Basketbola globalizācijas 32 gadu olimpiskais posms: pasaule tuvojas ASV
Jau šodien Francijas pilsētā Lillē startēs 2024. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu basketbola turnīrs. Tajā neapšaubāma favorīte uz zeltu ir Stīva Kera trenētā ASV izlase, kura pēc 12 gadu pārtraukuma sastāvā pulcējusi sporta veida megazvaigznes ar Lebronu Džeimsu un Stefenu Kariju priekšgalā. Lai arī amerikāņiem izdevies pulcēt teju visas spilgtākās zvaigznes, 32 gadu posmā kopš 1992. gada Barselonas olimpiskajām spēlēm un basketbola sapņu komandas pārējā pasaule šķietami samazinājusi starpību līmeņu atšķirībā. Kā būs šoreiz?
1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā pirmo reizi piedalījās arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) pārstāvji. Leģendārā Detroitas ''Pistons'' slikto zēnu stūrmaņa Čaka Delija vadībā amerikāņi nokomplektēja sapņu komandu, kas pamatīgi folklorizējusies sporta līdzjutēju vidū un daudzuprāt tiek uzskatīta par visu laiku labāko basketbola izlasi, kāda jebkad spēlējusi. Un pamatoti – viss komandas sastāvs kopīgi 2009. gadā tika iekļauts ASV olimpiskajā slavas zālē, 2010. gadā basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita slavas zālē, kur tā tika nodēvēta par visu laiku izcilāko talantu apkopojumu komandas veidolā, bet pirms septiņiem gadiem sapņu komanda tika uzņemta arī FIBA slavas zālē.
1992. gada ASV basketbola izlases modelis demonstrēja ko iepriekš neredzētu uz starptautiskās groza bumbas skatuves. Amerikāņi vidēji mačā guva 117,3 punktus, pretiniekus caurmērā sagrāva ar 44 punktu pārsvaru (mazākā uzvara +32 finālā (117:85) pret Horvātiju) un ne reizi visa turnīra garumā nepieprasīja minūtes pārtraukumu – tieši tik nospiedošs bija amerikāņu pārsvars Barselonas spēlēs.
NBA spēlētāju iekļaušana olimpiskajās spēlēs un paliekošu iespaidu atstājušais amerikāņu dominējošais sniegums tajās kopā ar līgas globalizācijas (un arī komercializācijas) arhitekta, kādreizējā līgas komisāra Deivida Stērna centieniem padarīja augstākā līmeņa basketbolu par patiesi globālu spēli, kurai pēc FIBA aprēķiniem seko līdzi 3,3 miljardi cilvēku vecumā no 16 līdz 69 gadiem.
Kā viena no uzskatāmākajām mērauklām šim un netiešiem sapņu komandas nopelniem redzama NBA vērtīgākā spēlētāja apbalvojumos. 2005. gadā kanādiešu saspēlnieks Stīvs Nešs kļuva par pirmo ne-amerikāni, kurš ticis pie MVP balvas, bet šobrīd ASV basketbolists par NBA vērtīgāko spēlētāju nav atzīts jau sešas sezonas pēc kārtas – trīs balvas šajā nogrieznī ieguvis Serbijas centrs Nikola Jokičs, divas grieķu uzbrucējs Jannis Adetokunbo, bet vienu Džoels Embīds – naturalizēts ASV izlases centrs, kurš balvas izcīnīšanas brīdī vēl nebija ASV pilsonis.
Un arī tuvākā NBA nākotne nesola plašu skaitu ar vērtīgākā spēlētāja balvas kandidātiem no ASV… Pagājušajā gadā ar pirmo numuru tika draftēts viens no visu laiku spilgtākajiem sporta veida talantiem francūzis Viktors Vembanjama, šā gada draftā pirmie divi numuri bija franči, bet aizvadītās sezonas MVP balsojuma pirmās četras vietas aizņēma starptautiskie spēlētāji – serbs Jokičs, kanādietis Gildžess-Aleksandrs, slovēnis Dončičs un grieķis Adetokunbo. Visi, izņemot Dončiču, piedalīsies arī Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Vai tik dominējošs amerikāņu sniegums kā Barselonā sagaidāms arī Parīzē, kur Stīva Kera vadībā spēlēs, iespējams, viens no visu laiku zvaigžņotākajiem ASV basketbola izlases sastāviem? Visticamāk, ka nē. Tā liek domāt arī pārbaudes spēļu rezultāti. Sagatavošanās ciklā amerikāņi aizvadīja piecas pārbaudes spēles, tiekot pie tikpat uzvarām – tikai divās no tām starpība bija lielāka par desmit punktiem. ASV basketbolisti pirmajā pārbaudes mačā ar 86:72 uzveica Kanādu, bet ar lielāku pārsvaru izdevās sakaut Serbiju – 105:79. Cīņā pret Austrāliju svinēta uzvara ar sešu punktu pārsvaru (98:92), tiesa, amerikāņu pārsvars mača gaitā sasniedza pat 24 punktus, galotnē apspēlēta pasaules čempione Vācija ar 92:88, bet paglābties no sensacionālas neveiksmes izdevās pret Dienvidsudānas basketbolistiem – 101:100.
ASV basketbolistu iespējas atkārtot pirms 32 gadiem sasniegtās graujošās uzvaras neuzlabo arī pretinieku neapšaubāmi augstāks meistarības līmenis, salīdzinot abus turnīrus. Un tādas, neskaitot dažus izņēmumus, kā, piemēram, 2012. gada dueli Londonā starp ASV un Nigērijas komandām, kurā amerikāņi uzstādīja olimpisko spēļu rezultativitātes rekordu, sagraujot pretiniekus ar 156:73, nav bijušas tik izteikti daudz un pārliecinošas, cik pirmajā turnīrā ar NBA spēlētāju līdzdalību.
1992. gadā amerikāņi astoņās spēlēs iekrāja +/- rādītāju plus 350, ko pēc tam nav izdevies atkārtot. 2008. gada ASV modelis, kas dēvēts par Redeem Team, pretiniekus summā apspēlēja par 223 punktiem, bet 2012. gadā kopējā uzvaru starpība sasniedza 257 punktus. Pirms trīs gadiem Tokijā pie jaunā formāta, kad finālistes aizvada sešas, nevis astoņas spēles kā iepriekš, ASV basketbolisti piedzīvoja vienu zaudējumu, taču tik un tā triumfēja ar kopējo pārsvaru 120 punkti jeb plus 20 vidēji mačā.
2024. gada Parīzes olimpisko spēļu vīriešu basketbola turnīrā no 144 dalībniekiem 81 kaut reizi piedalījies NBA spēlē. Tas ir jauns olimpisko spēļu rekords, apsteidzot iepriekšējo labāko rādītāju, kas pirms trīs gadiem tika uzstādīts Tokijā, kad par olimpisko zeltu cīnījās 65 basketbolisti ar NBA pieredzi.
Pirms 32 gadiem Barselonā amerikāņu rindās bija 11 NBA spēlētāji un viens ''Djūka Universitātes'' absolvents Kristiana Leitnera personā, kurš savu debiju planētas spēcīgākajā līgā piedzīvoja vien pēc olimpiskā zelta izcīnīšanas. Savukārt pretinieku rindās kopā tobrīd bija vien septiņi basketbolisti, kas sezonā pirms Barselonas spēlēm bija kāpuši uz NBA parketa – brazīlietis Žuau Vianna, kura NBA karjera bija deviņas spēles laika minūtes ilga, basketbola Mocarts nelaiķis Dražens Petrovičs un Stojko Vrankovičs no Horvātijas, vācietis Detlefs Šrempfs, austrāliešu centrs Luks Longlijs, lietuviešu aizsargs Šarūns Marčuļonis, ukraiņu tornis Aleksandrs Volkovs un venecuēliešu spēka uzbrucējs Karls Herrera. Vēl pāris spēlētāji iepriekšējās sezonās bija paguvuši debitēt basketbola Mekā, bet sezonu pirms olimpiskajām spēlēm aizvadīja citviet. Citiem, tostarp Gundaram Vētram, Toni Kukočam un Arvīdam Sabonim, durvis uz NBA pavērās vien pēc olimpiskajām spēlēm.
''Atceros, ka neviens nespēja noticēt, ka tādi spēlētāji eksistē,'' par 1992. gada sapņu komandu sacīja tā laika Vācijas izlases un pašreizējais Serbijas galvenais treneris Svetislavs Pešičs. ''Taču tas bija 1992. gads. Tagad ir 2024. gads, un šī komanda ir labāka. Šī ir lieliska iespēja pārējai pasaulei samērot spēkus ar viņiem,'' turpināja pieredzējušais stratēģis.
Viņa nesenie izteikumi izsaukuši pretreakciju no sapņu komandas uzbrucēja Krisa Malina. ''Protams, ka viņš tā saka, jo viņam tagad ir jāspēlē pret šo komandu. Kas viņš vispār ir? Uzmeklēšu šo puisi. Tas dos man kaut ko, par ko parunāt. Viņam jāpamostas, varbūt jāielec Serbijas jūrā [tādas nav – aut.], lai pamostos. Varbūt satikšu viņu. Būšu Parīzē un uzmeklēšu viņu. Pamācīšu vēsturi,'' sacīja Malins.
Kurš uzvarētu 1992. un 2024. gada ASV izlašu modeļu cīņā? ''Tas ir diezgan acīmredzami. Taču atstāsim to tā, lai cilvēkiem ir, ko apspriest. Tu taču zini, kas uzvarētu, vai ne?'' turpināja bijušais ASV izlases basketbolists.
1992. un 2024. gada ASV modeļu salīdzinājums NBA statistikā
Rādītājs | 1992. | 2024. |
---|---|---|
Punkti | 267'000 | 189'000 |
Čempiontituli | 23 | 15 |
Simboliskie piecinieki | 100 | 59 |
MVP balvas | 14 | 8 |
Vidējais vecums | 28.8 | 30.1 |
Noderīgas saites:
Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Trāpi skaitli un WOW 50 eiro spēle
[+] [-]
[+] [-]