Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2975, Did:0, useCase: 3

Eidukai teicams sniegums un rekords, elitē zeltu izšķir četras, bronzu - viena desmitdaļa

Agris Suveizda

Eidukai teicams sniegums un rekords, elitē zeltu izšķir četras, bronzu - viena desmitdaļa
Patrīcija Eiduka. Foto: Reuters/Scanpix

Pekinas olimpisko spēļu distanču slēpošanas sacensībās otro zelta medaļu ieguvusi norvēģiete Terēse Juhauga, kura skiatlona titulam pievienojusi triumfu arī 10 kilometru klasiskajā solī, aiz muguras atstājot somietes Kertu Niskanenu un Kristu Permekoski. No četrām latvietēm visaugstāk bija Patrīcija Eiduka, izcīnot 23. vietu.

• 22 gadus vecā Latvijas izlases līdere Patrīcija Eiduka čempionei zaudēja nepilnas divarpus minūtes, ieguva augsto 23. vietu un vēlreiz laboja sev piederošo Latvijas sieviešu distanču slēpošanas olimpisko rekordu. Sprintā viņai bija 32. pozīcija, bet skiatlonā Eiduka nestartēja kovida pārbaužu dēļ.

• Eiduka par 0,2 sekundēm apsteidzot amerikānieti Novī Makeibu. Vēl pēc 6,0 kilometru atzīmes Eiduka bija 20. vietā, tomēr nākamajās kontrolatzīmēs zaudēja pa vienai vietai.

• Pirms četriem gadiem Phjončhanā 10 kilometru brīvā stila distancē Eiduka ieņēma 44. vietu, kas tobrīd bija Latvijas distanču slēpošanas rekords, ieskaitot arī vīriešus. Pekinā par slēpošanas rekordistu kļuva Raimo Vīgants, tiekot pie 20. vietas sprintā.

• No pārējām trim latvietēm vislabāk nostartēja 25 gadus vecā Kitija Auziņa, kura pēc 76. vietas sprintā ieguva 68. vietu. 84. pozīcija 16 gadus vecajai Esterei Volfai, kura sprintā bija 81., bet 18 gadus vecā Samanta Krampe ierindojās 93. vietā starp 98 sportistēm. Sprintā Krampei bija 73. vieta. Visas trīs ir olimpiskās debitantes.

• 33 gadus vecā norvēģiete Juhauga Pekinā triumfēja arī skiatlonā, bet līdz šīm olimpiskajām spēlēm vienīgo zeltu bija izcīnījusi 2010. gada stafetē. Sočos viņa 10 kilometru klasiskajā stilā ieguva bronzu. Vēl pēc 6,8 kilometru atzīmes Juhauga atpalika 10,1 sekundi, pēc 8,6 kilometriem - 1,3 sekundi, bet finišā neklātienes cīņā tomēr izrāva zeltu.

• Pārējo goda pjedestālu aizņēma somietes Kerta Niskanena un Krista Permekoski. 33 gadus vecajai Niskanenai tā ir pirmā olimpiskā medaļa individuālajās distancēs, 2014. gadā izcīnot divus sudrabus komandu ieskaitē, bet 31 gadu vecā Permekoski pirms četriem gadiem 10 kilometros brīvajā stilā tika pie bronzas.

• Ja zelta likteni izšķīra 0,4 sekundes, tad vēl mazāk līdz bronzai pietrūka Krievijas Olimpiskās komitejas slēpotājai un Pekinas skiatlona vicečempionei Nataļjai Ņeprjajevai, kura Permekoski zaudēja nieka 0,1 sekundi. 1,4 kilometrus līdz finišam Ņeprjajeva no Permekoski atpalika 8,2 sekundes.

• Rīt plkst. 9:00 pēc Latvijas laika 15 kilometrus klasiskajā stilā aizvadīs kungi, bet dāmas nākamās sacensības gaida sestdien, kad plkst. 9:30 paredzēta stafete.

Distanču slēpošana, 10 km klasiskajā stilā sievietēm

VSlēpotājaValstsLaiks
1.T. JuhaugaNorvēģija28:06.3
2.K. NiskanenaSomija+0.4
3.K. PermekoskiSomija+31.5
4.N. ŅeprjajevaKOK+31.6
5.K. HennigaVācija+43.4
6.E. AndešoneZviedrija+50.9
7.J. StupakaKOK+57.5
8.Dž. DiginsaASV+1:08.8
9.T. ŠādlobereAustrija+1:10.6
10.T. SorinaKOK+1:11.1
23.P. EidukaLatvija+2:28.4
68.K. AuziņaLatvija+5:20.0
84.E. VolfaLatvija+8:30.6
93.S. KrampeLatvija+11:27.9

Startēja un finišēja 98 dalībnieces

Noderīgas saites:
Pekinas OS ziņas
Latvijas olimpiskā komanda
Starti, rezultāti, tiešraides
Medaļu kopvērtējums

     [+] [-]

, 2022-02-10 12:43, pirms 3 gadiem
boleks rakstīja: Tev kauns nav, veci salīdzināt ar 16 un 18 gadus vecām meitenēm? Jebkurā jomā, ne tikai slēpošanu. Ja vīrietis kaut ko šādu spēj vispār iedomāties, tad man trūkst vārdu....
Es to sākotnējo komentāru sapratu kā uzslavu. Sportisks vecis slidsolī, kas uz 10 km nozīmē apmēram trīs minūšu handikapu, ļoti ticams, neapsteigtu juniori klasikā. Ar domu - no malas viss izskatās daudz vieglāk. Un viens jau te pieminēja arī augstkalnes faktoru.

     [+] [-]

, 2022-02-10 12:50, pirms 3 gadiem
Damokla zobens rakstīja: Un viens jau te pieminēja arī augstkalnes faktoru.
...vajadzēja iedot vairāk naudas meitenēm un uzrīkot treniņnometni kaut kur augstkalnē...

  +7 [+] [-]

, 2022-02-10 12:53, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: es ziemeļvidzemē. sniega jau šogad daudz, bet cik daudz viņš ir bijis slēpojams? mtb jau pie mums, manliekas, gana populārs. manā uztverē, prof sports vispār nav svarīgs, svarīgi ir veidot vidi, kurā cilvēki grib sportot nevis tāpēc, ka kāds kādu medaļu OS dabūja, bet tāpēc, ka tas ir pašsaprotami un forši un ka tā vnk ir daļa no dzīves. tas, protams, ir ilgstošs pasākums un iespējams jau, ka arī kopumā esam uz pareizā ceļa, to tā precīzi drošo vien varēs tik pateikt pēc vairākiem gadu desmitiem
Cik noprotu, kopējais tautas sportiskums ir viena no lietām, ar ko daudz aprunātie slovēņi atšķiras no mums. Sportiska vide, kur ir viegli atrast un atbalstīt talantus, agri vai vēlu noved arī pie izcilības un pēctecības augstu sasniegumu sportā. Pieņemu, ka Slovēnijā nav kā dažkārt pie mums, kur skolotāji bērnus no stundām labprāt atbrīvo uz kordziedāšanu, jo tā skolai un pašvaldībai skaitās prestiža un "kulturāli inteliģenta" padarīšana, bet uz sportošanu - ar gariem zobiem.

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 12:58, pirms 3 gadiem
dakots rakstīja: ...vajadzēja iedot vairāk naudas meitenēm un uzrīkot treniņnometni kaut kur augstkalnē...
Bet viņām taču nebija laika treniņnometnēm, jo bija jāpiedalās visādos eksotu mačos, lai atlasē apsteigtu Sabuli.

     [+] [-]

, 2022-02-10 13:01, pirms 3 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Cik noprotu, kopējais tautas sportiskums ir viena no lietām, ar ko daudz aprunātie slovēņi atšķiras no mums. Sportiska vide, kur ir viegli atrast un atbalstīt talantus, agri vai vēlu noved arī pie izcilības un pēctecības augstu sasniegumu sportā. Pieņemu, ka Slovēnijā nav kā dažkārt pie mums, kur skolotāji bērnus no stundām labprāt atbrīvo uz kordziedāšanu, jo tā skolai un pašvaldībai skaitās prestiža un "kulturāli inteliģenta" padarīšana, bet uz sportošanu - ar gariem zobiem.
'hmmmm, labi rūkts

  -1 [+] [-]

, 2022-02-10 13:20, pirms 3 gadiem
JPETERIS rakstīja: Tu galīgs muļķis - uzliec 1500 metros augskalnē tos visus večus un redzēsi kurš tur vispār līdz galam tiks. Eksperts atradies.
Jums ir reālas problēmas ar teksta uztveri. Atbilde bija par komentāru, vai jaunietes spēj sacensties ar večiem. Relatīvi. Tas arī tika pierādīts. Ko pierādījāt ar savu komentāru Jūs, man nav ne jausmas.

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 13:21, pirms 3 gadiem
dakots rakstīja: ...vajadzēja iedot vairāk naudas meitenēm un uzrīkot treniņnometni kaut kur augstkalnē...
Kāpēc domā, ka viņas augstkalnē nometnēs nav bijušas?

     [+] [-]

, 2022-02-10 13:25, pirms 3 gadiem
Damokla zobens rakstīja: Bet viņām taču nebija laika treniņnometnēm, jo bija jāpiedalās visādos eksotu mačos, lai atlasē apsteigtu Sabuli.
Nujā, ja nebūtu Sabules, varētu uz atlasi vispār neiespringt. Noskrietu 5 mačus un viss

  +6 [+] [-]

, 2022-02-10 13:32, pirms 3 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Cik noprotu, kopējais tautas sportiskums ir viena no lietām, ar ko daudz aprunātie slovēņi atšķiras no mums. Sportiska vide, kur ir viegli atrast un atbalstīt talantus, agri vai vēlu noved arī pie izcilības un pēctecības augstu sasniegumu sportā. Pieņemu, ka Slovēnijā nav kā dažkārt pie mums, kur skolotāji bērnus no stundām labprāt atbrīvo uz kordziedāšanu, jo tā skolai un pašvaldībai skaitās prestiža un "kulturāli inteliģenta" padarīšana, bet uz sportošanu - ar gariem zobiem.
Bieži ir nācies būt Slovēnijā dažādu sporta sacensību organizācijas sakarā, varu pastāstīt, kā viņi pamato savu spēju konkurēt visdažādākajos sporta veidos ļoti augstā līmenī.
1) Kā jau teicāt, tas ir skolu sports, kurš ir ļoti attīstīts un populārs, turklāt, studiju laikā nav strauja pārtraukuma, jo Slovēnijas studentiem ir visvairāk dažādu stipendiju un nodokļu atlaižu visā ES.
2) Dabas apstākļi, Valstī, kurā ir apmēram tikpat iedzīvotāju kā Latvijā (ap 2,1 mljn.), kas ir trīs reizes mazāka par Latviju, bet kurā ir ļoti monolīts nacionālais sastāvs, ar sportu iespējams nodarboties cauru gadu. Piemēram, martā, vari sākt peldēties jūrā un vienlaicīgi slēpot augstkalnē.
3) Vēl viens aspekts, par kuru nekad nebiju iedomājies, kas ir ļoti atšķirīgs no Latvijas. Ļoti maza galvaspilsēta Ļubļana, zem 300 000 iedzīvotāju, līdz ar to, lielas naudas nonāk arī ārpus vienmēr alkatīgās Citadeles, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā rezultātā pasākumi un sacensības, kur parādās jaunie talanti, attīstās vienmērīgi visā valstī.
Protams, ir arī citas nianses, bet Latvijā jāsāk ar skolu sportu.
Lai, kā te izteicās komentāros, sportistus nesavāktu uz koriem un deju pulciņiem, jo jāgatavojas tādiem vai citādiem deju un dziesmu svētkiem, jo tur pieaugušie ar to pelna vairāk.

  +4 [+] [-]

, 2022-02-10 13:33, pirms 3 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Cik noprotu, kopējais tautas sportiskums ir viena no lietām, ar ko daudz aprunātie slovēņi atšķiras no mums. Sportiska vide, kur ir viegli atrast un atbalstīt talantus, agri vai vēlu noved arī pie izcilības un pēctecības augstu sasniegumu sportā. Pieņemu, ka Slovēnijā nav kā dažkārt pie mums, kur skolotāji bērnus no stundām labprāt atbrīvo uz kordziedāšanu, jo tā skolai un pašvaldībai skaitās prestiža un "kulturāli inteliģenta" padarīšana, bet uz sportošanu - ar gariem zobiem.
jābūt līdzsvaram. ar varu nevienu neiemācīsi mīlēt ne dziedāt, ne sportot. man, piemēram, jau no skolas laikiem ir riebies skriet (lai arī 400m padevās pat ļoti labi), bet slidot varēju ar stundām. nez, ja kāds mani baigi būtu spiedis skriet, varbūt arī tagad sportošana kā tāda riebtos. es spēlēju klavieres mūzikas skolā, padevās ļoti labi, sūtīja uz visādiem konkursiem un tas viss manī iedzina tādu stresu, ka aizgāju no tā visa pilnībā prom un tikai daudzus gadus vēlāk sāku nedaudz atkal uzspēlēt savam priekam. manuprāt, problēma jau ir tajā, ka nevis nevar vai negrib, bet zināšanu trūkumā, kā dabūt no civlēka ārā maksimumu viņu nesalaužot.

p.s. sorry par palagu, bet atcerējos vēlvienu piemēru, no nesenākas pagātnes - dažus gadus atpakaļ vienas darbinieces meitai tika veiksmīgi izbeigta potenciaļa sportistes karjera, talantīga meitene, ļoti darbspējīga, bet trenere lika tādas slodzes pusaudzei virsū, ka rezultātā diska trūces un pat par vieglu sportošanu var aizmirst.

  +3 [+] [-]

, 2022-02-10 13:39, pirms 3 gadiem
viesturs_enke rakstīja: Māsu meitenēm jau arī ne visai - igaunietēm 60., 70., 80. vieta.
Lietuvietēm: 89., 91.vietas. Jātaisa Baltijas apvienotā šerfinga izlase!
Esi kādreiz slēpojis? Droši vien pāris reizes mūžā. Lūdzu cieni savas valsts pārstāvjus. Lai jaunajām meitenēm pietiek spēka, gribas un veselības trenēties!

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 13:42, pirms 3 gadiem
markkomartins rakstīja: Ja finišā zaudē 11 min tad nu japadomā vai ir vērts tālak darboties. Kauns pašai nav
Esi mēģinājis slēpot 1600 metru augstumā? Ja "pārķer"tad ir riktīgi "auzās"! Neko vairs nevari izdarīt. Plaušas pļēš pušu!

     [+] [-]

, 2022-02-10 13:51, pirms 3 gadiem
Damokla zobens rakstīja: Es to sākotnējo komentāru sapratu kā uzslavu. Sportisks vecis slidsolī, kas uz 10 km nozīmē apmēram trīs minūšu handikapu, ļoti ticams, neapsteigtu juniori klasikā. Ar domu - no malas viss izskatās daudz vieglāk. Un viens jau te pieminēja arī augstkalnes faktoru.
Ok, tad atvainojos tam komenta autoram, esmu pārsteidzies. Bet nu šāda salīdzinšana man pašos pamatos liekas greiza.

  +5 [+] [-]

, 2022-02-10 13:52, pirms 3 gadiem
Parasts Futbola līdzjutējs rakstīja: Bieži ir nācies būt Slovēnijā dažādu sporta sacensību organizācijas sakarā, varu pastāstīt, kā viņi pamato savu spēju konkurēt visdažādākajos sporta veidos ļoti augstā līmenī.
1) Kā jau teicāt, tas ir skolu sports, kurš ir ļoti attīstīts un populārs, turklāt, studiju laikā nav strauja pārtraukuma, jo Slovēnijas studentiem ir visvairāk dažādu stipendiju un nodokļu atlaižu visā ES.
2) Dabas apstākļi, Valstī, kurā ir apmēram tikpat iedzīvotāju kā Latvijā (ap 2,1 mljn.), kas ir trīs reizes mazāka par Latviju, bet kurā ir ļoti monolīts nacionālais sastāvs, ar sportu iespējams nodarboties cauru gadu. Piemēram, martā, vari sākt peldēties jūrā un vienlaicīgi slēpot augstkalnē.
3) Vēl viens aspekts, par kuru nekad nebiju iedomājies, kas ir ļoti atšķirīgs no Latvijas. Ļoti maza galvaspilsēta Ļubļana, zem 300 000 iedzīvotāju, līdz ar to, lielas naudas nonāk arī ārpus vienmēr alkatīgās Citadeles, ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā rezultātā pasākumi un sacensības, kur parādās jaunie talanti, attīstās vienmērīgi visā valstī.
Protams, ir arī citas nianses, bet Latvijā jāsāk ar skolu sportu.
Lai, kā te izteicās komentāros, sportistus nesavāktu uz koriem un deju pulciņiem, jo jāgatavojas tādiem vai citādiem deju un dziesmu svētkiem, jo tur pieaugušie ar to pelna vairāk.
Nesen lasīju rakstu par slovēņu riteņbraukšanu saistībā ar viņu izcilajām zvaigznēm. Dažas lietas, kas iekrita acīs. Pirmā - viņi savu vēsturi raksturo akurāt kā reizēm mēs (nevis sena nācijvalsts, bet gan zemnieki, kam bijis viens kungs pēc otra), bet viņi to izmanto, lai motivētu sevi tiekties uz augstumiem, nevis kalt pieticīgus mērķus. Otrā - intervētie ļoti priecājās par jaunu velotreku, kas ļaušot sportistiem trenēties ziemā un kas uzcelts par Eiropas naudu. Tātad finansējumu šādiem mērķiem var piesaistīt, tāpat kā igauņi Otepē. Trešā - uzplaukums pa īstam sācies, kad pirms gadiem 20 gūti pirmie panākumi starptautiskos mačos. Tātad tomēr ir jābūt arī šiem paraugiem sportā, uz ko tiekties. Talanti var uzspīdēt jebkur, bet valstij un pirmkārt jau sporta vadībai jāspēj šādas situācijas izmantot, lai palīdzētu būvēt sporta veida piramīdu un tradīcijas. Ar to ir zināmā mērā saistīts tas, kāpēc tajā pašā Amerikā tagad cenšas pa pusei mākslīgi bīdīt un izcelt minoritātes dažādos amatos - lai bērni saprastu un noticētu, ka tas nav kaut kas, kur viņus negaida un kur nemūžam nespīd iekļūt.

Klimatu un ģeogrāfiju neizmainīsim (varam mēģināt pielāgoties ar ziemā izmantojamām būvēm - manēžām, apjumtajām hallēm), bet piekrītu par galvaspilsētu, esmu uz to norādījis arī agrāk. Tāda finanšu un apjoma ūdensgalva, aiz kuras daudzu izpratnē sākas "lauki", no vienlīdzīgu iespēju viedokļa nav nekas labs.

  +4 [+] [-]

, 2022-02-10 13:57, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: jābūt līdzsvaram. ar varu nevienu neiemācīsi mīlēt ne dziedāt, ne sportot. man, piemēram, jau no skolas laikiem ir riebies skriet (lai arī 400m padevās pat ļoti labi), bet slidot varēju ar stundām. nez, ja kāds mani baigi būtu spiedis skriet, varbūt arī tagad sportošana kā tāda riebtos. es spēlēju klavieres mūzikas skolā, padevās ļoti labi, sūtīja uz visādiem konkursiem un tas viss manī iedzina tādu stresu, ka aizgāju no tā visa pilnībā prom un tikai daudzus gadus vēlāk sāku nedaudz atkal uzspēlēt savam priekam. manuprāt, problēma jau ir tajā, ka nevis nevar vai negrib, bet zināšanu trūkumā, kā dabūt no civlēka ārā maksimumu viņu nesalaužot.

p.s. sorry par palagu, bet atcerējos vēlvienu piemēru, no nesenākas pagātnes - dažus gadus atpakaļ vienas darbinieces meitai tika veiksmīgi izbeigta potenciaļa sportistes karjera, talantīga meitene, ļoti darbspējīga, bet trenere lika tādas slodzes pusaudzei virsū, ka rezultātā diska trūces un pat par vieglu sportošanu var aizmirst.
Jā, biju domājis nevis piespiešanu (nav vairs tie laiki, kad varēja no augšas visiem pavēlēt būt gataviem darbam un valsts aizsardzībai), bet gan sabiedrības attieksmi un vides radīšanu. Ir jau tie piemēri, kad bērni un viņu vecāki no mazām dienām zina, uz ko iet, un uzspļauj visām negācijām un šķēršļiem, bet cik gan vairāk nav tādu, kam pietrūcis iespēju, kas īstajā laikā nav iedrošināti un pabīdīti pareizajā virzienā. Arī sevi varu pieskaitīt tādiem, gan ne ar sportu saistītā jomā. Nesūdzos par pašreizējo dzīvi, bet varu skaidri pateikt - ļoti iespējams, tieši viena ne slikta, bet absolūti neieinteresēta skolotāja dēļ bērnībā un agrajos pusaudža gados neaizgāju pilnveidot sevi pa vienu konkrētu līniju, par kuru neapšaubāmi bija interese un dotības, taču tobrīd ne tāds fanātisms, lai spertu durvis ar kāju vaļā.

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 13:59, pirms 3 gadiem
Zemessargs rakstīja: Nav kauns.
Piemēram, tikko notikušā Rankas maratona rezultāti 10 km distanc:
1. 124 Ritvars Celmiņš Laivu namsVVESELIBAS 00:33:36
2. 118 Artūrs Andersons ULDEX VVESELIBAS 00:35:05 +01:29
3. 164 Estere Piksone SK ASM S14 00:36:19 +02:43
4. 105 Helvijs Babris Taurenes TVVESELIBAS 00:41:49 +08:13
5. 101 Sandis Grīnbergs SK PiebalgVVESELIBAS 00:43:41 +10:05
6. 109 Uldis Vovers Ranka VVESELIBAS 00:44:45 +11:09

Tātad, sīkā Estere Piksone iekabināja praktiski visiem večiem, BMX olimpieti Babri ieskaitot. Tā ka viss ir relatīvs!
Trase,laikam,bij pakārtota Pekinas trasei 1:1?

  +2 [+] [-]

, 2022-02-10 14:00, pirms 3 gadiem
Par to Piksoni - minu, ka tā varētu būt kādreizējā izlases biatlonista meita?

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 14:06, pirms 3 gadiem
Patrīcija kā vienmēr-izcili. Pārējās,ņemot vērā augstkalni,savā līmenī. Jāturpina trenēties un jāsaņemās uz nākošajiem startiem.

  +3 [+] [-]

, 2022-02-10 14:09, pirms 3 gadiem
LTpirags rakstīja: Trase,laikam,bij pakārtota Pekinas trasei 1:1?
Jā,arī 1600 augstumā. Tik nepamanīju kurā vietā Klebo palika.

     [+] [-]

, 2022-02-10 14:25, pirms 3 gadiem
Patrīcijai vēl viss priekšā. Jātrenējas un tik uz priekšu. 2-3 gadi un būs to 10 stabili

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 14:26, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: BET, nevajag arī aizmirst to, ka ziemas mums ir tādas, kādas tās ir un pašiem dabisks slēpojams sniegs ir varbūt reizi trīs gados uz pāris nedēļām.
Pagājušajā ziemā un šajā ziemā dabīgais sniegs 30 km no Rīgas vairāk kā divus mēnešus gadā, vēl šodien var droši slēpot. Vidzemes augstienē un Alūksnē droši, ka apmēram 3 mēnešus. Siguldā mākslīgi sapūstais Laurenčos droši vien vēl visu martu būs slēpojams.

     [+] [-]

, 2022-02-10 14:34, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: jābūt līdzsvaram. ar varu nevienu neiemācīsi mīlēt ne dziedāt, ne sportot. man, piemēram, jau no skolas laikiem ir riebies skriet (lai arī 400m padevās pat ļoti labi), bet slidot varēju ar stundām. nez, ja kāds mani baigi būtu spiedis skriet, varbūt arī tagad sportošana kā tāda riebtos. es spēlēju klavieres mūzikas skolā, padevās ļoti labi, sūtīja uz visādiem konkursiem un tas viss manī iedzina tādu stresu, ka aizgāju no tā visa pilnībā prom un tikai daudzus gadus vēlāk sāku nedaudz atkal uzspēlēt savam priekam. manuprāt, problēma jau ir tajā, ka nevis nevar vai negrib, bet zināšanu trūkumā, kā dabūt no civlēka ārā maksimumu viņu nesalaužot.

p.s. sorry par palagu, bet atcerējos vēlvienu piemēru, no nesenākas pagātnes - dažus gadus atpakaļ vienas darbinieces meitai tika veiksmīgi izbeigta potenciaļa sportistes karjera, talantīga meitene, ļoti darbspējīga, bet trenere lika tādas slodzes pusaudzei virsū, ka rezultātā diska trūces un pat par vieglu sportošanu var aizmirst.
Kopumā jau masu sports nozīmē to, ka ar to nodarbojas arī tie, kuriem tas nepadodas. Tiem, kuriem padodas, tie vairāk vai mazāk sportos šā vai tā un tiem mēs man liekas nu jau apstākļus esam diezgan normālus radījuši. Kā panākt, lai ar sportu kaut kādā mērā nodarbotos visi "tizlie", uz to man kokrētas atbildes nav, jo kopumā jau cilvēks nav mazohists - viņam patīk darīt un pilnveidot sevi jomās, kuras padodas.

  +1 [+] [-]

, 2022-02-10 14:44, pirms 3 gadiem
Todistuss!
Klebo palika 40.- +9:06.0.

     [+] [-]

, 2022-02-10 14:58, pirms 3 gadiem
neziniitis51 rakstīja: Todistuss!
Klebo palika 40.- +9:06.0.
Aaa,tad ņemot vērā distances garumu un līmeni,gandrīz kā mūsu meitenes. Ta jau ar mūsējām nav nemaz tik slikti.

     [+] [-]

, 2022-02-10 15:08, pirms 3 gadiem
kasagrande rakstīja: Pagājušajā ziemā un šajā ziemā dabīgais sniegs 30 km no Rīgas vairāk kā divus mēnešus gadā, vēl šodien var droši slēpot. Vidzemes augstienē un Alūksnē droši, ka apmēram 3 mēnešus. Siguldā mākslīgi sapūstais Laurenčos droši vien vēl visu martu būs slēpojams.
Tā ir, pagājušā pavasarī man pēdējais slēpojums Laurenčos 20 martā. šogad jau sniegs +/- tikpat dienu cik visā pagājusāsezona un izskatās ka vēl būs kādu laiku

     [+] [-]

, 2022-02-10 15:11, pirms 3 gadiem
Baraks Osama rakstīja: Pirmā - viņi savu vēsturi raksturo akurāt kā reizēm mēs (nevis sena nācijvalsts, bet gan zemnieki, kam bijis viens kungs pēc otra)
Ar šo ir jāsāk! Visas tās lielās karotājvalstis un impērijas...tas nozīmē ka viņi vazājas pa citām zemēm, sepkavoja un laupīja.
Latviešiem ir jālepojas, ka ir bijuši darbarūķi, tas ir cienījami nevis nosodāmi

  -2 [+] [-]

, 2022-02-10 15:30, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: spridzināt nevajag, jāizmanto, kas ir un lai cilvēki tur darbojas, bet, manuprāt, tur lielu piķi grūzt iekšā arī nevajadzētu, nu vismaz, kamēr nav kārtīgi sakārtota tautai pieejamā sporta infrastruktūra. es, starpcitu, arī nekad neesmu teiksui, ka viss ir tikai slikti. tagad pie manas pamatskolas ir tādi sporta laukumi un sporta zāles, par kādām mēs tik bērnībā sapņot varējām.
Renes sporta veidi nepeldas naudā un lielāko konkurentu valstīs tajos iegulda daudz vairāk. Ja Latvijā piegriežam finansējumu, tad neprasām no viņiem medaļas. Vācijā, kur ir 4 trases, kamaniņas ir masu sports.

  +3 [+] [-]

, 2022-02-10 15:41, pirms 3 gadiem
killo2000 rakstīja: Kopumā jau masu sports nozīmē to, ka ar to nodarbojas arī tie, kuriem tas nepadodas. Tiem, kuriem padodas, tie vairāk vai mazāk sportos šā vai tā un tiem mēs man liekas nu jau apstākļus esam diezgan normālus radījuši. Kā panākt, lai ar sportu kaut kādā mērā nodarbotos visi "tizlie", uz to man kokrētas atbildes nav, jo kopumā jau cilvēks nav mazohists - viņam patīk darīt un pilnveidot sevi jomās, kuras padodas.
nepadodas kāpēc? jo nav normāli pamati bērnībā ielikti - ne vispārēja fiziskā sagatavotība, ne kkādi tehnikas pamati. protams, ja tā visa jau nav, tad grūti esot pieaugušam sākt tādam tizliņam to sportu sākt mīlēt, viss nāk ar baigām mocībām, tik ar apziņu, ka vajadzētu, jo tas ir veselīgi. bet bērniem var visu iemācīt un izdarīt to, neradot riebumu. jābeidz mums domāt, ka bērni ir kkādi tizli un nevarīgi, vecākiem jābeidz domāt, ka viss no skolotājiem tikai atkarīgs un ka bērns būs sportisks un veselīgs, ja pats tāds nebūsi, skolotājiem, ka viss tikai no vecākiem atkarīgs un, ja bērns kko nedara kā gribi, tad tas tāpēc, ka viņš tizls, nevis tāpēc, ka varbūt nav atrasta pareizā pieeja viņam. un tā kopā kā sabiedrībai mums jāaug, lai laika gaitā kļūdu labāki. nu, vismaz tā es to redzu.

     [+] [-]

, 2022-02-10 15:42, pirms 3 gadiem
otins rakstīja: Renes sporta veidi nepeldas naudā un lielāko konkurentu valstīs tajos iegulda daudz vairāk. Ja Latvijā piegriežam finansējumu, tad neprasām no viņiem medaļas. Vācijā, kur ir 4 trases, kamaniņas ir masu sports.
Naudā varbūt nepeldas,bet nu nodrošināts viņiem ir pilnīgi viss-nometnes,dzīvošana,alga. Atšķirībā no mūsu slēpotājiem,kuri perās pa savu naudu...

     [+] [-]

, 2022-02-10 15:45, pirms 3 gadiem
kasagrande rakstīja: Pagājušajā ziemā un šajā ziemā dabīgais sniegs 30 km no Rīgas vairāk kā divus mēnešus gadā, vēl šodien var droši slēpot. Vidzemes augstienē un Alūksnē droši, ka apmēram 3 mēnešus. Siguldā mākslīgi sapūstais Laurenčos droši vien vēl visu martu būs slēpojams.
nez, speciālās trasēs varbūt, bet tas sniegs, kas man aiz loga šoziem, varbūt kādu nedēļu ir bijis slēpojams..

  +2 [+] [-]

, 2022-02-10 15:46, pirms 3 gadiem
Todistuss rakstīja: Naudā varbūt nepeldas,bet nu nodrošināts viņiem ir pilnīgi viss-nometnes,dzīvošana,alga. Atšķirībā no mūsu slēpotājiem,kuri perās pa savu naudu...
Tā tas nav bijis vienmēr. Tas ir panākts ar smagu darbu daudzu gadu gaitā un apliecinot, ka ieguldītajai naudai ir atdeve - augstvērtīgi rezultāti.

     [+] [-]

, 2022-02-10 15:50, pirms 3 gadiem
otins rakstīja: Renes sporta veidi nepeldas naudā un lielāko konkurentu valstīs tajos iegulda daudz vairāk. Ja Latvijā piegriežam finansējumu, tad neprasām no viņiem medaļas. Vācijā, kur ir 4 trases, kamaniņas ir masu sports.
eh, tu neko tā arī neesi sapratis, ko es mēģinu pateikt. bet nu, katram savas vērtība un prioritātes.

  +2 [+] [-]

, 2022-02-10 15:58, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: nepadodas kāpēc? jo nav normāli pamati bērnībā ielikti - ne vispārēja fiziskā sagatavotība, ne kkādi tehnikas pamati. protams, ja tā visa jau nav, tad grūti esot pieaugušam sākt tādam tizliņam to sportu sākt mīlēt, viss nāk ar baigām mocībām, tik ar apziņu, ka vajadzētu, jo tas ir veselīgi. bet bērniem var visu iemācīt un izdarīt to, neradot riebumu. jābeidz mums domāt, ka bērni ir kkādi tizli un nevarīgi, vecākiem jābeidz domāt, ka viss no skolotājiem tikai atkarīgs un ka bērns būs sportisks un veselīgs, ja pats tāds nebūsi, skolotājiem, ka viss tikai no vecākiem atkarīgs un, ja bērns kko nedara kā gribi, tad tas tāpēc, ka viņš tizls, nevis tāpēc, ka varbūt nav atrasta pareizā pieeja viņam. un tā kopā kā sabiedrībai mums jāaug, lai laika gaitā kļūdu labāki. nu, vismaz tā es to redzu.
Labs jautājums kāpēc nepadodas. Es tik tā, atceroties savus skolas laikus. Nu vieniem viekārši sanāk, brauc uz visām rajona sacensībām (tajos laikos sporta skolās praktiski neviens negāja), otriem nesanāk nekas - vieglatlētika - nesanāk, sporta spēlēs, kad sauc komadas vienmēr paliek kā pēdējie kurus izsauc, komandā paņem tikai tāpēc ka jāņem utt. un skaidrs, ka viņiem sports automātiski nepatīk. Pietam apstākļi šķiet visiem līdzīgi - viens no lauku mājām tāds, otrs citādāks. Pat bij gadījumi, kad divi brāļi, vienam viss iznāk, otrs pilnīgi "tizls", pāris gadu starpība. Tā, kā viealga kādu pieeju meklēsi visi vienā līmenī nebūs, katrs arī fiziski attīstās individuāli utt. un attiecīgi pamatā jādomā kā iesaistīt tos, kuriem nesanāk, jo tie, kuriem saāk tie tāpat to darīs un savu devu veselībai dabūs

  +2 [+] [-]

, 2022-02-10 16:00, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: nez, speciālās trasēs varbūt, bet tas sniegs, kas man aiz loga šoziem, varbūt kādu nedēļu ir bijis slēpojams..
Sniegam primāri ir, lai viņš ir un tad jau ar pa viņu slēpo, protams ka viņu sagatavo, kā nu kurš pēc iespējām nezinu kas tev aiz loga, bet kopumā Vidzemē slēpo, šai vīkendā pat divi slēpošanas festivāli būs.

     [+] [-]

, 2022-02-10 16:00, pirms 3 gadiem
neputns rakstīja: eh, tu neko tā arī neesi sapratis, ko es mēģinu pateikt. bet nu, katram savas vērtība un prioritātes.
Renes sporta veidi NAV konkurenti citiem, masveidīgiem sporta veidiem. Ja pirmajiem atņems naudu un atdos futbolistiem vai vieglatlētiem, nekāda būtiska uzrāviena tur nebūs, toties būs sagrauta labi strādājoša sistēma, kas balstās uz ilggadējām tradīcijām.