Sudraba slidas: Nīderlandei 5 no 5 zelta medaļām ātrslidošanā

Ātrais kopsavilkums

Piecās dienās izspēlēti 30 olimpiskie komplekti, pie medaļām tikušas 19 valstis. Trešdien Japāna papildināja kolekciju par četrām godalgām. Vācijai tika trīs, tai skaitā divi zelti. Austrijai divas medaļas, ASV, Austrālijai un Nīderlandei pa vienai.

Nīderlandes fenomens

Hokejā kanādieši, slēpošanā norvēģi, snovbordā amerikāņi, kamaniņās vācieši. Ziemas sporta lielvalstis ir atradušas savas nišas, kurās tradicionāli sasniedz augstus rezultātus. Phjončhanā viena dominē vairāk par citām – Nīderlande izcīnījusi 5 no 5 zelta medaļām ātrslidošanā.

Ieskaitot otrdienu, holandieši ziemas spēlēs nopelnījuši 121 medaļu. Viena bijusi snovbordā. Trīs šorttrekā, trīs daiļslidošanā. Un 114 ātrslidošanā. Phjončhanas ovālā Nīderlande pirmajās piecās dienās ieguvusi 9 no 15 godalgām.

Holandiešu – līdz 1992. gadam Nīderlande startēja ar Holandes vārdu – mērķis ir 12 medaļas, pirmdien rakstīja britu laikraksts “The Guardian”. Šobrīd viņi izpildījuši 75% plāna un piedāvājumā palikušas vēl 27 godalgas. Precīzāk 23, jo pastāv komandu sacensības sievietēm un vīriešiem.

Sočos ieradās 41 holandiešu ātrslidotājs. Viņu guvums – astoņi zelti, septiņi sudrabi un astoņas bronzas. Divdesmit trīs medaļas no 36 pieejamām. Poļiem un krieviem tika pa trīs godalgām, čehiem, korejiešiem un kanādiešiem divas, ķīniešiem viena.

Starptautiskā slidošanas federācija (ISU) pēc Sočiem pieņēma bezprecedenta lēmumu, ierobežojot sacensībām pieteikto ātrslidotāju skaitu no vienas valsts. Disciplīnu skaits – septiņas vīriešiem, septiņas sievietēm – pieaudzis no 12 līdz 14, bet spēlēs ieradušies tikai 33 holandiešu ātrslidotāji.

Nīderlandes panākumu receptei ir divas sastāvdaļas – vēsturiskas tradīcijas un decentralizēts treniņdarbs. Saknes meklējamas Mārtiņa Lutera laikos – Holandes kanāli slidošanai tiek izmantoti apmēram 500 gadus.

Ziemeļjūra regulāri appludināja tai piegulošās teritorijas. Holandieši atkaroja zemi jūrai, izveidojot iespaidīgu dambju un kanālu sistēmu. “Zemās zemes” – tāpat kā Itālijas un Vācijas ziemeļi – kļuva par vienu no modernā kapitālisma šūpuļiem.

Ziemās iekšējie ūdensceļi aizsala...un varēja tikt izmantoti slidošanai. Rosīgie holandieši tā arī darīja. Pasaule par ātrslidotājiem plašāk uzzināja 1865. gadā, kad amerikāņu rakstniece Mērija Meipa-Dodža (Mary Mapes Dodge) publicēja romānu “Sudraba slidas” (The silver skates).

1889. gadā – 35 gadus pirms Šamonī spēlēm – Amsterdamā notika pirmais pasaules čempionāts ātrslidošanā. Ironiski, taču ziemas spēlēs holandieši pirmo zelta medaļu izcīnīja...1964. gadā Insbrukā. Tālāk maisam gals bija vaļā.

Līdz deviņdesmito gadu vidum Nīderlandē pastāvēja centralizēta ātrslidošanas programma “Kernploeg”, kura sešiem slidotājiem ļāva trenēties profesionāli. Turpinājumā divas zvaigznes atstāja programmu, lai izveidotu savas profesionālās ātrslidošanas komandas.

Mūsdienās Nīderlandē ir astoņas profesionālas ātrslidošanas komandas, kuras pašas vāc finansējumu un uztur apmēram 80 profesionāļus. Vairāk nekā puse no 114 medaļām izcīnītas pēc pārejas no centralizētas uz decentralizētu sistēmu.

Valstī darbojas 20 ātrslidošanas ovāli un federācijā reģistrēti 7000 ātrslidotāji. Salīdzinājumam, ASV ir seši ovāli. Nākotnes tendence – holandiešu ātrslidotāju naturalizācija. Piemēram, sudraba medaļas ieguvējs 5000 metros vīriešiem – Teds Jans Blumens – 2014. gadā kļuva par kanādieti.

Vācijai divi zelti, Japānai četras medaļas

Holandiešu ātrslidotāja Joriena ter Morsa laboja 16 gadus veco olimpisko rekordu, 1000 metros finišējot ar laiku 1:13.56 minūtes. Tādējādi pēc pirmajām piecām sacensību dienām Nīderlandei ir pieci čempioni.

Dominanci turpināja apliecināt Vācijas kamaniņu braucēji, izcīnot divas no trim godalgām divnieku sacensībās. Tobiass Vendls un Tobiass Arlts kļuva par divkārtējiem čempioniem, bronza Toni Egertam un Sašam Benekenam. Arī sudrabu ieguva vācu valodā runājošs duets – austrieši Peters Pencs un Georgs Fišlers.

Rīta pusē čempiona titulu ziemeļu divcīņā – sacensībās uz normālā tramplīna un 10 kilometru slēpojumā – aizstāvēja vācietis Ēriks Frencels. Viņš finišēja pēc 24:51.4 minūtēm, finiša spurtā apsteidzot japāni Akito Vatabi.

Rampā triumfēja ASV snovborda leģenda Šons Vaits. Turīnas un Vankūveras spēļu čempions Sočos palika tikai ceturtais, taču Phjončhanā atkal kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Trešajā braucienā viņš ieguva 97,75 punktus, apsteidzot konkurentus no Japānas un Austrālijas.

Kopvērtējums 14. februārī