Facebook
GoogleLatvija Parīzē - sportistu skaits turpina kristies, LOK bez medaļu solījumiem
@Rolands_Elins
Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā preses pasākumā, kurā notika nosaukts Latvijas sastāvs Parīzes olimpiskajām spēlēm, medaļu cerības tika piesauktas maz, un LOK vadība nekādus konkrētus mērķus nenosauca. Taču daudz jautājumu bija par sportistu skaitu Latvijas delegācijā - tikai 29.
Latvija kā neatkarīga valsts piedalījusies 12 vasaras olimpiskajās spēlēs un tagad gatavojas savām 13. spēlēm, kurās piedalīsies 29 sportistu sastāvā. Mazāks dalībnieku skaits iepriekš bijis tikai valsts pirmās neatkarības laikā, kamēr pēc neatkarības atjaunošanas vienmēr bijis vismaz 31 sportists. Rekords pieder Pekinas 2008. gada spēlēm, kurās startēja 50 Latvijas sportisti. Pēc 16 gadiem skaits krities gandrīz divkārši.
Salīdzinot ar nesenajām Tokijas un Rio spēlēm, kritums ir mazāks - pirms trim gadiem Japānā startēja 33 Latvijas sportisti, kamēr pirms astoņiem gadiem Brazīlijā bija 34 sportisti. LOK jaunais prezidents Raimonds Lazdiņš preses pasākumā, komentējot Latvijas skaitliski mazo delegāciju, pauda nožēlu, ka izšķirošajā kvalifikācijas mačā zaudējumu cieta Latvijas vīriešu basketbola izlase, kas dalībnieku skaitu būtu palielinājusi līdz 41.
Taču komandu sporta spēļu izlase Latvijai olimpiskajās spēlēs ir retums, nevis ikdiena, it īpaši vasaras spēlēs, līdz ar to tas nav galvenais arguments, kādēļ Latvijai Parīzē būs mazākā vasaras spēļu delegācija kopš 1936. gada (Berlīnē toreiz startēja 17 Latvijas sportisti). Ja salīdzinām ar Pekinas 2008. gada spēlēm, tad tajās piedalījās 18 Latvijas vieglatlēti. Parīzē sporta karalieni pārstāvēs astoņi Latvijas vieglatlēti, un šī lejupejošā tendence Latvijas vieglatlētikā ir arī pasaules un Eiropas čempionātos.
LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis delegācijas apmēru mazināšanos skaidroja arī ar to, ka notiek izmaiņas dažādās kategorijās un disciplīnās, un konkrēti vieglatlētikā ir krietni paaugstināti kvalifikācijas normatīvi. Piemēram, Pekinas spēlēs 200m sprintā piedalījās Ronalds Arājs, kura personīgais rekords ir 20.75 sekundes. 2024. gada spēlēs 200m sprintā kvalifikācijas normatīvs ir 20.16 sekundes...To izpildījuši 26 sportisti pasaulē, taču kopējais dalībnieku skaits nav mainījies nemaz tik ļoti. Pekinas spēlēs 200m distancē startēja 63 sportisti, kamēr Parīzē šajā distancē ir 48 vietas, kas arī tomēr ir faktors.
LOK vadība pauda pārliecību, ka Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 spēcīgi un lieliski sportisti un ka dalībnieku skaita samazināšanos pārsvarā ietekmē ārējie faktori, kuru dēļ izdarīt plašākus secinājumus par Latvijas sporta situāciju nevajadzētu. Tāpat LOK vadība nevēlējās piesaukt kādus konkrētus mērķus vai cerības panākumu ziņā, proti, nekādi medaļu solījumi vai sapņi netika piesaukti, un LOK jaunais ģenerālsekretārs Raitis Keselis arī nevēlējās pastāstīt savu viedokli par to, vai Latvijai Parīzē būs vismaz viens cēlmetāls, ar smaidu šo jautājumu nosaucot pat par nedaudz provocējošu.
"Zinu, ka mūsu sportisti uz Parīze dodas pēc uzvaras - vai tā būs medaļa vai uzvara pašam pār sevi, bet neviens nedodas uz turieni vienkārši piedalīties," sacīja Keselis, norādot, ka sportistu rezultāti būs jāvērtē individuāli.
Elementāra loģika gan liecina, ka, jo mazāk dalībnieku, jo mazāk cerību uz medaļām. Iepriekšējās divās vasaras olimpiādes medaļas ieguvuši tikai svarcēlājs Artūrs Plēsnieks un 3x3 basketbola vīriešu izlase, kas triumfēja Tokijā un arī šoreiz uzskatāma par Latvijas galveno olimpisko cerību. Taču augstas pozīcijas Tokijā izcīnīja arī Ritvars Suharevs (6. vieta) un Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova (4. vieta), kuri piedalīsies arī Parīzes spēlēs.
"Nākotne ir mūsu kopējās rokās," par to, kā LOK strādās pie lielākas delegācijas panākšanas 2028. gada spēlēs, sacīja LOK prezidents Lazdiņš. "Par dalībnieku skaitu - jāņem tomēr vērā globālās izmaiņas olimpisko spēļu ceļazīmju iegūšanā, tādēļ vēlētos teikt, ka kaķis nav nemaz tik melns kā viņu mālē."
Latvijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs
| Gads | Sportisti | Medaļas (zelta) |
|---|---|---|
| 1992. | 31 | 3 |
| 1996. | 47 | 1 |
| 2000. | 45 | 3 (1) |
| 2004. | 31 | 4 |
| 2008. | 50 | 3 (1) |
| 2012. | 46 | 2 (1) |
| 2016. | 34 | - |
| 2020. | 33 | 2 (1) |
| 2024. | 29 | ? |
Latvijas olimpieši Parīzē
| Sporta veids | Sievietes | Vīrieši |
|---|---|---|
| Vieglatlētika (5+3) | Līna Mūze-Sirmā (šķēpmešana) | Patriks Gailums (šķēpmešana) |
| Anete Sietiņa (šķēpmešana) | Gatis Čakšs (šķēpmešana) | |
| Agate Caune (5000 m) | Valters Kreišs (kārtslēkšana) | |
| Gunta Vaičule (400 m) | ||
| Rūta Lasmane (trīssoļlēkšana) | ||
| 3x3 basketbols (0+4) | Nauris Miezis | |
| Kārlis Lasmanis | ||
| Francis Lācis | ||
| Zigmārs Raimo | ||
| Pludmales volejbols (2+0) | Tīna Graudiņa | |
| Anastasija Samoilova | ||
| Peldēšana (1+1) | Ieva Maļuka | Daniils Bobrovs |
| Ložu šaušana (1+1) | Agate Rašmane | Lauris Strautmanis |
| Šosejas riteņbraukšana (1+1) | Anastasija Karbonāri | Toms Skujiņš |
| BMX riteņbraukšana (1+1) | Veronika Stūriška | Kristens Krīgers |
| Kalnu riteņbraukšana (0+1) | Mārtiņš Blūms | |
| Frīstails riteņbraukšana (0+1) | Ernests Zēbolds | |
| Jāšanas sports (0+1) | Kristaps Neretnieks | |
| Modernā pieccīņa (0+1) | Pāvels Švecovs | |
| Svarcelšana (0+1) | Ritvars Suharevs | |
| Teniss (1+0) | Aļona Ostapenko | |
| Daiļlēkšana (1+0) | Džeja Patrika |
-2 [+] [-]
Viss pamazam iet uz to,ka piepildīsies visu bimbistu,zigajevu slapjie sapņi,ka te vairs eksistes tikai basis,hoķis,fucis
+4 [+] [-]
spēles izskatījās dikti priecīga ,ka nav jāmeklē nauda vēl 20 cilvēkiem.
Lasot daudzos viedokļus par zaudējumu ,nekur neredzēju pieminētu faktu,ka sestdienas spēli mūsu izlasei vajadzēja organizēt pirmo ,nevis ļaut pretiniekam papildus 4 atpūtas stundas.Šeit svarīgāks bija mārketings - ja nu pēkšņi, smukā vasaras laikā ,neizpērk dārgās biļetes dienas biļetes.Tomēr 19.00 piemērotāks laiks.
+1 [+] [-]
Kaut kas nogāja griezi,gaidāma objektīva situācijas izvērtēšana, nevis tukšas atrunas.
[+] [-]
Bet kopumā sportistu skaits attaino reālo situāciju. Dažos sporta veidos ir spices krīzes (vīriešu pludmales volejbols, svarcelšana, vīriešu BMX...). Citur sāpīgi iedzeļ dalībnieku skaita pa dzimumiem izlīdzināšana (riteņbraukšana). Parādās arī jauni sporta veidi, kā rezultātā citiem sporta veidiem tiek nogriezti dalībnieku skaiti...
Olimpiskajām spēlēm kvalificēties ir grūtāk un ja agrāk varēja izlīdzēties ar fanātismu, kas daudzas lietas kompensēja, tad tagad vai nu pietrūkst fanātisma (citas lietas tomēr darīt ir patīkamāk un vieglāk) vai arī profesionālo resursu.
[+] [-]
Principā OS- individuāliem atlētiem ir iespēja būt vienā līmenī ar komandu sporta veidu labākajiem!(teniss, golfs šeit nav pieskaitāmi)
[+] [-]
-1 [+] [-]
13 vs 12!
un tikai 3x3 maina situāciju!
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
-3 [+] [-]
Latvijā uz to neskatās, jo vairāk piedalās, jo labāk funkcionāriem!
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Protams ja sportists pats saprot, ka nevar augstāk par 50 vietu, tad arī piedalīšanās ir saniegums, bet ja sportists var augstāk, bet neiegulda darbu, lai tur nonāktu, tad sportistam nav ambīcījas!
Man piemēram neveiksme bija, ja esmu 4-6 vietā no 100- dažādu čempionātu ietvaros!
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-3 [+] [-]
+1 [+] [-]
Kā tad tur ir ar tām 2008 Pekinas olimpiskajām spēlēt? Ka tik tur tā LV sieviešu basketbola komanda nespēlēja, kas pacēla dalībnieku skaitu no 38 uz 50? Un 38 vai 29 jau vairs ne tuvu pēc 2 reizēm neizklausās...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]