Francūzis Vašjē-Legavrs vien 12 gājienos sasniedz "Grand Prix" turnīra Rīgā pusfinālu

Spēcīgākais šaha turnīrs Latvijā 21. gadsimtā tuvojas savam vidum un pirmdien ceturtdaļfināla pirmajās spēlēs Vašjē-Lagavrs bija vienīgais, kurš guva uzvaru, pārspējot bijušo pasaules čempionu Veselinu Topalovu no Bulgārijas. Tas nozīmēja, ka Vašjē-Legavrs ieguvis milzīgas priekšrocības un to saprata arī Topalovs, kurš otrdien otrajā cīņā jau pēc nieka 12 gājieniem pretiniekam piedāvāja neizšķirtu. Topalovs atzina, ka neredzēja variantus, kā pretinieks varētu ar baltajām figūrām pieļaut kļūdu.

Zīmīgi, ka pirms Rīgas turnīra Vašjē-Lagavrs nebija uzvarējis 21 klasiskā šaha spēlē pēc kārtas, bet šeit viņš to četros dueļos paveicis divreiz un trešdien atpūtīsies, kamēr pārējos pāros būs nepieciešams taibreiks, jo visi dueļi noslēdzās neizšķirti.

Tā polim Janam Kšištofam Dudam gāja grūti, bet tomēr izdevās noturēt neizšķirtu pret Šahrijaru Mamadjarovu no Azerbaidžānas, bet pārējos divos dueļos nekas daudz nenotika - ķīnietis Jui Janji un Aleksandrs Griščuks no Krievijas vienojās par neizšķirtu pēc 22 gājieniem, bet vēl ātrāk noslēdzās duelis starp krievu Sergeju Karjakinu un ASV pārstāvi Vesliju So.

Līdz ar to trešdien šajos trijos pāros tiks spēlētas partijas, kurās arvien saīsinās apdomas laiku. Ja arī pēc dienas sestās partijas joprojām nebūs noskaidrots uzvarētājs, tiks spēlēta tā dēvētā armagedona partija, kurā neizšķirta gadījumā par uzvarētāju tiks pasludināts šahists ar melnajām figūrām. Ja pirmajā "Grand Prix" posmā Maskavā armagedona kārta tā arī nebija nepieciešama, Rīgas turnīra astotdaļfinālā tā tika spēlēta uzreiz divos pāros.

Tāpat otrdien paralēli Rīgā sākās Mihaila Tāla memoriāls, kura ietvaros otrdien un trešdien notiek sacensības ātrajā šahā, bet ceturtdien sportisti sacentīsies ātrspēlē. Pēc pirmajā dienā izspēlētajām sešām no 11 partijām par ātrā šaha turnīra līderi ar maksimālajiem sešiem punktiem kļuvis spānis Migels Munjoss, kuram ar 5,5 punktiem seko pieci vīri. Labākais no Latvijas ir pieciem punktiem devīto vietu ieņemošais Igors Kovaļenko, kurš turnīru sāka ar pieciem panākumiem, bet sestajā kārtā piekāpās Munjosam.

Šī turnīra pieteikumā kopā bija 279 šahisti. Tā balvu fonds ir 25 000 eiro.

Šī gada "Grand Prix" seriālam ir kvalificējušies 20 šahisti, katram piedaloties trijos posmos (Izraēlas posmā kā sezonas 21. spēlētājs tiks pieaicināts organizatoru "wild-card" saņēmis sportists). Pirmajā etapā maijā Maskavā triumfēja krievs Jans Ņepomņaščijs, kurš finālā uzveica Griščuku. Ņepomņaščijs izlaiž tieši Rīgas posmu. Pēc tam gada beigās notiks posmi arī Hamburgā un Telavivā. Četros "Grand Prix" turnīros kopējais balvu fonds ir 800 000 eiro - katrā "Grand Prix" posmā tiek sadalīti 135 000 eiro, bet vēl 280 000 starp desmit labākajiem kopvērtējuma sportistiem. Tāpat pirmo divu vietu ieguvēji kopvērtējumā kvalificēsies 2020. gada kandidātu turnīram, kurā tiks izspēlēta iespēja cīnīties par pasaules čempiona titulu ar norvēģi Magnusu Kārlsenu.

"Grand Prix" seriālā piedalās gandrīz visi pasaules labākie sportisti, jo no 20 šahistiem, kuri kvalificējās, tikai pieci atteicās no šādas iespējas - pašreizējais pasaules čempions Kārlsens, Fabiano Karuana, kurš jau ir kvalificējies kandidātu turnīram, nesen karjeru noslēgušais Vladimirs Kramņiks, kā arī Dins Ližeņs un Višvanatans Anands. Šīs ir prestižākās sacensības Latvijā vismaz kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.

Rīgas "Grand Prix" turnīra astotdaļfināla rezultāti

Rīgas "Grand Prix" turnīra ceturtdaļfināla rezultāti

Izmantotie resursi:
https://worldchess.com/news/crucial...