Birzulis: "Paldies spēlētājiem un, protams, līdzjutējiem!"
Mēģināšu uz karstām pēdām izdarīt pirmos secinājumus pēc turnīra Stavangerā, lai gan, lai noskatītos visus iefilmētos matereālus nepieciešms ilgāks laiks un saprastu padarīto. Šajā blogā izvērtēšu Mārtiņa un Jāņa startu Norvēģijā, otra mūsu duetu lai vērtē citi... Skaidrs, ka arī viņi nospēlēja ļoti labi!
Šodien spēlē pret ASV duetu pārtrūka mūsu 15 uzvarētu spēļu sērija dažādos turnīros, kurai objektīvi vērtējot šeit arī bija jāpārtrūkst. Spēle ir uzlabojusies radikāli visos elementos, bet bažas tāpat ir un paliek, jo arī mūsu tuvākie turnīri būs jāsāk ar kvalifikāciju. Labi, ka esam izkļuvuši no bīstamās 16. – 17. kvalifikācijas komandu zonas (tā vismaz domāju, vēl neesmu pētījis), kas kvalifikācijas pēdējā kārtā automātiski pēdējā kārtā nozīmē spēlēt ar kādu no Brazīlijas komandām. Šajā turnīrā mums paveicās, jo brazīlieši Rikardo un Marsio zaudēja "qountry quota" sacensībās un mums pretī stājās Francijas pāris.
Mārtiņš un Jānis ar katru spēli spēlēja ar vien labāk un uzņēma ar vien labāku ritmu. Jāsaprot, ka pēc šādiem turnīriem mums tiks pievērsta krietnni lielāka uzmanība un šāda līmeņa turnīros nekas nepaliks nepamanīts. Dzīvi tas neatvieglo, bet padara interesantāku...
Ja runā par pēdējo spēli (pret olimpiskajiem čempioniem), tad varēja manīt, ka ir uzkrājies nogurums. Kreilis (Jānis Šmēdiņš) pieļāva tik daudz kļūdu servēs (septiņas), cik to neizdarīja visās iepriekšējās spēlēs kopā. Par daudz... Visos pārējos elementos darbojāmies salīdzinoši labi. Atsevišķās epizodēs puiši nospēlēja tik labi, ka prieks skatīties, turklāt parādīja sev un arī man, kuru mums jāturpina iet un virzienu, kurā strādāt. Prieks, ka mūsu iespējām uzlabot sniegumu pagaidām neredzu galu. Tas dod papildu stimulu strādāt tālāk, jau zināmā virzienā.
Visbeidzot, vēlos pateikties spēlētājiem par parādīto sniegumu. Milzīgs paldies arī visiem līdzjutējiem Latvijā un arī šeit Norvēģijā!
[+] [-]
[+] [-]
Tiešām paldies.
[+] [-]
un jacer vel uz labākiem sasniegumiem