Eidukai teicams sniegums un rekords, elitē zeltu izšķir četras, bronzu - viena desmitdaļa
Pekinas olimpisko spēļu distanču slēpošanas sacensībās otro zelta medaļu ieguvusi norvēģiete Terēse Juhauga, kura skiatlona titulam pievienojusi triumfu arī 10 kilometru klasiskajā solī, aiz muguras atstājot somietes Kertu Niskanenu un Kristu Permekoski. No četrām latvietēm visaugstāk bija Patrīcija Eiduka, izcīnot 23. vietu.
• 22 gadus vecā Latvijas izlases līdere Patrīcija Eiduka čempionei zaudēja nepilnas divarpus minūtes, ieguva augsto 23. vietu un vēlreiz laboja sev piederošo Latvijas sieviešu distanču slēpošanas olimpisko rekordu. Sprintā viņai bija 32. pozīcija, bet skiatlonā Eiduka nestartēja kovida pārbaužu dēļ.
• Eiduka par 0,2 sekundēm apsteidzot amerikānieti Novī Makeibu. Vēl pēc 6,0 kilometru atzīmes Eiduka bija 20. vietā, tomēr nākamajās kontrolatzīmēs zaudēja pa vienai vietai.
• Pirms četriem gadiem Phjončhanā 10 kilometru brīvā stila distancē Eiduka ieņēma 44. vietu, kas tobrīd bija Latvijas distanču slēpošanas rekords, ieskaitot arī vīriešus. Pekinā par slēpošanas rekordistu kļuva Raimo Vīgants, tiekot pie 20. vietas sprintā.
• No pārējām trim latvietēm vislabāk nostartēja 25 gadus vecā Kitija Auziņa, kura pēc 76. vietas sprintā ieguva 68. vietu. 84. pozīcija 16 gadus vecajai Esterei Volfai, kura sprintā bija 81., bet 18 gadus vecā Samanta Krampe ierindojās 93. vietā starp 98 sportistēm. Sprintā Krampei bija 73. vieta. Visas trīs ir olimpiskās debitantes.
• 33 gadus vecā norvēģiete Juhauga Pekinā triumfēja arī skiatlonā, bet līdz šīm olimpiskajām spēlēm vienīgo zeltu bija izcīnījusi 2010. gada stafetē. Sočos viņa 10 kilometru klasiskajā stilā ieguva bronzu. Vēl pēc 6,8 kilometru atzīmes Juhauga atpalika 10,1 sekundi, pēc 8,6 kilometriem - 1,3 sekundi, bet finišā neklātienes cīņā tomēr izrāva zeltu.
• Pārējo goda pjedestālu aizņēma somietes Kerta Niskanena un Krista Permekoski. 33 gadus vecajai Niskanenai tā ir pirmā olimpiskā medaļa individuālajās distancēs, 2014. gadā izcīnot divus sudrabus komandu ieskaitē, bet 31 gadu vecā Permekoski pirms četriem gadiem 10 kilometros brīvajā stilā tika pie bronzas.
• Ja zelta likteni izšķīra 0,4 sekundes, tad vēl mazāk līdz bronzai pietrūka Krievijas Olimpiskās komitejas slēpotājai un Pekinas skiatlona vicečempionei Nataļjai Ņeprjajevai, kura Permekoski zaudēja nieka 0,1 sekundi. 1,4 kilometrus līdz finišam Ņeprjajeva no Permekoski atpalika 8,2 sekundes.
• Rīt plkst. 9:00 pēc Latvijas laika 15 kilometrus klasiskajā stilā aizvadīs kungi, bet dāmas nākamās sacensības gaida sestdien, kad plkst. 9:30 paredzēta stafete.
Distanču slēpošana, 10 km klasiskajā stilā sievietēm
V | Slēpotāja | Valsts | Laiks |
---|---|---|---|
1. | T. Juhauga | Norvēģija | 28:06.3 |
2. | K. Niskanena | Somija | +0.4 |
3. | K. Permekoski | Somija | +31.5 |
4. | N. Ņeprjajeva | KOK | +31.6 |
5. | K. Henniga | Vācija | +43.4 |
6. | E. Andešone | Zviedrija | +50.9 |
7. | J. Stupaka | KOK | +57.5 |
8. | Dž. Diginsa | ASV | +1:08.8 |
9. | T. Šādlobere | Austrija | +1:10.6 |
10. | T. Sorina | KOK | +1:11.1 |
23. | P. Eiduka | Latvija | +2:28.4 |
68. | K. Auziņa | Latvija | +5:20.0 |
84. | E. Volfa | Latvija | +8:30.6 |
93. | S. Krampe | Latvija | +11:27.9 |
Startēja un finišēja 98 dalībnieces
Noderīgas saites:
Pekinas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums
[+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
1) Kā jau teicāt, tas ir skolu sports, kurš ir ļoti attīstīts un populārs, turklāt, studiju laikā nav strauja pārtraukuma, jo Slovēnijas studentiem ir visvairāk dažādu stipendiju un nodokļu atlaižu visā ES.
2) Dabas apstākļi, Valstī, kurā ir apmēram tikpat iedzīvotāju kā Latvijā (ap 2,1 mljn.), kas ir trīs reizes mazāka par Latviju, bet kurā ir ļoti monolīts nacionālais sastāvs, ar sportu iespējams nodarboties cauru gadu. Piemēram, martā, vari sākt peldēties jūrā un vienlaicīgi slēpot augstkalnē.
3) Vēl viens aspekts, par kuru nekad nebiju iedomājies, kas ir ļoti atšķirīgs no Latvijas. Ļoti maza galvaspilsēta Ļubļana, zem 300 000 iedzīvotāju, līdz ar to, lielas naudas nonāk arī ārpus vienmēr alkatīgās Citadeles, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā rezultātā pasākumi un sacensības, kur parādās jaunie talanti, attīstās vienmērīgi visā valstī.
Protams, ir arī citas nianses, bet Latvijā jāsāk ar skolu sportu.
Lai, kā te izteicās komentāros, sportistus nesavāktu uz koriem un deju pulciņiem, jo jāgatavojas tādiem vai citādiem deju un dziesmu svētkiem, jo tur pieaugušie ar to pelna vairāk.
+4 [+] [-]
p.s. sorry par palagu, bet atcerējos vēlvienu piemēru, no nesenākas pagātnes - dažus gadus atpakaļ vienas darbinieces meitai tika veiksmīgi izbeigta potenciaļa sportistes karjera, talantīga meitene, ļoti darbspējīga, bet trenere lika tādas slodzes pusaudzei virsū, ka rezultātā diska trūces un pat par vieglu sportošanu var aizmirst.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+5 [+] [-]
Klimatu un ģeogrāfiju neizmainīsim (varam mēģināt pielāgoties ar ziemā izmantojamām būvēm - manēžām, apjumtajām hallēm), bet piekrītu par galvaspilsētu, esmu uz to norādījis arī agrāk. Tāda finanšu un apjoma ūdensgalva, aiz kuras daudzu izpratnē sākas "lauki", no vienlīdzīgu iespēju viedokļa nav nekas labs.
+4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Klebo palika 40.- +9:06.0.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Latviešiem ir jālepojas, ka ir bijuši darbarūķi, tas ir cienījami nevis nosodāmi
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]