Pļaviņš par dzīvi Turcijā un pludmales volejbolu ziemā...

Kā jau daudzi ir dzirdējuši, tad uz doto brīdi esmu Turcijas pilsētā Ankarā. Šeit esmu jau no 5. janvāra un plānoju te palikt līdz 20. martam. Šeit arī ziemā notiek pludmales volejbola čempionāts, kas risinās hallēs. Turcijā gan pagaidām tādas ir tikai divas - Ankarā un Stambulā. Čempionātā piedalās desmit komandas, kas savā starpā izspēlēs trīs apļu regulāro čempionātu, pēc kura „play-off” turnīram kvalificējas četras labākās komandas. „Play-off” turnīrā šīs četras komandas savā starpa atkal izspēlēs trīs apļu turnīru. Komanda, kas pēc „play-off” būs visaugstāk tabulā kļūs par Turcijas čempionvienību.

Es pārstāvu „Halkbank” komandu, kuras vadība mani uzaicināja uz Turciju, lai es palīdzētu tai uzvarēt Turcijas čempionātā. Uz doto bridi „Halkbank” turnīra tabulā atrodas otrajā vietā, kas pārliecinoši nodrošina vietu „play-off” turnīrā. Komandā drīkst spēlēt viens ārzemnieks un viens turks vai ari divi turki. Vīriešu turnīrā es esmu vienīgais ārzemnieks, bet sieviešu čempionātā ir viena spēlētājas pat no Brazīlijas un Krievijas ka ari viens treneris no Brazīlijas. Mans pārinieks ir turks Giginoglu Murat kurš „CEV Satellite” turnīrā Nīderlandē janvāra sākuma izcīnīja 7.vietu. Tie turki, kuri izcīnīja tur bronzas medaļas pārstāv Turcijas čempionāta līdervienību „Ziraat Bankasi”.

Mums nedēļā ir divi vai trīs treniņi svaru zālē un pieci treniņi ar bumbām un pa divām spēlēm. Pagaidām esam aizvadījuši četras spēles un visās četrās uzvarējuši. Pagājušajā nedēļas nogalē spēlējām ar jau manis pieminēto čempionāta līdervienību un svinējām uzvaru trijos setos - 2:1 (18:21; 28:26 un 15:10). Lai gan līdz regulārā čempionāta beigām vēl atlikušas piecas spēļu kārtas, četras labākās komandas, kuras spēlēs „play-off” jau zināmas. Pirmās četras komandas ir izteikti spēcīgākas par pārējām. Grūti raksturot turnīra līmeni... Ar katru gadu tas aug, jo komandas šim čempionātam pievērš aiz vien lielāku uzmanību. Čempionāta spēles tiek translētas televīzijas tiešraidēs, centrālās spēles ir ļoti apmeklētas un tieciet man komandas te atbalsta kārtīgi. Klusums tribīnēs ir neierasta lieta. Runā, ka nākamajā sezonā līmenis te būs vēl augstāks, jo arī citas komandas plāno piesaistīt ārzemniekus.

Ja godīgi, tad Latvija man patīk daudz labāk, nekā Turcija. Arī pie vietējās virtuves vēl neesmu pieradis. Lielākais mīnuss ir tāds, ka cūkgaļu lietot uzturā viņiem ir aizliegts. Kopumā gan sūdzēties nevaru. Trenējos, spēlēju un mēģinu sevi paradīt no labākās puses, lai nākamajā sezonā būtu iespēja šeit atgriezties. Domāju, ka liels pluss būtu, ja visu gadu varētu trenēties un pilnveidot savu meistarību tikai un vienīgi pludmales volejbolā arī turpmāk. Tas noteikti palīdzētu sagatavoties vasaras sezonai, kas tomēr ir un paliek mana prioritāte.

Viss jau ir labi, bet no šī pasākuma cieš „Ozolnieki/Poliurs” komanda. Vienojamies ka uz „play-off” spēlēm būšu atpakaļ, bet kad atbraucu, tad turki nedaudz pamainīja nosacījumus un man te jāpaliek līdz 20. martam. Treniņi te un spēlēšana Turcijas čempionātā man būs ļoti liels ieguvums kā pludmales volejbolistam, tāpēc ceru, ka Ozolnieku komanda to sapratīs... Šī ir tumšā puse no klasiskā volejbola viedokļa. Esmu gan gatavs palīdzēt komandai Latvijas čempionāta „play-off”, ja, protams, būšu komandai vajadzīgs!

Turiet īkšķus, būs labi!
Ar cieņu,
Mārtiņš Pļaviņš