,praktiski, tas oriģinālais ir tas labākais.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Kurš no 3 Vītloiņiem labākais?
Jau pieminētais Ābolu duo.
Protams, ka var atrast daudz pretējos piemērus (gan lv, gan pasaules sportā), bet nevar tā pateikt - gandrīz vienmēr oriģināls ir labāks. Ja vien oriģināls nav vietējā/pasaules mēroga zvaigzne, ir pietiekami liela iespēja, ka pēctecis būs kā minimums līdzvērtīgs.
[+] [-]
[+] [-]
(ja vispār vēl drīkstēs spēlēt basketbolu, kas, diemžēl, blakņu dēļ var iet garām)
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]